Liekvārdība vai frāžainība nav tik nevainīga, cik var šķist. Tā var nodot runātāja neapzinātas vai rūpīgi slēptas domas un izjūtas
Grūti izlikties nemanām sīkus valodas gružus. Neskaitāmie «jāuzsver», «jāatceras», «nepārprotami», «it kā», «īstenībā» ne tikai piesārņo valodu, tie kaitina. Iespējams, vēl vairāk – tie daiļrunīgi vēsta par runātāja zemapziņu. Ārsts, personīgās izaugsmes treneris un vairāku grāmatu autors Igors Kudrjavcevs ir transformatīvās gramatikas teorijas piekritējs un uzskata, ka ikvienam vārdam, arī nenozīmīgam, ir jēga un spēks. Valoda ir runātāja psihes spogulis, un, ja cilvēks to netīra un nespodrina, spogulis pamazām kļūst netīrs un vēsta par runātāju vairāk, nekā viņam gribētos.
Transformatīvās gramatikas teorijas pamatlicējs ir Noams Čomskis, kurš uzsver – katrs vārds ir domas izteikšanas līdzeklis. Čomskis uzskata, ka valoda, sekojot domai, nepārtraukti mainās atkarībā no tā, kādā situācijā vai apstākļos atrodas runātājs. Čomska uzskati ietekmējuši psiholingvistikas tālāko attīstību. Šī zinātne, kas pētī valodas mijiedarbību ar lietotāju, secinājusi, ka valoda un domāšana nepārtraukti sastrādājas: kā vārdu izvēle liecina par domāšanas procesiem, arī neapzinātiem, tā domāšanu var ietekmēt, mainot valodu.
Kudrjavcevs par šīs teorijas patiesumu pārliecinājies, konsultējot pacientus un ikdienas darbā redzot, ka «valodā izpaužas slēpta nedrošība, bailes, neapzinātie kompleksi, neapstrādātas emocijas». Novērojis tipiskākos vārdus vai frāzes, kas var nodot cilvēka neapzinātas vai rūpīgi slēptas emocijas, Kudrjavcevs mudina padomāt, vai nav vērts no dažiem nevajadzīgi lietotiem vārdiem atteikties. «Ja cilvēks saprot, kas viņa valodā vai izteiksmes līdzekļos nodod iekšējās izjūtas, izvēloties citus vārdus, var mainīt snaudošās izjūtas,» pārliecināts Kudrjavcevs. «Tas nenozīmē mehāniski izskaldīt no valodas liekvārdus. Liekvārdu nav, jo katram vārdam ir spēks. Tas nozīmē pašam apzināties, kurus vārdus lietojam nevietā un bieži, un atteikties no tiem, tādējādi ietekmējot arī psihi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.