fbpx

Kāpēc Latvijai jāpiedalās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā? 16

Eiropas Kosmosa aģentūrā tapušais attēls rāda satelītu, kuram jāizveido 3D karte Piena ceļam, uzskaitot miljardu zvaigžņu tajā. Foto: EPA/LETA
Daiga Poda
Print Friendly, PDF & Email

Neizmantojot iespēju piedalīties EKA, Latvijas valdība būtībā atbalstīs vēl vienas nacionālo iespēju nozares iznīcināšanu

Līdzdalība Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) sniegtu lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, sadarbībā ar spēcīgiem partneriem. Svarīgs ieguvums būtu finansējuma palielināšana pētniecībai, zinātnes attīstībai un inovācijai, kas ļautu vietējiem zinātniekiem un uzņēmējiem palikt Latvijā un nodrošināt šeit jaunas darba vietas. Tomēr patlaban Latvijas līdzdalība EKA ir nopietni apdraudēta.

Otrdien, 13.janvārī, Ministru kabinetā tiks izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kas sagaida Latviju, jo šā gada budžetā nav rasti līdzekļi dalības maksai EKA. Tādējādi Latvija kļūs par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas nesadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

Pēc jau esošo dalībvalstu pieredzes, valstu ieguldītās investīcijas īsā un vidējā termiņā (5-10 gadi) atgriežas ar vairākkārtīgu atdevi gan gatavu produktu, gan darba vietu skaita un nodokļu veidā.

Ko domā Ekonomikas ministrija?

Ekonomikas ministrija atbildē Ir.lv norāda – ja tiek rasts finansējums kosmosa politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas izpildei, kā arī sadarbības paplašināšanai ar EKA, ministrija no 2016.gada ir gatava pārņemt savā kompetencē jautājumus par sadarbības attīstīšanu ar EKA.

Sadarbības padziļināšana ar EKA radītu pamatu ne tikai pētniecībai un inovācijām, bet arī privātā sektora investīciju piesaistei pētniecībai un attīstībai, sekmējot Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti.

EKA 2014.gada budžets bija 3,34 miljardi eiro. Pirmās saistības ar EKA Latvija nodibināja jau 2009.gadā.

EKA ir starptautiska organizācija ar civiliem un miermīlīgiem mērķiem. Tā koordinē Eiropas finansiālos un intelektuālos resursus, lai realizētu tāda mēroga kosmosa aktivitātes, kuras nevarētu ieviest neviena Eiropas valsts atsevišķi. EKA par savu misiju uzskata attīstīt Eiropas kosmosa spējas un nodrošināt, lai investīcijas kosmosa sektorā dotu labumu eiropiešiem, kā arī visai pasaulei.

Ko dotu līdzdalība EKA uzņēmējdarbībai?

Dainis Draviņš, Lundas observatorijas profesors, piedalījies EKA projektu izpildē un darbojies tās komitejās:

“Ar saviem projektiem EKA cenšas iespējot kosmosa tehnoloģiju komerciālo un sabiedrisko izmantošanu. Viens piemērs – kā Latvijas mazpilsētās raks notekūdens caurules vai vilks elektrības vadus? Ļoti ticams, ka nākotnē tas tiks darīts, izmantojot kosmosa tehnoloģijas. Ar mūsdienu ikdienas GPS signāliem no pavadoņiem varam sekot objektiem pietiekami precīzi, lai zinātu, kurā ielā atrodamies. Taču, lai varētu izmantot satelītu signālus, lai atrastu elektrības vadus ēku sienās vai ūdensvadu izvietojumus, nepieciešama augstāka precizitāte. EKA projekti nodrošinās tādu precizitāti, bet EKA pati neievieš to pielietojumu tirgū: sagaida, ka attiecīgu aparatūru un pakalpojumus sniegs uzņēmumi dalībvalstīs, tā arī nodrošinās jaunas darbavietas.”

