Ilustratīvs foto: Ieva Lūka, LETA
Prognozējama valsts atbalsta un uzraudzības sistēma būvniecības nozarē līdz šim nav izveidota
Var teikt, ka būvniecība ir tautsaimniecības norišu spogulis, jo ir cieši saistīta ar ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, nākotnes novērtējumu, kopējām investīcijām tautsaimniecībā, un veido nozīmīgu daļu iekšzemes kopproduktā, tā reaģē uz citu nozaru attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas prasībām. Liela daļa no sākotnējām investīcijām citās nozarēs vai valsts infrastruktūrā nonāk tieši būvniecībā: mājokļu būvniecībā un remontā, jaunu ražotņu, loģistikas vai tirdzniecības ēku būvniecībā, ceļu un tiltu būvniecībā, sabiedrisko ēku būvniecībā utt.
Tādēļ būvniecība var labi raksturot kopējo tautsaimniecības attīstības ciklu. Tai ir arī svarīga loma starpnozaru sadarbībā: darbinieku un finanšu piesaistē, eksporta tirgu paplašināšanā, jo Būvniecības likuma 1.pants definē būvniecību kā procesu, kas ietver visu veidu būvju projektēšanu un būvdarbus jeb darbus, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi.
