LNT: cietumsods pēdējos gados piespriests trijiem policistiem kukuļņēmējiem

Ceļu policistiem piedāvāto kukuļu summas – no 5 līdz 5000 eiro

Lai gan par kukuļņemšanu mūsu valstī paredzēta brīvības atņemšana līdz 11 gadiem, ceļu policistus par šādu noziegumu parasti notiesā nosacīti. Pēdējos divos gados tikai trīs personas saņēmušas cietumsodu, svētdien vēstīja telekompānijas LNT ziņu raidījumā. Kopumā pēdējos divos gados par kukuļņemšanu notiesātas 11 Valsts policijas amatpersonas.

Septiņi policisti notiesāti nosacīti, vienam ceļu policistam piespriests piespiedu darbs, bet trijiem cilvēkiem brīvības atņemšana – četri mēneši un pusotrs gads. Mazākais kukulis, kas šogad tika piedāvāts ceļu policistiem, ir pieci eiro, lielākais – 5000 eiro. Par kukuļņemšanu sākti četri kriminālprocesi, bet vēl četri ceļu policisti notiesāti. Līdzīga tendence bija arī iepriekšējos gados.

Ja kriminālprocess tiek sākts, pieķertais ceļu policists vai nu raksta atlūgumu, vai arī, gaidot tiesas spriedumu, kas parasti stājas spēkā tikai pēc 3-4 gadiem, strādā citā amatā policijā. “Patruļdienestā vai konvojbataljonā – kādā citā amatā, kas nav saistīts ar lēmuma pieņemšanu par cilvēku sodīšanu,” stāstīja Valsts policijas Iekšējā drošības biroja priekšnieks Kristaps Kalniņš. Pēc tam, kad spriedums stājies spēkā, krimināli sodītā persona dienestā atgriezties nevar.

Kādā veidā Valsts policijas Iekšējās drošības birojs pieķer negodīgus policistus, tā darbinieki neatklāj. Izskatīt lietas, kurās figurē kolēģi, nav viegli, taču, ja esi pieķerts, vairs neesi savējais, norāda policijā. “Viss, viņš ir ierakumu otrā pusē. Viņš ir izkāpis no ierakumiem, kuros esam mēs. Viss,” norādīja Kalniņš.

Korupcija ir viens no noziegumiem, kas saistīts gan ar ņemšanu, gan ar došanu, un kukuļdēvēju skaits ir krietni lielāks – šogad 102. Pirmajā pusgadā piedāvāto kukuļu apmērs sasniedzis 13 000 eiro. Sociālās psiholoģijas eksperti uzskata, ka kukuļdošana ir pārmantota no padomju laikiem un ar to ir diezgan grūti cīnīties. Turklāt dzīvojam kultūras vidē, kas uzskata par normu dzeramnaudas principu.

“Tas ir kultūras līmenis, kas atstāj iespaidu domās no abām pusēm, ka varētu kaut ko piedāvāt, lai labāk tiktu galā ar problēmu, un atrisināt to par labu, bet, no otras puses, to varētu ņemt un varbūt arī pieprasīt. To rāda arī pētījumi,” komentēja Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers.

Citi eksperimentālie pētījumi pierāda – ja pirms negodīgas rīcības cilvēks izlasa desmit baušļus, tad risks pārkāpt likumu būtiski samazinās. Eksperti iesaka šādu praksi pielietot arī Ceļu policijā.