ASV un Nīderlande: Krievijas veto neapturēs MH-17 izmeklēšanu (papild.)

Krievija ANO bloķē rezolūcijas pieņemšanu par tribunālu MH-17 lietā

Nekāds Krievijas veto neapturēs virs Austrumukrainas pērn notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietas izmeklēšanu, trešdien pēc balsojuma ANO Drošības padomē, kur Krievija nobloķēja atbilstošas rezolūcijas pieņemšanu, sacīja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere. Arī Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunders teica, ka Krievijas veto neapturēs patiesības noskaidrošanu.

“Uzliekot veto šim rezolūcijas projektam, Krievija mēģināja apturēt taisnīgumu, atteikt taisnīgumu 298 šī reisa lidmašīnas upuriem un atteikt iespēju ģimenēm nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības,” sacīja diplomāte.

Krievija izmantojusi savu privilēģiju, kas tai bija piešķirta, lai aizsargātu starptautisko mieru un drošību,” norādīja Pauere. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka “šodienas veto nevar apturēt taisnīgumu upuru ģimeņu un pašu upuru labā”.

Nīderlande nesaprot Krievijas motivāciju, bloķējot starptautiska tribunāla izveidi Malaizijas lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanai, ANO paziņoja Nīderlandes ārlietu ministrs Kunders.

„Man ir grūti saprast, ka Drošības padomes loceklis liek šķēršļus patiesības noskaidrošanā traģēdijā, kurā cieta tik daudz cilvēku. Nesodāmība ir bīstams signāls,” teica Kunders. ANO.

Viņš solīja, ka valstis, kas piedalās katastrofas izmeklēšanā, neapstāsies, lai atklātu un sodītu vainīgos. „Mana valsts nenomierināsies, kamēr visi fakti nebūs noskaidroti un taisnīgums uzvarējis… Nīderlande, Malaizija, Austrālija, Beļģija un Ukraina turpinās kopīgo darbu, lai rastu optimālāko veidu, kā saukt pie atbildības vainīgos, un mēs šajā darbā nekavēsimies,” solīja Kunders.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons aicina pasaules sabiedrību meklēt alternatīvus variantus šāda tribunāla izveidei, ziņo BBC.

“Taisnīgumam ir jāuzvar. Neaizmirsīsim, ka šajā reisā gāja bojā arī Lielbritānijas iedzīvotāji. Simtiem cilvēku gāja bojā šajā reisā. Mēs nedrīkstam atļaut vienai valstij stāties ceļā taisnīguma un patiesības noskaidrošanā. Ja mēs ar ANO palīdzību nevaram izveidot šādu tribunālu, mums ir jāmeklē alternatīvi ceļi,” teica Lielbritānijas valdības vadītājs.

Jau ziņots, ka Krievija ANO drošības padomē trešdienas vakarā bloķēja piecu valstu iesniegto projektu par starptautiska ANO tribunāla izveidi, lai izmeklētu Malaizijas pasažieru lidmašīnas, kas pērnvasar devās reisā MH-17 un tika iznīcināta virs Austrumukrainas, katastrofas apstākļus.

11 no 15 ANO Drošības padomes locekļiem balsoja par šāda tribunāla izveidi, viens bija pret – Krievija, bet trīs atturējās – Angola, Ķīna un Venecuēla.

Drošības padomes sēde sākās ar klusuma brīdi, godinot 298 cilvēkus, kas zaudēja dzīvību 2014.gada jūlija traģēdijā.

Jau ziņots, ka trešdienas vakarā ANO Drošības padome gatavojās balsot par rezolūciju īpaša tribunāla izveidei pērn Austrumukrainā prokrievisko separātistu notriektās pasažieru lidmašīnas lietā. Sagaidāms, ka Krievija izmantos savas veto tiesības šajā jautājumā.

Piecas valstis – Beļģija, Nīderlande, Austrālija, Malaizija un Ukraina – aicināja ANO Drošības padomi atbalstīt starptautiska tribunāla izveidošanu, lai izmeklētu Malaizijas lidmašīnas notriekšanu pērnā gada vasarā Austrumukrainā.

