Žogu fabrika ir vienīgais stiepļu žogu un dzeloņstiepļu ražotājs Baltijā, kura produkciju tagad pazīst arī Somijā, Francijā un Ungārijā. Pašmāju tirgū tam gan joprojām sīvi jākonkurē ar Ķīnas produkciju
Dzeloņstieples pasaulē pazīstamas jau vairāk nekā simt gadu, bet uzņēmums Žogu fabrika strādāt sāka tikai pirms sešiem gadiem. «Patiesībā tas ir divu entuziastu radīts uzņēmums,» stāsta valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Gornevs, kurš ir viens no šiem diviem. Otrs – valdes loceklis Gints Švalkovskis. Abi ir uzņēmuma dibinātāji un līdzīpašnieki.
Sākuši ar vienu vienīgu, ne pārāk kvalitatīvu iekārtu un dažiem darbiniekiem, viņi visu peļņu mērķtiecīgi ieguldījuši atpakaļ ražošanā, paplašinot gan produktu klāstu, gan uzlabojot to kvalitāti. Sešos gados ražotnē investēti ap 600 000 eiro, kas ļauj cerēt uz gandrīz divu miljonu eiro lielu apgrozījumu šā gada beigās. «Ar pašreizējām ražošanas jaudām mums vajadzētu tikai divarpus gadus, lai saražotu tik daudz žogu un dzeloņstiepļu, lai pa sauszemes robežu ar to varētu apjozt visu Latviju,» smiedamies saka Dmitrijs.
Sākt pašiem
Lai gan cilvēki parasti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē vairāk iestājas par žogu nojaukšanu nekā to būvēšanu, realitātē dažādi žogi ir daudz pieprasītāki, nekā reizēm šķiet. Turklāt pēdējā laikā saistībā ar patvēruma meklētāju krīzi šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls. Arī pie mums arvien vairāk runā par žoga nepieciešamību uz valsts austrumu robežas.
Kā zina teikt Žogu fabrikas valdes priekšsēdētājs, Latvijā šajā nozarē pašlaik darbojas ap 120 uzņēmumu. Tomēr ražotāju starp tiem tikpat kā neesot. Tikai viena no kompānijām ražojot pītos žogus, bet pārējie spēlētāji ir samērā nelieli. Vairums tikai dažu vai pat viena cilvēka uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar žogu importu, to montēšanu, apkopi vai remontu.
Dmitrijs Gornevs pirmo reizi ar žogiem saskāries pirms gadiem desmit, kad sācis strādāt par projektu vadītāju uzņēmumā, kura pašlaik vairs nav, bet tolaik bijis viens no lielākajiem pītā žoga tirgotājiem. Šis no tērauda stieples izgatavotais žogs, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecībā, savus ziedu laikus piedzīvoja padomju gados, kad ar to iežogoja ne tikai dārzus un stādaudzētavas, bet arī rūpniecības zonas un pat dzīvojamās teritorijas. «Arodskolā es biju ieguvis autoatslēdznieka profesiju, jo kopš laika gala mani interesējušas skrūves un dažādi mehānismi, bet pēc tam strādāju gan par pārdevēju, gan par sabiedrisko attiecību speciālistu un paralēli mācījos biznesa vadību,» viņš tagad atceras, jo tieši šī savdabīgā profesiju kombinācija noteica visu turpmāko.
Jaunajā darbavietā Dmitrijs iepazinies ar Gintu, kurš arī darbojies kā projektu vadītājs, bet pirms tam bija dienējis Latvijas armijā, palicis virsdienestā un pat piedalījies miera uzturēšanas misijā Bosnijā. «No dienesta aizgāju pēc tam, kad vienā brīdī sapratu, ka armija ne tikai mani apģērbj un pabaro, bet arī sāk domāt manā vietā. Kur jāiet, kas jādara… Tā dzīvot noteikti ir vieglāk, vienīgi es gribēju pats domāt,» stāsta Gints Švalkovskis.
Tā nu abi izdomājuši, ka vajadzētu kaut ko sākt pašiem. Ne tikai izdomājuši, bet arī ķērušies pie lietas, 2006.gadā nodibinot savu uzņēmumu Lightsome. Ar tā starpniecību importējuši žogus un nodarbojušies ar to montāžu. «Mums nebija ne investoru, ne bagātu vecāku, tāpēc sākām ar pavisam nelieliem – piecsimt sešsimt latu darījumiem,» turpina Dmitrijs. Pārsvarā tās bijušas privātmājas, kuru īpašnieki gribējuši sev jaunus žogus.
Tomēr atšķirībā no citiem līdzīgiem uzņēmumiem viņi negrasījās ar to samierināties. Jau trešajā pastāvēšanas gadā Lightsome kļuvis par vienu no lielākajiem žogu importētājiem, un tā apgrozījums sasniedzis ap 700 000 latu. Bet piegādes kavējās, cenas auga, un Āzijā ražoto žogu kvalitāte bijusi ārkārtīgi slikta. Tad arī viņiem radusies ideja sākt ražot žogu pašiem, un paralēli jau esošajam uzņēmumam izveidota Žogu fabrika.
Pavisam drīz izrādījās, cik patiesībā liktenīgs bijis šis lēmums. Viens no klientiem, kas saņēmis lielu pasūtījumu un vienojies ar Lightsome par tā izpildi, palika viņiem parādā vairāk nekā 35 000 latu. «Mēs darbu paveicām un objektu nodevām. Viņš par to saņēma naudu, bet mums samaksāt aizmirsa,» stāsta Dmitrijs. Tas notika vēl krīzes laikā, un, iespējams, starpniekuzņēmums šādi mēģināja izdzīvot uz citu rēķina. «Bet mums tā bija ievērojama summa. Patiesībā viss, kas tobrīd bija. Tāpēc bankrotējām,» turpina uzņēmējs.
Par laimi, jau bijusi nodibināta Žogu fabrika, un abi īpašnieki pilnībā pievērsušies ražošanai, nenoraidot varbūtību, ka ar laiku savu produkciju varētu arī eksportēt. Sākumā kaut vai uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Pēc dažiem gadiem tā arī notika, un pašlaik uzņēmums eksportē apmēram pusi no saražotā. Tomēr sākums izrādījās daudz sarežģītāks un grūtāks, nekā bija domājuši.
Dzeloņstieple Ungārijai
Lai taupītu naudu, pirmo stiepļu žogu pīšanas mašīnu viņi par 10 000 eiro 2009.gadā iegādājušies Ukrainā. Tagad Dmitrijs zina, kādas izskatās un kā strādā analogas Rietumeiropā ražotās iekārtas, viņš saka – tā bijusi mājas apstākļos sametināta no dažādām traktoru rezerves daļām. Izgatavotāji viņus nedaudz apmācījuši un teikuši – ja rodas problēmas, tad pie visa vainīga stieple. Tas izklausījies ticami, jo stieple patiešām visā savā garumā nav viendabīga. Vietām cietāka, vietām mīkstāka, vietām trauslāka.
«Bet sākām strādāt un sapratām, ka ir ziepes,» atceras uzņēmuma vadītājs. «Gan stieples īpašību dēļ, kuras nepārzinājām, gan primitīvās iekārtas un pieredzes trūkuma dēļ mēs paredzēto 200 metru vietā dienā saražojām labi ja piecdesmit. Vienkārši nezinājām, kā šīs problēmas novērst.»
Tomēr tikuši galā un jau tajā pašā gadā vinnējuši Latvijas Valsts mežu izsludinātajā konkursā par žoga uzstādīšanu divu kilometru garumā. Arī vietējo zemnieku vidū Žogu fabrikas pītais žogs kļuvis arvien populārāks. Vienīgi Rietumeiropas prasībām atbilstošu produktu ar Ukrainā pirkto iekārtu saražot nevarēja. «Mēs bijām pirmie Latvijā, kas, izmantojot Google, izveidoja arī citās valstīs pieejamu žogu tirdzniecības veikalu internetā,» stāsta Dmitrijs. «Pateicoties tam, par mums sāka interesēties somi. Aizsūtīju testa partiju. Diemžēl saņēmām atbildi, ka šāds Somijas tirgus prasībām neatbilst.»
Tobrīd uzņēmumam bijušas jau divas stiepļu žoga ražošanas mašīnas, kas ne bez problēmām tomēr 10 stundās spējušas sapīt ap 400 metriem žoga. Paralēli tam jau 2010.gadā sākta dzeloņstiepļu un gadu vēlāk arī lauksaimniecības žogu ražošana. Tas vairāk paredzēts ganībām. Sevišķi aitu aplokiem. Tomēr būtiskākais pavērsiens attīstībā noticis pagājušajā gadā, kad, piesaistot ES līdzfinansējumu, par 95 000 eiro Slovākijā iegādāta jauna pīto žogu mašīna, bet vecā no Ukrainas beidzot sagriezta metāllūžņos. Jaunā iekārta ne tikai ļauj gandrīz dubultot līdzšinējos produkcijas apjomus, bet vienlaikus nodrošina arī daudz augstāku kvalitāti.