Maija Cēbere, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera vadītāja, uzskata, ka ir iespējami ļoti lieli ekonomiskie ieguvumi īstermiņā, esot vienai no EKA dalībvalstīm:

“Piemēram, kļūstot par EKA dalībvalsti Latvija varētu censties pretendēt uz tā saucamo “ESA BICs” (BIC = Business Incubation Centre) izveidi Latvijā, ja vēlētos. Šajos centros var tikt inkubēti uzņēmumi, kas vēlas attīstīt savus produktus tieši saistībā ar kosmosa piedāvātajiem resursiem. Šie BICs ir ļoti spēcīgi, EKA vadīti un pārvaldīti, tiek piesaistīti lielie Eiropas ražotājuzņēmumi, kas ar savu ekspertīzi un finansiālu atbalstu var izvēlēties atbalstīt kādu ‘start-up’ uzņēmumu vai biznesa ideju. Savukārt valstij, kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti, uzņēmumi un institūti spēs piekļūt resursiem, kas tāpat kā ES fondu gadījumā – ir daudzkārt lielāki nekā tiešie Latvijas ieguldījumi. Citu EKA programmu ietvaros ideju autori var saņemt investīciju atbalstu līdz pat 50% apmērā konkrētu produktu attīstībā, ja produkta izstrādātājs jau ir atradis produkta lietotājus. Neizmantojot šīs iespējas, Latvijas valdība būtībā atbalstīs vēl vienas nacionālo iespēju nozares iznīcināšanu, kas valstij varētu sniegt ekonomisko attīstību, tāpat kā tas notika ar cukura ražošanu un citiem piemēriem.”

Kaspars Kalniņš, RTU Kompozītu materiālu un konstrukcijas katedras vadošais pētnieks:

“Eiropas kosmosa industrijas uzņēmumi zaudēs interesi par Latviju, jo bez šī lielā EKA milža un kvalitātes kontroliera neviens nevēlas riskēt strādāt ar nepārbaudītiem partneriem. Mūsdienu ekonomikā konkurētspēju nodrošina inovācijas, tomēr tās nevar rasties vienas dienas laikā, nepieciešams ir gan pētniecības process, gan sadarbība ar spēcīgiem partneriem, kas motivē un palīdz attīstīties. Dalība šādā daudzu organizāciju tīklā ir vitāli nepieciešama.”

Vēsture rāda, ka investīcijas militārās un kosmosa tehnoloģijās ne tikai tiešā veidā attīsta attiecīgās nozares, bet rada arī blakusproduktus, kuri kļūst par sabiedrības ikdienu. Salīdzinot ar tiešām investīcijām sabiedrībai kalpojošu tehnoloģiju izstrādē, ieguldījumi kosmosa sektorā nodrošina to, ka inženieri izstrādās ierīci, kas strādā ekstrēmos apstākļos (radiācija, augstas amplitūdas temperatūras izmaiņas, vakuums), ekonomiski izmanto elektroresursus, aizņem maz vietas un kalpo gadiem ilgi. Inženieri, kuri spēj izstrādāt šādas ierīces, spēj arī izstrādāt inovatīvus masu patēriņa produktus.

Ko dotu līdzdalība EKA izglītības jomā?

Amara Graps, planetāro zinātņu institūta (ASV) vecākā zinātniece un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošā zinātniece:

“Ja Latvija nesadarbosies ar EKA, studenti nevarēs pretendēt uz EKA piedāvātām stipendijām spēju attīstīšanai. Pasniedzējiem, pētniekiem un uzņēmējiem būs daudz grūtāk piedalīties EKA aktivitātēs, jo finansējums būs jāsaņem netieši, piesakoties konkursos ar lielāku konkurenci, piemēram, Eiropas Komisijas uzsaukumos. Esmu sastapusi ļoti daudz studentu, kurus aizrauj kosmosa projekti. Planētu pētniecības nodaļai, ko cenšos nodibināt, pievienošanās EKA nozīmētu ārējā finansējuma iespēju, starptautiskas atpazīstamības un piesaistīto studentu skaita pieaugumu.”

Igaunija šā gada otrajā pusē kļūs par pilntiesīgu EKA dalībvalsti. Tās pirmais satelīts “ESTCube-1”, kuru lielākoties izstrādāja Igaunijas studenti, tika palaists 2013.gada pavasarī un projekts daļēji tika finansēts kā viens no 27 EKA Sadarbības valsts projektiem Igaunijā.

Andris Slavinskis, Tartu Universitātes fizikas doktorants un Tartu observatorijas jaunākais pētnieks:

“Darbojos ESTCube komandā trīs gadus un esmu redzējis, kā ar salīdzinoši nelielām investīcijām ir panākta milzīga ietekme. Projektā pieredzi ir smēlušies vairāk nekā 200 studentu, un vairāk nekā desmit no tiem ir latvieši. Pēc darba pie satelīta jaunajiem inženieriem ir ļoti lielas ambīcijas – ap desmit ir iesaistījušies uzņēmējdarbībā, dibinot piecus uzņēmumus; tikpat liels skaits bakalaura un maģistra līmeņa studentu raksta starptautiski recenzētas publikācijas, kuras tiek publicētas augsta līmeņa zinātniskos žurnālos. Projekts ir arī kļuvis par nacionālo simbolu, kas iedvesmojis neskaitāmus jauniešus studēt eksaktās zinātnes”.