Krievijas izdevuma “Kommersant” rīcībā nonācis šīs ANO rezolūcijas projekts. Tajā teikts, ka vienīgais šā starptautiskā tribunāla mērķis ir noskaidrot Malaizijas pasažieru lidmašīnas nokrišanas iemeslus Donbasā, “sodīt personas, kas ir atbildīgas par šiem noziegumiem”.

Iniciatīvas autori jau izstrādājuši sīku tribunāla nolikumu. Turklāt runa nav tikai par tiešiem nozieguma izpildītājiem, bet arī par tiem, kas veicinājuši šo traģēdiju.

Izveidot tribunālu iniciatīvas autori ierosina pēc ANO Statūtu VII daļas, kas ļauj lietot sankcijas un spēku pret valstīm, kuras nepilda ANO rezolūcijas prasības.

Rezolūcijas autori uzskata, ka traģēdija Donbasā rada “draudus starptautiskajai drošībai un visai pasaulei”, tā ir rūpīgi jāizmeklē. Vienīgais tribunāla mērķis, kā teikts dokumentā, ir “saukt pie atbildības personas, kuras ir atbildīgas par noziegumiem, kas saistīti ar [Malaizijas lidmašīnas] iznīcināšanu”.

Dokumentā teikts, ka tribunāla jurisdikcija attiecas uz kara noziegumiem, “noziegumiem pret civilās aviācijas drošību” un “noziegumiem, kas ietverti Ukrainas Kriminālkodeksā”. Uz pirmo kategoriju attiecas, piemēram, nopietni Ženēvas konvencijas, kas pieņemta 1949.gada 12.augustā, pārkāpumi (konvencija attiecas uz civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā). Uz otru punktu varētu attiekties Malaizijas aviācijas likumu pārkāpumi.

Savukārt par Ukrainas likumpārkāpumiem dokumenta projektā runa ir par virkni Kriminākodeksa pantu pārkāpumiem: par slepkavību, slepkavību neuzmanības dēļ, apzinātu īpašuma iznīcināšanu vai zaudējumu radīšanu, nelikumīgu ieroču ievešanu, nelikumīgu ieroču lietošanu, informācijas slēpšanu par kriminālnoziegumu, ārvalstu pilsoņu dzīvības apdraudēšanu un citi.

Dokumenta projekts paredz, ka par šo noziegumu jātiesā visi rīcībspējīgie cilvēki, kuriem nozieguma izdarīšanas brīdī, proti, 2014.gada 17.jūlijā, bija vairāk nekā 18 gadu. Īpaši tiek uzsvērts, ka “imunitāte vai īpaši procedūras noteikumi, kas attiecas uz vienu vai otru oficiālu personu saskaņā ar nacionālo vai starptautisko likumdošanu, nedrīkst kļūt par šķērsli tribunālam”.

Paredzēts, ka starptautiskais tribunāls sastāvēs no trim daļām: tiesnešu palātas, kur viena nodarbosies ar pirmstiesas izmeklēšanu, otra ar tiesāšanu, trešā – ar iespējamu apelāciju; prokurora un kancelejas. Tiesas spriedums būs triju tiesnešu lēmums. Apelācijas instancē būs pieci cilvēki. Tiesnešus ANO ģenerālsekretārs pēc organizācijas dalībvalstu priekšlikuma varēs nozīmēt uz pieciem gadiem.

Pēc projektā minētā, maksimālais soda mērs, ko var piespriest, ir 30 gadi cietumā vai mūža ieslodzījums. Šā starptautiskā tribunāla verdikts ir prioritārs attiecībā pret nacionālo tiesu lēmumiem. Tribunāla izdevumus segs ar brīvprātīgiem valstu, valdību vai nevalstisko organizāciju ziedojumiem

Balsošana par starptautiska ANO tribunāla izveidi notiks trešdienas vakarā. ANO Drošības padomē šajā balsošanā piedalīsies ne tikai Padomes dalībvalstis, bet arī vairāku citu valstu ārlietu ministri – Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa, Beļģijas ministrs Didjē Reinders, Nīderlandes ministrs Berts Kunders, Ukrainas ministrs Pavlo Kļimkins. Malaiziju pārstāvēs ārlietu ministra vietnieks Hamza Zainutdins.

Krievijas pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins jau paziņojis, ka šim rezolūcijas projektam nav nekādu izredžu tapt pieņemtam ANO.

(papildināta no sākuma)