Dmitrijs smejas, ka pērn atkal aizsūtījis vienu rulli bez maksas tam pašam somu klientam. Pēc kāda laika no Somijas pieprasīti vēl divdesmit ruļļu. «Tātad mēs pierādījām, ka tagad jau ražojam citas kvalitātes produktu,» saka uzņēmuma vadītājs.
Pašlaik līdzās jau minētajiem produktiem Žogu fabrika izgatavo arī paaugstinātas drošības dzeloņstiepli, kam ierasto dzelkšņu vietā ir žiletēm līdzīgas metāla plāksnītes. Un kopš šī gada arī stiepļu žoga paneļus, ko Baltijā neviens cits neražo. Kā arī vārtus un stabus šiem žogiem, kurus pēdējā laikā plaši izmanto industriālo teritoriju iežogošanai.
Rīgā viens no viņu izstrādājumiem uzskatāmi redzams uz Vanšu tilta vantīm. Tas savas funkcijas pilda labāk nekā policisti, kas pirms tam sargāja vantis no avantūristiem un potenciālajiem pašnāvniekiem. Ar viņu piegādātajiem žogiem apjozta arī ostas teritorija Krievu salā un liela daļa no Rīgas lidostas teritorijas, kur paši tos arī uzstādījuši. Pasūtītāju prasības bijušas specifiskas, jo žogu vajadzējis iegremdēt zemē, lai zem tā nevarētu parakties lapsas un citi dzīvnieki, kas pirms tam nereti parādījušies pat uz lidostas skrejceļiem. Tomēr šādu publisko iepirkumu, kuros varētu piedalīties Žogu fabrika, esot maz. Parasti vienlaikus ar žogu uzstādīšanu jāveic arī būvniecības un dažādi teritorijas iekārtošanas darbi, bet viņi strādājot tikai ar žogiem. Tāpēc arī uzņēmums nevarēja piedalīties konkursā par žoga izbūvi uz valsts austrumu robežas.
Toties lielākais eksporta darījums bijusi paaugstinātas drošības dzeloņstiepļu piegāde Ungārijas robežas izbūvei. «Septembra beigās mums piezvanīja un pasūtīja 5000 ruļļu,» stāsta Dmitrijs. Turklāt saruna bijusi ļoti konkrēta – vai nu varat to piegādāt divu nedēļu laikā vai nevarat? Kā vēlāk noskaidrojuši, līdzīgi apzvanīti aptuveni 100 Eiropas žogu ražotāju. Viņi atbildējuši, ka var, un, pēc Dmitrija aprēķiniem, piegādājuši žogu aptuveni 35 kilometru garumā jeb 15% no visas uz robežas izmantotās dzeloņstieples.
Kaut arī Žogu fabrika strādā ar cinkoto stiepli, tās ražojumiem ir piecu gadu garantija, un tie ir tikai nedaudz dārgāki par Ķīnas izstrādājumiem bez jebkādas garantijas, tomēr Latvijas būvniecības lielveikalos tos iegādāties būs grūti. Atšķirībā no Lietuvas. Vietējā tirgū joprojām dominē imports, un veikalu noliktavas ir pilnas ar nereti jau rūsēt sākušiem stiepļu žogu ruļļiem no Ķīnas. Tiesa, pašmāju klienti pēdējā laikā arvien biežāk sev nepieciešamos izstrādājumus iepērk vai pasūta tieši rūpnīcā, jo pa šiem gadiem novērtējuši to kvalitāti. Uz Rīgu ar piekabēm brauc arī nelielo lauku veikaliņu īpašnieki, lai nopirktu duci vai pusduci ruļļu.
«Es reizēm lielveikalos esmu prasījis pircējiem – vai jūs pirktu šo pašu žogu, ja tas maksātu kādus divus eiro dārgāk, bet būtu ražots Latvijā, nerūsējošs un ar piecu gadu garantiju? Parasti man atbild – jā,» saka Dmitrijs Gornevs un cer, ka ar laiku šī absurdā situācija, kad lietirgotājiem izdevīgie apjomi ir svarīgāki par produkcijas kvalitāti, mainīsies.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Tā apziņa, ka mēs to esam uztaisījuši. Žogs lidostā vai ap kādu ražotni… To esam saražojuši un uztaisījuši mēs – Latvijas uzņēmums, nevis kāds svešinieks.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Nepirkt lētas iekārtas!
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Ir jānosprauž sev augsti mērķi un jābūt pietiekami uzņēmīgiem, lai tos sasniegtu.
Komentāri (20)