Atgādinājums par komandas spēku

Kad brien purvā līdz vidum un apkārt krīt lādiņi, kopā ar cīņas biedriem iemācies paveikt neiespējamo

Pirms pāris nedēļām atgriezos no zemessardzes studentu bataljona deviņu dienu nometnes Ādažu poligonā ar apliecību, ka esmu izgājis pamatapmācību kājniekiem. Gandarījums atsvēra visas pārējās sajūtas: muskuļi sāpēja no smagiem vingrinājumiem, un acis krita ciet no dienām ilgās negulēšanas. Piedzīvojums šķiet pielīdzināms izturības sporta pasākumiem, tikai šajā gadījumā ar praktisku mērķi un patriotisku motivāciju.

Galvenais pārsteigums visiem nometnes dalībniekiem bija atkal atklāt, ka spējam izdarīt un izturēt vēl daudz vairāk, nekā šķita iespējams. Man tas arī spilgti atgādināja, cik liels spēks ir komandai iepretim indivīdam. Savā laikā universitātēs un darbā daudz esmu strādājis komandās. Bet brīdī, kad mācībās nonākam salūtmunīcijas krustugunīs, krīt «artilērijas lādiņi» un, brienot līdz viduklim cauri purvam, ir jānes ievainotie, vienīgais glābiņš ir citu pleci, ar kuriem dalīt uzdevuma smagumu un kopā ar cīņas biedriem paveikt neiespējamo. Varu silti ieteikt tieši jauniešiem iestāties zemessardzē, jo šāda komandas spēka piedzīvošana ir treniņš daudziem citiem dzīves izaicinājumiem, kuros var uzvarēt tikai sastrādājoties. Un dzīvē lieti var noderēt pieredze, kā domāt skaidri situācijā, kad garīgā spriedze ir milzīga. Ne velti dzird stāstus par zemessargiem, kas izglābuši cietušos autokatastrofās.

Otra atziņa – vēl lielāks respekts pret visiem, kas strādā Nacionālajos bruņotajos spēkos. Izrādās, ka pat mazai 8-10 cilvēku nodaļai iemācīties, kā visefektīvāk uzbrukt ienaidnieka pozīcijām un aizstāvēties, ir daudz sarežģītāk, nekā būtu iedomājies. Mūsu pacietīgie instruktori ziedoja daudz laika, lai apmācītu jaunos zemessargus, un varēja redzēt, cik pamatīgs darbs jāieliek labu mācību organizēšanā.