No bezdarba līdz darbinieku trūkumam 24

Jauniešu kustības "Iespēja iedvesmo" dalībnieks dodas goda aplī "Ar teoriju nepietiek", apstaigājot ministrijas un Ministru kabinetā saigaidot ministrus, lai uzdāvinātu ābecīti un pasniegtu ielūgumu uz rītdien gaidāmo diskusiju "Jauniešu bezdarbs - mērķis vai pašmērķis?". Foto: LETA
Žīgimants Maurics

Augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā

Pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai meklējami jau 2008.- 2010.gadu krīzes laikā: trīs gadu laikā nodarbināto personu skaits Igaunijā samazinājās par 15%, Lietuvā par 14% un Latvijā – 21%, tā arī neatgriežoties pirmskrīzes līmenī. Tāpēc liela daļa potenciālo darbinieku emigrēja vai kļuva par ilgstošajiem bezdarbniekiem ar nelielu varbūtību kādreiz atgriezties darba tirgū. 

Turklāt krīze radīja strukturālo bezdarbu, jo nodarbinātība galvenokārt samazinājās sektoros, kuros strādā vīrieši – būvniecība (-48%), ražošana (-21%) un lauksaimniecība (-24%) -, kamēr privātajos un valsts sektoros, kuros lielākoties nodarbinātas sievietes, bija vērojams mērens nodarbinātības kritums – par 9% privātajā un par 7% valsts sektorā.

Rezultātā Lietuva un Latvija joprojām ir divas vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās sieviešu nodarbinātība ir lielāka par vīriešu.

Augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā

Investīciju trūkums ražošanā un būvniecībā kopā ar strauji augošo nodarbinātības līmeni pakalpojumu sektorā, jo īpaši specifiskās nozarēs, radījis situāciju, ka trūkst gan mazkvalificētu darbinieku būvniecībā, ražošanā un lauksaimniecībā, gan augsti kvalificētu un ar specifiskām kompetencēm un zināšanām apveltītu darbinieku pakalpojumu sektorā.

Tas izskaidro Baltijas valstu fenomenu, kad vienlaicīgi vērojams gan straujš algu pieaugums, gan paaugstināts bezdarba līmenis. Latvijā pēdējo divu gadu laikā algas augušas visstraujāk, savukārt nodarbinātības līmenis – vislēnāk Baltijā. Ja šāds fenomens saglabāsies ilgstoši, tas var palielināt inflācijas spiedienu, graut starptautisko konkurētspēju, paaugstināt ienākumu nevienlīdzību.

Kā „salabot” situāciju darba tirgū?

Pirmkārt, lai veicinātu, ka mazkvalificēti ilgstošie bezdarbnieki atgriežas darba tirgū, sākot pagaidu darbus, un vēlāk pārkvalificējas, nepieciešams veicināt investīcijas infrastruktūras un būvniecības projektos.

Otrkārt, jāveicina investīcijas ražošanas industrijā, jo īpaši reģionos, lai sekmētu nodarbinātību ražošanas nozarē.

Treškārt, jāveicina investīcijas zināšanu ietilpīgās pakalpojumu nozarēs, lai noturētu un piesaistītu augsti kvalificētus un izteikti mobilus talantus. Ja netiks veikti uzlabojumi, Baltijas darba tirgu veidos daudz relatīvi „dārgi” un ar vidēja līmeņa prasmēm apveltīti pakalpojumu sektora darbinieki, tāpēc būs sarežģīti piesaistīt darbiniekus, kā arī būs liels skaits mazkvalificētu speciālistu, kas ilgstoši ir bezdarbnieka statusā, iepriekš strādājuši būvniecības vai ražošanas sektorā, tādējādi radot ļoti lielu spiedienu sociālās drošības sistēmai.

Kopējās prognozes Baltijas valstu ekonomikas rādītājiem atšķirīgas

Baltijas valstu ekonomikas rādītāji turpina uzrādīt samērā lielu pretestību Krievijā pastāvošajai ekonomiskajai krīzei. Iekšzemes patēriņš, ko veicinājis strauji pieaugošais atalgojuma līmenis, vispārēja bezdarba līmeņa samazināšanās un zema inflācija, joprojām ir galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks visās trīs Baltijas valstīs.

Neraugoties uz to, ekonomikas izaugsmes prognozes Lietuvai un Latvijai ir samazinātas, ko Lietuvas gadījumā skaidro ar eksporta rādītāju lejupslīdi Krievijas tirgū, taču Latvijas gadījumā – lēnā investīciju pieauguma dēļ.

Baltijas eksportētāji uz Krieviju patlaban saskaras ar trīskāršām problēmām: rubļa vērtības kritums, ekonomiskās sankcijas un Krievijas patērētāju pirktspējas kritums. Maz ticams, ka ekonomiskā situācija Krievijā tuvākajā laikā atgūsies, līdz ar to Baltijas eksportētājiem nebūs citas izvēles kā turpināt pārstrukturēt eksportu no Krievijas.

Raugoties no ilgtermiņa perspektīvas, pašreizējie notikumi vairāk atgādina Krievijas ekonomikas krīzi 1998. -1999., nevis situāciju 2008. -2009.gados, kad eksporta īpatsvars uz Krieviju samazinājās no 20 – 25% līdz 5-10% un tā arī neatgriezās pirmskrīzes līmenī. Līdz ar to Baltijas ekonomikas lielākais izaicinājums būs „sevis pārveidošana”, ņemot vērā, ka esot par „tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, tā drīz vien var kļūt par „Eiropas Savienības perifēriju”, kas stāv līdzās jaunuzceltajai ekonomisko sankciju sienai.