Vēl par šo tēmu lasiet šeit.

Komentāri (16)

dzeris49 12.01.2015. 16.24

Tas liecina tikai par to, cik mūsu valdība ir aprobežota, primitīva un netālredzīga.

Bet, protams, labāk jau nodibināt par to naudu kādu jaunu birokrātisku struktūru, kas ražos nevjadzīgus papīrus, kādu jaunu “sab. attiecību nodaļu”, kādu jaunu aģentūru, uzcelt vēl kādu “gadsimta celtni”, vai kaut ko citu, kur varētu strādāt un “apgūt” valsts naudu ar intelektu neapgrūtinātie, toties, pareizajā partijā, vai tas tuvumā esošie “biedri” vai sponsori.

+5
0
Atbildēt

1

    BearSlayer > dzeris49 13.01.2015. 10.25

    Es domāju, ka viss ir vienkāršāk un vistuvāk patiesībai nonāca tas komentētājs, kurš pateica, ka miljona piešķiršana kosmosa apguvei pārlieku satracinātu tos pietiekami daudzos darbaļaudis, kuri nespēj pārdzīvot to, ka katrs budžetā atrastais eiro netiek iedalīts pensijām vai budžeta iestāžu zemākā ranga darbinieku algām.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Anonīms 12.01.2015. 16.52

Vēl plašāku diskusiju un potenciālo iespēju izklāstu var palasīt šeit: http://www.starspace.lv/lv/citas-zinas/nelaujiet-sabrukt-latvijas-kosmosa-sapniem-25122014.html

+3
-1
Atbildēt

0

J.Biotops 12.01.2015. 17.07

Kādu vēl te kosmosu? Zinātnieki uzradušies, nu taisni no mārrutkiem, būtu labāk godīgu darbu sev pameklējuši. Kad mums pat IZM darbinieku nepietiek, kā to atklājusi jaunā ministre!

Valstī jau tā pietiekoši daudz visādu „aģentūru”, kas spēj lieliski ap(iz)saimniekot vairāk naudas, kā Latvija var sanest. Nevajag nekādas jaunas „birokrātiskas struktūras”, ja vēl nav zināms, kam no tā kas atleks. Pietiekoši daudz spēj „apgūt” jau esošie liekēži.

No vienas pašas IZM pārziņā esošās LOK vējā pakaisītās naudas var nez cik reizes samaksāt līdzdalību EKA. Bet IZM taču neiedrošināsies tik svētu liellopu aizskart un – kam gan to vajag.

+3
-1
Atbildēt

4

    Andris Slavinskis > J.Biotops 13.01.2015. 08.34

    Manuprāt, tas ir labākais, ko varēja sagaidīt. Tika arī minēts, kad dalības maksu gatavojas pārskaitīt? Kurā raidījumā?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > J.Biotops 13.01.2015. 08.14

    Nupat LTV intervijā Straujuma – kosmosa aģentūrai līdzekļus ņemšot no neparedzētiem darbiem, jo citur „neredz iespēju” – nevar taču IZM svētās govis atstāt nebarotas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Optiskais Tēmeklis > J.Biotops 13.01.2015. 13.10

    IZM, acīmredzot, turpina avarēt un “iespējamās misijas” varone nespējīga, salīdzinot ar IZM stažētajām žurkām, ko vēl — neviens? — nespēj ne izķert, ne pārliecinoši apdraudēt.

    Kas attiecas uz FM, ieskaitot Reiru, vai kāds — iepret Belēvičam ar veselības ministriju — ir painteresējies par FM pirktajiem ārpakalpojumiem un to rentabilitāti?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > J.Biotops 13.01.2015. 09.22

    A.S. > Protams labi, ka kaut kur atradīs. Runāja LTV rīta intervijā, termiņu un ciparus nedzirdēju, bet sapratu, ka visu, cik vajadzīgs. lemšot tuvākajā kabineta sēdē. Pieminēja arī gaidāmo FM pretestību, tās dēļ lieta vēl it kā neesot droša. (Ka pašā IZM varētu naudu atrast, tādas idejas gan nebija)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu