Tas ir uzņēmējs no Vācijas
Potenciālais Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” finanšu investors tiek pārbaudīts, nekādu lēmumu vēl nav, piektdien LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ministram zināms, ka investors ir uzņēmējs no Vācijas un pārstāv savu privāto uzņēmumu, vēsta LETA.
Matīss arī minēja, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. “Valsts “airBaltic” jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums – cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija,” sacīja ministrs.
Investora pārbaude turpinās, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka ir arī daži fakti, kas varbūt nav tik glaimojoši konkrētajam uzņēmumam.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Matīss izteicās, ka “mēs neesam tik izmisuši, ka mums “airBaltic” jāpārdod jebkuram par jebkuru cenu”. Sīkāku informāciju ministrs pagaidām nesniedz.
Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” finanšu investora līdzekļi nepieciešami jaunu lidmašīnu iegādei, intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” teica “airBaltic” prezidents Martins Gauss.
Ir darīts viss, lai atrastu investoru, taču nevarot atklāt sarunu detaļas, teica Gauss. Svarīgākais esot tas, ka aviokompānija pirks jaunas lidmašīnas, kuras sāks piegādāt jau nākamā gada septembrī. Investora nauda tiks izmatota pirmajai iemaksai. Tā tiks investēta aktīvos un paliks aviosabiedrībā jaunu lidmašīnu veidā, skaidroja Gauss.
“airBaltic” izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro, informēja finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.
Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot “solīds Eiropas investors”, kurš redzot “airBaltic” konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.
Krastiņš prognozēja, ka līgums ar finanšu investoru varētu tikt parakstīts tuvāko trīs nedēļu laikā, kad arī tiks atklāts tā vārds. Tagad notiekot darbs pie akcionāru līguma projekta. Tiek veikti arī pārbaudes darbi, jo investoram jāatbilst drošības kritērijiem.
Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par “airBaltic” akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā “airBaltic” līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt “Prudentia” jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij “airBaltic” jautājumos, arī par investora piesaisti.
Satiksmes ministrs iepriekš informēja, ka “airBaltic” investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās “airBaltic” investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot “divi, varētu teikt, trīs” scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīt ar privātu investoru piesaisti “airBaltic”, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.
Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu “airBaltic”, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.
Kopš 2008.gada “airBaltic” bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka “airBaltic” pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Komentāri (26)