Slīcēju var glābt uzmanīgi līdzcilvēki

Kas notiek ar cilvēku slīkšanas laikā un kā no tās izvairīties?

Lai gan slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārēju ietekmju raisītajiem nāves cēloņiem Latvijā, šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) reģistrējis vien 73 noslīkušos, kas ir par 40% mazāk kā pagājušajā gadā šajā pašā laikā. Slīkšanas nelaimes šogad visticamāk kavējuši vēsie laika apstākļi – ”jo karstākas un saulainākas dienas, jo vairāk noslīkušo,” skaidro VUGD.

Pozitīva ir statistikapar šogad no slīkšanas izglābtajiem cilvēkiem. Pērn visa gada laikā izglābti 35 cilvēki, šogad līdz 10.augustam – jau 31.

Lai gan tendences šogad ir krietni pozitīvākas nekā citus gadus, nelaimes joprojām notiek ik nedēļu, it sevišķi tagad, kad arī Latviju piemeklējis ilgi gaidītais karstuma vilnis. Tāpēc ”Irir.lv” noskaidro, kas notiek ar cilvēku slīkšanas brīdī, kā varam pasargāt sevi un palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem.

Kas ir slīkšana?
Slīkšana ir slāpšana, kuras cēlonis ir ūdens vai cita šķidruma iekļūšana elpošanas ceļos. Slīkšanu paātrina panika, kuras laikā cilvēks nereti uz laiku aiztur elpu, tāpēc strauji palielinās ogļskābās gāzes daudzums asinīs un dažu minūšu laikā pakāpeniski izslēdzas apziņa. Kad cilvēks nonāk bezsamaņas stāvoklī, atjaunojas elpošanas kustības, ķermenis izelpo atlikušo skābekli un ieelpo ūdeni. Asiņu krāsa pakāpeniski mainās uz melni violetu, āda kļust zilgana. Visbeidzot apstājas sirdsdarbība un cilvēks mirst.

Kā saprast, vai cilvēks slīkt?
Cilvēka nekontrolētu rīcību, lai izvairītos no slīkšanas dēvē par instinktīvo slīkšanu. Tā nebūt neizskatās tā, kā to mēdz uzburt ainas filmās, izpētījis amerikāņu glābējs, vairāku zinātnisko pētījumu autors Ph.Dr. Frančesko A Pia. Viņa pētījumi liecina, ka reālā briesmu situācijā cilvēks rada tikai nelielus ūdens šļakstus. Cilvēks nespēj saukt pēc palīdzības vai māt, jo instinktīvi visus spēkus velta, lai ievilktu gaisu un izplestu rokas uz sāniem, tādējādi cenšoties atspiesties uz ūdens virsmas. Ja sākusies instinktīvā slīkšna, ir tikai 20 – 60 sekundes laika, lai cilvēku izglābtu.

Tas nenozīmē, ka cilvēkam, kas ūdenī kliedz un māj ar rokām, nav nepieciešama palīdzība. Tas nozīmē vien to, ka cilvēks jau ir sajutis briesmas, taču pats vēl var iesaistīties savā glābšanā, piemēram, ieķeroties glābšanas rinķī.

Kā informē VUGD, slīkstoša cilvēka galva atrodas zemu ūdenī, mute – ūdens līmenī. Galva visticamāk ir atliekta uz aizmiguri, mute ir vaļā, acis kļūst stiklainas, mati nereti ir priekšā sejai, skatiens vairs nespēj fokusēt, acis ir aizvērtas, kājas netiek kustinātas, cilvēks ir vertikālā stāvoklī, elpa ir strauja.

Visdrošākais veids, kā pārbaudīt, vai cilvēkam nedraud briesmas, ja radušās kādas aizdomas, ir to viņam pavaicāt. Ja cilvēks atbild, visticamāk viss ir labi. Bet, ja cilvēks klusē un neko neatbild, iespējams, ka nepieciešama tūlītēja palīdzība.

Kā atpūsties pie ūdens droši?
Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās, bet ja tādas tuvumā nav, izvēlēties peldvietu ar lēzenu krastu un vēlams cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu, informē VUGD.

Peldē nevajadzētu doties vienatnē. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. No ūdens priekiem vajadzētu izvairīties arī stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā. Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.

Nekad nedrīkst pārvērtēt savus spēkus – ”dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd,” norāda VUGD.

Ja ķermenis ir pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Ja gadās iekļūt straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. Atpūtā pie ūdens ar bērniem svarīgākais nosacījums ir nepārtraukta pieaugušo uzraudzība, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Dace Preisa.

Nevajadzētu bērniem ļaut ūdenī uzkavēties pārāk ilgi. Ja lūpas kļūst jau zilganas, viņš obligāti jānogādā sausumā un jāietin dvielī, lai novērstu hipotermiju.Tāpat arī nevajadzētu ļaut bērniem lēkt ūdenī no tramplīniem. Zem ūdens var slēpties akmeņi un straumes atnesti koki, kas var radīt traumas. Mazuļiem ūdens tuvumā vajadzētu uzvilkt drošības vestes, bet nedaudz vecākos bērnus nevajadzētu laist ūdenī dziļāk par krūšu daļu.

Kā rīkoties, ja pamanāt slīcēju?
Ja ūdenī pamanāt kādu, kas, iespējams, slīkst, nekavējoties jāizsauc glābēji, zvanot pa tālruni 112, un jānosauc pēc iespējas precīzas nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.

Pirms mešanās palīgā pašam, jānovērtē situācija, sava peldētprasme un spēja palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušos un izvilkt to krastā.

Ja par savām spējām neesat drošs, jācenšas palīdzēt nelaimē nonākušajam no krasta – jāpamet virvē iesiets glābšanas riņķis, bumba vai cits peldošs priekšmts, kas palīdzēs noturēties virs ūdens.