Šogad ir tāda graudu raža, kāda nav redzēta pēdējos divdesmit, pat ne piecdesmit gados. Tāda, ka pietrūkst vagonu eksportam un graudi jāglabā zem klajas debess. Tāda, ka katram latvietim sanāk pa tonnai. Kā zemniekiem tas izdevās?
Tik labu ražu Ivars Ādamsons nav redzējis nekad. «Nu, kolosāla!» viņš priecīgi saka. Ādamsons ir viens no lielākajiem graudiniekiem Vidzemē un apsaimnieko 1200 hektāru. Audzē ziemas rudzus un kviešus, nedaudz arī pupas un rapsi. Šogad no hektāra iegūtas 7,5 tonnas rudzu. Pagājušajā gadā – sešas. Salīdzinoši rapsis šogad 4 tonnas, pērn – 3. «Kad kūlām rudzus, graudi bira vienmērīgi, blīvi. Kā Zemgales laukā. Dieva dota raža,» stāsta Ivars.
Graudkopība jau pērn bija ienesīgākā lauksaimniecības nozare Latvijā, ieņemot kopumā 305 miljonus eiro, tai seko piensaimniecība. Taču šāgada raža ir kas īpašs. «Šis gads ir rekords. Tāda raža nav bijusi Latvijas lauksaimniecības vēsturē tūkstošiem gadu,» saka DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš arī nākotnē prognozē nozares attīstību, jo graudinieki saimniekojot gudri un strādājot daudz. Audzē kapitālu, uzkrāj zināšanas un ļoti labi kooperējas.
Šāgada rekorda iemesls ir labie laika apstākļi. Ziema nebija auksta: neizsala, neizsuta, un visa rudens sēja labi sadīga, saceroja. Pavasaris un vasaras pirmā puse nebija karsta, mitruma pietika. «Tad arī sapratām – būs. Visi lauki pārziemojuši, nav izslīkuši un nebūs jāpārsēj,» stāsta saimnieks. Augi dzīvojuši bez stresa un ņēmuši pretī visu, kas dots: minerālmēslus, mikroelementus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.