Eksperti: Eiropas Savienībai nav savas bēgļu politikas

Eiropu satriecis patvēruma meklētāju vilnis, jādomā, kā risināt migrācijas krīzi

Eiropas Savienībai (ES) nav savas bēgļu politikas, jo Dublinas līgums, kas nosaka, ka bēgļiem lūgums par patvēruma piešķiršanu ir jāiesniedz pirmajā ES valstī, kurā viņi nonākuši, ir denonsēts jeb vienpusēji pārtraukts. Par jaunu vienotu bēgļu politiku ES pagaidām nav spējīga vienoties, Irir.lv teica LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Izstrādāt vienotu ES migrācijas politiku, nevis histēriski reaģēt uz bēgļu plūsmām, kā risinājumu iesaka arī citi Irir.lv aptaujātie eksperti.

Bēgļu krīze, kas šonedēļ skārusi Centrāleiropu, turpinās. Slēgtā dzelzceļa stacija Budapeštā ceturtdien atkal ir atvērta, taču dzelzceļa satiksmes drošības apsvērumu dēļ vilcieni nedosies uz bēgļu iecerēto Rietumeiropu, vēsta „The Guardian”. Vācijā, Minhenē, ik stundu ierodoties 100 bēgļu, tur viņi tiek uzņemti ar atsaucību, tajā pašā laikā Ungārija, lai kontrolētu iebraucēju skaitu, plāno uzcelt žogu visas valsts robežas garumā līdz 15.septembrim, vēsta BBC.

Nule Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers un ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels nākuši klajā ar 10 punktu plānu, kā rīkoties, lai tiktu galā ar patvēruma meklētāju plūsmu. Kā Eiropai būtu jārisina migrācijas krīze, kurš ir atbildīgs par situācijas saasināšanos, Irir.lv izvaicāja dažādus ekspertus.

Eiropas Parlamenta deputāts un Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle norāda, ka ES valda apjukums, līderi vaino cits citu, bet nedara to, ko vajadzētu darīt, un tas rada spriedzi. Arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks apgalvo, ka lielākā daļa no ES valstu politiķiem rāda sabiedrībai sliktu paraugu. Pēc viņa domām, īstā problēma ir nevis bēgļu ierašanās, bet nesistemātiska, pat histēriska atbilde uz to.

Savukārt Zīle ir pārliecināts, ka šī nevarīgā patvērumu meklētāju politika novedīs pie tā, ka cilvēkiem būs iespēja nelegāli dzīvot ES, tāpēc galvenais uzdevums ir nonākt pie vienotas bēgļu politikas. Pēc viņa domām, ES ir jābeidz strādāt ar tā saucamo bēgļu kvotu sadali, bet jādomā, kā izbeigt šo apjomīgo ģeometrisko progresiju patvēruma meklētāju plūsmā.

Eiropa noteikti nav gatava migrācijas krīzei, tomēr ir daži pozitīvi izņēmumi, piemēram, Vācija, Irir.lv teica Libānas jautājumu speciālists Andris Eglājs. Valsts rīcība un pozitīva attieksme bēgļu jautājumā Eglājam liekas apbrīnojama, kas liecina, ka Vācija ir ļoti stipra valsts.

Taču Latvijas un Libānas kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs, Libānā dzimušais ārsts Hosams Abu Meri uzsver, ka risinājums ir jāmeklē ne tikai ES iekšienē, bet ir jāaptur karadarbība, kas izraisa lielās bēgļu plūsmas. Pēc viņa domām, ir svarīgi nevis labot sekas, bet meklēt, kā novērst cēloņus.

Eglājam liekas, ka Eiropas tālākai darbībai, vismaz lūkojoties Latvijas kontekstā, ir svarīgi nodrošināt cilvēku izglītotību par pasaulē notiekošo un, viņaprāt, galvenā problēma ir cilvēku neiedziļināšanās notiekošajā. Eglājs uzver, ka nedrīkst jaukt ekonomiskos patvēruma meklētājus ar politiskajiem bēgļiem.

Arī Ojārs Skudra norāda, ka lielākā problēma ir nošķirt bēgļus, kuriem patiešām ir nepieciešams patvērums, no migrantiem, kuri kopā ar bēgļu straumi vēlas pārcelties uz Austriju vai Vāciju cerībā tur iegūt labāku darbu un uzturēšanās atļauju. Taču dzimtenē vajātos nošķirt no labākas dzīves tīkotājiem nebūs viegli, tam būs nepieciešami lieli cilvēku un līdzekļu resursi.

Svarīgi ir patvēruma meklētājiem likt saprast, ka to migrantu, kas riskē ar savu dzīvību un dodas pāri Vidusjūrai, lietas netiks izskatītas ātrāk par to sīriešu lietām, kuri jau tagad atrodas bēgļu nometnēs Turcijā, Jordānijā un Libānā, teica Zīle.

Par Ungārijas rīcību pēdējās nedēļas laikā runāja visa pasaule. Pirmdien Ungārijā uz Vāciju bez dokumentu pārbaudes Budapeštu pameta tūkstošiem bēgļu, nākošajā dienā pēkšņi tika slēgta centrālā dzelzceļa stacija, kas bēgļos izraisīja paniku. Šodien vilcienu satiksme ir atjaunota, taču bez iespējas doties uz Rietumeiropu. 

Šādu Ungārijas politiku LU profesors Skudra uzskata par nacionālistisku, šauri orientētu, un tas Ungārijā, pēc viņa teiktā, novērojams arī citos procesos.

Eglājs Ungārijas situāciju sauc par neapskaužamu un neredz iemeslu valsti pārlieku kritizēt, jo ir tikai pašsaprotami, ka tūkstošiem cilvēku ierašanās valstī var satriekt un no līdzsvara izsist jebkuru.

Hosams Abu Meri uzsver, ka katra valsts rīkojas, lai aizsargātu sevi. Ungārija vēlas samazināt migrantu plūsmu, jo viņi ar to nevar tikt galā. Bēgļu jautājums ir tik nopietns, ka bez ES palīdzības to nevar atrisināt, un tā nav tikai Ungārijas robeža, tā ir visas Eiropas Savienības robeža. Viņš uzskata, ka viens no veidiem, kā Eiropa varētu palīdzēt, ir pastiprināt kontroli uz robežām.

Arī Zīle akcentē, ka vainu nav jāmeklē vienā vai otrā dalībvalstī, jo atbildīga ir ES un tās politika patvēruma meklētāju jautājumos. Arī savstarpēji strīdi tikai nāks par labu visiem tiem, kas vēlas pelnīt no nelegālās imigrācijas, jo vienmēr būs cilvēki, kas sūtīs pat nepilgadīgus bērnus tālā ceļā vienus pašus, lai iežēlinātu un saņemtu bēgļu statusu, uzskata Zīle. 

Protams, svarīgi atcerēties, ka bēgļi nav krīzes cēlonis, viņi ir cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks norāda, ka bēgļu pasargāšana ir gan morāls, gan tiesisks pienākums, tas nav viegls uzdevums, bet arī ne neiespējams.