Iekšzemes kopprodukta prognozes (IKP) (Baltijas valstis)


Autors ir Nordea bankas ekonomists

 

Komentāri (24)

Absints 09.09.2015. 10.52

“Tilts’ bija ir un būs muļķība. Izdomāts ekonomikas termins, lai narcisistiski par sevi papriecātos. Nu kurš vācietis, holandietis vai itālis meklēs latviešus, lai strādātu ar krieviem, baltkrieviem vai kazahiem. Kurš normāls tirgotājs meklēs starpnieku, ja visu var izdarīt pa tiešo. Jā, varbūt, darbā pieņems austrumu specifikas pazinēju, tas būs lielākis, bet nebūvēs taču lieku tiltu, ja var visu izdarīt pa tiešo. Mūsdienu infrastruktūra, loģisktika, komunikācijas to nodrošina, mūsdienu tirgus neļauj izmantot jebkādu starpposmu, jo no tā tu kļusti mazāk konkurētspējīgs…

Runājam par tiltu jau gadu desmitiem. Nu kur tad tas ir? Kāds var parādīt kaut balstu?

Tāpēc Tilti nav un nebūs. Tiltu starp Austrumiem un Rietumiem nevajag, ja var braukt taisni.

+8
0
Atbildēt

4

    edge_indran > 09.09.2015. 14.34

    ———

    Izvēle ir plaša:

    http://images.kpopstarz.com/data/images/full/248027/celebrate-sg50-6b-jpg.jpg?w=600

    Singapore Economic Miracle exhibition August 2015-September 2015

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    sniega_roze > 12.09.2015. 11.35

    Tilta koncepcija bija atbilstoša kamēr nebijām ES. Tagad esam ES, un darbaspēka un kapitāla, un preču brīva plūsma ir realitāte, kuras daudzi nezin kāpēc atsakās pamanīt.

    2-3 % IKP pieaugums starp citu ir itin labs.

    Bet…

    Augstie nodokļi mazo algu saņēmējiem un niecīgais neapliekamais minimums, korupcija, buksējoši lēnā tiesu sistēma, maksātnespējas administratoru prakse, neefektīvā inovāciju sistēma, vācu valodas prasmes, troliskuma izmēšana no saziņas līdzekļiem, deboļševizācija vispār būtu tas par ko es ieteiktu padomāt, ja tiecamies uz Eiropas līmeni un sabiedrības pārvaldes praksi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > 09.09.2015. 12.14

    Jā, varbūt, darbā pieņems austrumu specifikas pazinēju

    ——————-

    visdrīzāk krievu…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 09.09.2015. 11.05

    ———

    Ja ir labi zem tilta, tad var cept n-tos Nacionālās attīstības plānus un pūst burbuļus par re-industralizāciju.

    Laipni lūgti reālajā Rietumukrātijā! Katrs savā vietā, visi Eiropas labā!

    p.s.

    “Bez teorijas mums nāve!” J.Staļins

    http://baltijalv.lv/user/opts/fotoanons1253ed63628b55164325ad488cc174d47d1f7653924.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

Eddie Frenay 07.09.2020. 21.20

… [Trackback]

[…] Read More Information here to that Topic: ir.lv/2015/09/09/no-bezdarba-lidz-darbinieku-trukumam/ […]

0
0
Atbildēt

0

ierados 09.09.2015. 11.58

Mauric un KoržAnov, sveicināti augsta līmeņa troļļi! Vietējais apvītušais indrans atplaukst, sāk ziedēt un smaržot pēc caurkritušā garīgā seminārista.

0
0
Atbildēt

2

    edge_indran > ierados 09.09.2015. 14.27

    ———-

    Kāpēc neo-liberālisti nevēlas Latvijā popularizēt to biznesa filosofiju (ideoloģiju), kas ir sevi pozitīvi apliecinājusi industralizācijas veikšanai Austrumos (Singapūra, D-Koreja)? Var būt tāpēc, ka pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai meklējami tālajā 1990.gadā 7.maijā, kad pēc I.Godmaņa valdības apstiprināšanas kabinetos aiz slēgtām durvīm tika iezīmēti plānotās privatizācijas objekti?

    http://i.ytimg.com/vi/4SlduSWlimI/maxresdefault.jpg

    Neo-liberālisti=neo-marksisti:

    “Если говорить о том, что образует основу человеческих объединений, человеческой жизни, то в марксистские годы вам сказали бы, что это базис, то есть экономика. От этого представления не отказались до сих пор. Если вы следите за средствами массовой информации, смотрите телевидение, читаете газеты — без конца только и твердят: “Экономика, экономика, экономика, экономика”. Это как бы важнее всего.

    Я вас уверяю, что это тоже идеология, ложная идеология, и ее специально навязывают, чтобы отвлекать внимание людей от понимания реальности такой, какой она является на самом деле.”

    Александр Зиновьев: Постсоветизм, 2005.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > ierados 09.09.2015. 14.17

    ——–

    Smaržo pēc pirtsslotas – jānoper tie “glābēji”, kam pārāk uzblīduši vaigi:

    “Mums jāsaprot, ka nevis Austrumu-Rietumu tilts mūs izglābs, bet industrializācija. Industrializācija nenāks no Austrumiem. Industrializācija vienalga nāks no Rietumiem ar tehnoloģijām utt. Ja to mēs saprotam, tad pašvaldībām galvenais mērķis ir piesaistīt ražotājus. Piesaistīt ražošanu var ar infrastruktūru,” skaidro eksperts [ G.Kokins ] .”

    Kokins: Latviju izglābs industrializācija

    http://www.la.lv/kokins-latviju-izglabs-industrializacija/

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu