Vējonis gatavs vērtēt Āboltiņas kandidatūru premjerministres amatam

Prezidents: Latvijai jāpārņem prakse partijas līderim vadīt valdību

Pašreizējās valdības krišanas gadījumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis būtu gatavs vērtēt “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Ministru prezidenta amatam, ja koalīcijas partneri par to vienotos, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) apliecina Vējonis, citē aģentūra LETA.

Viņš uzsver, ka gadījumā, ja valdība krīt, vispirms notiek koalīcijas veidošanas sarunas, kurās eventuālā koalīcija vienojas par premjera amata kandidātu. “Ja situācija nonāk līdz valdības maiņai un koalīcija vienojas par Solvitu Āboltiņu, tad – jā, es to vērtēšu,” atzīst prezidents. Pēc viņa domām, Latvijai ar laiku ir jāpārņem Rietumvalstu prakse, ka partijas vadītājs līdztekus ir arī premjerministra amata kandidāts.

Intervijā NRA Vējonis norāda, ka katras problēmas dēļ nevajadzētu iniciēt valdības maiņu. Komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamās divpusējās sarunas ar “Vienotību” par rīcības saskaņošanu koalīcijas darbā, Valsts prezidents pauž viedokli, ka šādām sarunām vajadzētu notikt arī starp “Vienotību” un nacionālo apvienību “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī starp VL-TB/LNNK un ZZS.

“Tas nav pareizais signāls uz ārpusi – šī berzēšanās starp koalīcijas partijām. Ja ģimenē ir problēmas, mēs neskrienam uz ielas, klaigādami par tām, jo problēmas jāatrisina pašu mājā. Ja galīgi nevar atrisināt, tad jāšķiras. Tuvojas 2017.gada pašvaldību vēlēšanas, un katram gribas kaut kā pozicionēties. Tiek iedarbināts priekšvēlēšanu mehānisms,” skaidro Vējonis.

Ja kristu Laimdotas Straujumas (V) valdība, nākamā “Vienotības” premjera amata kandidāte būtu partijas vadītāja Āboltiņa. To viņa pati pirms pāris nedēļām atzina LNT raidījumā “900 sekundes”, atgādina LETA. Politiķe atzina, ka teorētiski cīņās par nākamā gada budžetu Straujumas valdība var krist, un šādā gadījumā viņa būtu kandidāte uz atbildīgo amatu. Deputāte gan vairākkārt uzsvēra, ka “mēs te runājam teorētiskā pieļāvuma izteiksmē”, jo “Vienotībai” neesot pašmērķis gāzt Straujumas valdību. Līdz ar to arī Āboltiņas nokļūšana Ministru prezidenta krēslā neesot dienas kārtības jautājums.

Kā ziņots, visi pašreizējās valdošās koalīcijas partneri uzsver, ka nav ieinteresēti valdības maiņā, tomēr neoficiāli politiķi šādu iespēju neizslēdz, piebilstot, ka tuvākajā mēnesī gan izmaiņas, visticamāk, nenotiks. Straujuma intervijā žurnālam ”Ir” pauda, ka pati demisiju iesniegt negrasās, taču koalīcijas partneriem jāievēro ”sarkanās līnijas” par bēgļu uzņemšanas lēmumu un fiskālo stabilitāti nākamā gada budžeta tapšanas gaitā.

Lielākās nesaskaņas pašlaik starp koalīcijas partneriem izraisījis valdības lēmums par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. VL-TB/LNNK iebilst pret bēgļu uzņemšanu un pat apsver iespēju saistībā ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā, kas izraisījis asu “Vienotības” reakciju, savukārt ZZS strīdā cenšas neiesaistīties, norādot, ka problēma būtu jāatrisina “Vienotībai”. 10.augustā plānota koalīcijas sanāksme, kurā tiks spriests gan par koalīcijas līguma ievērošanu, gan par bēgļu jautājumu, gan arī par Grieķijas finanšu problēmām.Latvijas tukšās teritorijas nekad netiks aizpildītas ar bēgļiem, bet gan atdotas emigrējušajiem tautiešiem, kad viņi atgriezīsies dzimtenē, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) sola Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis intervijā NRA arī optimistiski solījis, ka tukšās teritorijas Latvijā ”mēs nekad neaizpildīsim ar bēgļiem”. ”Šīs teritorijas agrāk vai vēlāk atdosim tiem, kuri patlaban izbraukuši no Latvijas, bet atgriezīsies,” saka prezidents. Viņš pauž viedokli, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsniedz maksimāls atbalsts tām vietām, kurās veidojas problēmas, piemēram, notiek karš, savukārt bēgļu plūsmas jākontrolē pie paša avota, lai viņi nenonāktu līdz robežu pārkāpšanai.

“Mēs esam izvēlējušies dzīvi ES, tāpēc jābūt solidaritātei bēgļu jautājumu risināšanā, jo mēs taču vēlamies, lai kopā ar mums būtu sabiedroto karavīri, lai jūrā būtu karakuģi, lai no Eiropas fondiem Latvijā būtu vairāk naudas,” skaidro Vējonis. Viņš šaubās, ka koalīcijas partiju atšķirīgie viedokļi bēgļu jautājumā varētu attīstīt nopietnu krīzi valdībā, jo ir daudz svarīgāki jautājumi, piemēram, nākamā gada budžets. Ja bēgļu jautājums “nobirdina” valdību, tad tā ir vāja valdība, domā prezidents.

Vējonis norāda, ka valdība nepietiekami skaidro savus lēmumus, un tas neattiecas tikai uz bēgļu jautājumu. “Bēgļu situācija cilvēkos rada bažas un bailes, tāpēc es aicināju gan premjerministri, gan iekšlietu ministru, gan ārlietu ministru skaidrot sabiedrībai, kāpēc mums jāpieņem bēgļi un kā tas notiks,” stāsta prezidents. Viņš uzsver, ka reāli bēgļi Latvijā nekad nav bijuši, tāpēc mums nav pieredzes, kā rīkoties. “Arī pašai valdībai ir neskaidri jautājumi. Mēs esam kā studenti vai skolēni – gatavosimies eksāmenam pēdējā brīdī,” situāciju ar bēgļu uzņemšanu intervijā laikrakstam komentē prezidents.

Kā ziņots, valdība 6.jūlijā ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto, 250 bēgļus Latvija varētu uzņemt šogad ziemā. Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.