Kara novērotājs • IR.lv

Kara novērotājs

1

Romāns Labvēlīgās – fiktīva kādreizējā nacistu virsnieka biogrāfija

Džonatana Litela (1967) debijas romāns Labvēlīgās franču valodā klajā nācis 2006.gadā un uzreiz novērtēts gan ar prestižo Gonkūra prēmiju, gan ar Franču akadēmijas Grand Prix du Roman. Pie latviešu lasītāja episkais darbs gandrīz 1400 lappušu garumā, pateicoties nenogurdināmā tulkotāja Dena Dimiņa titāniskajam darbam, nokļuvis pēc gandrīz 10 gadiem. 

Romāns rakstīts kā fiktīva kādreizējā nacistu virsnieka Maksimiliana Aues biogrāfija, aptverot Otrā pasaules kara laiku no 1941.gada vasaras, kad nacistiskās Vācijas spēki ofensīvā ieņēma daļu Ukrainas, līdz 1945.gada aprīlim Berlīnē, kad Sarkanā armija jau cīnījās reiha galvaspilsētā. Pieredzēto kara apstākļos un bērnības atmiņas par uzaugšanu kopā ar dvīņumāsu viņš gan raksta vairākas desmitgades pēc kara, kad, veiksmīgi mainījis identitāti un tā arī nesodīts par pagātnes nodarījumiem, vaisai komfortabli dzīvojis Francijā, strādājot mežģīņu rūpnīcas menedžmentā. 

Ar romāna galvenā varoņa – pēc izglītības jurista, sengrieķu kultūras pazinēja un klasiskās mūzikas cienītāja – acīm dziļi un plaši aplūkota vācu einzacgrupu darbība Ukrainas okupētajā daļā. Einzacgrupu uzdevums bija civiliedzīvotāju vidū identificēt ebrejus un padomju varai lojālas personas un veikt to masveida iznīcināšanu. To darbībai piekrita arī cīņa ar sarkanajiem partizāniem. Neraugoties uz to, ka Aue arī pats piedalās holokaustā un ukraiņu, krievu civiliedzīvotāju eksekūcijās, tekstā viņš sevi pozicionē drīzāk kā novērotāju, apstākļu raksturotāju, hronistu, jo postulē pārliecību, ka «izpildītājs ir atsvešināts no sava darba rezultāta». Nedaudz sašķoboties pārdomāti būvētajai karjerai, Aue vēlāk tiek pārcelts darbā uz Staļingradu, kur nacistiskās Vācijas 6.armija jau atrodas Sarkanās armijas aplenkumā. Kara otrajā pusē informācijas vākšanas un izvērtēšanas nolūkos viņš darba uzdevumā apmeklē nacistu koncentrācijas un iznīcināšanas nometnes Vācijā un agrākās Polijas teritorijā. Beigu posmā atkal ir Berlīnē, nonāk saskarē ar mūsdienās joprojām labi zināmām vēsturiskām Trešā reiha «atslēgas personām», to skaitā ar fīreru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu