Laura Vītola pirms trim gadiem Arkosā de la Fronterā, atdarinot kastaņešu kustības. Viņas vecāki ik rudeni desmit gadus devās uz Spāniju. Tagad Laurai rudeņos jāiet skolā.
Latvija ir lieliska vieta dzīvei, taču ne rudenī. Un bezsniega ziemā ne tik. Tāpēc vairāki latvieši ik rudeni dodas saules un siltuma meklējumos. Indra uz Sevilju, Pēteris uz Kanāriju salām, kur dzīvo un strādā divus mēnešus. Kaija ar ģimeni Spānijā uz gadu apmetusies, lai aizbēgtu no rudens slimošanām
Pēteris uzvāra kafiju. Iziet savas mājas dārzā Ogrē un paskatās debesīs. Līdzko pamana pirmo gājputnu kāsi, tā sāk taisīties līdzi - dodas pirkt aviobiļeti uz Kanāriju salām. Turp viņš lido katru rudeni nu jau piekto gadu. «Lai es te, Latvijā, visu rudeni domātu, kad nogāzīšos no kāda vīrusa? Lai Ziemassvētkos bristu dubļus? Tenerifē decembrī zied bugenvilejas, janvārī mandeļkoki, un var iet sēņot. Ko esmu salasījis? Prīmā priežu bekas!» saka Pēteris Ikaunieks, kad tiekamies viņa birojā Rīgā. Ikaunieks ir uzņēmējs. Stingru balsi un nostāju. Kungs labākajos gados.
