Vējonis uzdevis divu nedēļu laikā sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai

Prezidents: Valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzdevis valdībai sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, ziņo LETA.

Prezidents trešdien teica, ka līdz 21.septembrim sagaida arī apstiprinātu Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Vējoni neapmierina līdzšinējais valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā, jo sabiedrībai nav skaidroti dažādi jautājumi saistībā ar šo tēmu. Valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums, pauda Vējonis. Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma, viņš uzsvēra.

“Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas,” klāstīja prezidents.

“Kādu palīdzību mēs sniegsim bēgļiem? Kur viņus izmitinās? Kur viņi strādās, kā iekļausies sabiedrībā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mums ir jābūt gataviem atbildēt – neatkarīgi no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu,” uzskata Vējonis.

Tāpat prezidents kritizē politiskās partijas, norādot, ka “partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā”, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība, piebilda Vējonis.

Prezidents atgādināja, ka šonedēļ tikās ar parlamentā pārstāvētajām partijām un saņēma skaidru vēstījumu – “katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu. Tātad mēs apzināmies, ka palīdzība šiem cilvēkiem ir mūsu kopīgs pienākums”.

Jaunā situācija izvirza pilnīgi jaunas prasības daudzās jomās – tā ir ES dienvidu robežas stiprināšana, ES iekšējā drošība un informācijas apmaiņa, drošības struktūru sadarbība, tāpat arī ES ieguldījums krīzes skarto reģionu stiprināšanā. ES ir jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē, akcentēja prezidents.

“Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasa tūlītēju rīcību. Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt,” pauda Vējonis.

Viņš ar rīkojumu uzdevis Ministru kabinetam sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Vējonis aicina skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū.

Prezidents aicina visas partijas kopīgi strādāt un būt konstruktīvām šajā procesā. “Mēs, Latvijas iedzīvotāji, vienmēr esam bijuši līdzcietīgi pret vajātiem un ciešanās nokļuvušiem cilvēkiem, kuri izmisumā vēršas pēc palīdzības. Arī tagad mēs nedrīkstam palikt malā, kad cilvēkiem draud briesmas,” teica Vējonis.

Eiropas valstu spēks ir solidaritātē un kopīgā lēmumu pieņemšanā. Pašreizējais patvēruma meklētāju jautājums nav pirmais un arī nav pēdējais lielais izaicinājums, ar ko saskaramies, norādīja prezidents, piebilstot, ka pašlaik tas ir svarīgākais kopīgi risināmais jautājums, un no mums – kā no eiropeiskas valsts – gaida izlēmīgu rīcību. “Nē” pozīcija būs apdraudējums Eiropas solidaritātei, uzsvēra prezidents.

Arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nemainīja, un vienošanās par iespējamo kompromisu joprojām nav panākta.

Papildu bēgļu uzņemšanai iebilst koalīcijas partneri nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Savukārt “Vienotības” nostāja ir atbalstoša. Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis 8.oktobrim. Otrdien vēlu vakarā Straujuma saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu papildus Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā – 776 bēgļi.