Zviedrijas piekrastē atrastā krievu zemūdene, iespējams, avarējusi jau 1916.gadā (papild.) 4

Saņemot kukuļus, Grieķijas Aizsardzības ministrija jau pirms desmit gadiem par 2,5 miljardiem eiro iepirka zemūdenes — tās jorpojām puspabeigtas stāv kuģubūvētavā netālu no Atēnām.
Print Friendly, PDF & Email

Pie Zviedrijas krastiem atrod Krievijas zemūdeni

Zemūdene, ko pagājušajā nedēļā Baltijas jūras Zviedrijas piekrastē uzgājuši uzņēmuma “Ocean X Team” akvalangisti, varētu būt Pirmā pasaules kara gados pazudusī Krievijas zemūdene “Som”, vēsta zviedru laikraksts “Expressen”.

Atbilstoši akvalangistu teiktajam, zemūdenes garums ir 20 metri, bet platums – aptuveni 3,5 metri. Šie gabarīti aptuveni atbilst “Som” izmēriem.

Zemūdene “Som” tika uzbūvēta ASV 1901.gadā, un sākotnēji tās nosaukums bija “Fulton”. 1904.gadā tā tika nogādāta Krievijā, un pēc tam uz tās bāzes tika uzbūvētas vairākas zemūdenes.

Sākotnēji zemūdenes dislokācijas vieta bija Vladivostoka, tad Melnās jūras flote un visbeidzot – Baltijas jūra.

1916.gada maijā, veicot patrulēšanu pie Zviedrijas krastiem, tā saskrējās ar kuģi. Zemūdenē atradās 18 apkalpes locekļi, viņi visi gāja bojā.

Jau ziņots, ka Zviedrijas austrumu piekrastē jūras dzelmē atrasta apmēram 20 metrus gara ārvalstu zemūdene ar uzrakstiem kirilicā, liecina informācija zviedru vraku pētnieku – nirēju organizācijas “Ocean X-team” mājas lapā.

Organizācija norāda, ka zemūdenei nav ārēju bojājumu pazīmju, un visas tās lūkas ir aizvērtas. “Tāpēc mēs bažījamies, ka apkalpe varēja neizglābties pirms peldlīdzeklis nogrima,” teikts paziņojumā.

Zviedrijas jūras spēki pēc “Ocean X-team” video materiāla izpētes apliecinājuši, ka tā ir ārvalstu zemūdene, vēsta laikraksts “Expressen newspaper“.

Kā ziņots, pagājušajā vasarā pie Zviedrijas krastiem tika pamanīta ārvalstu zemūdene, taču Zviedrijas armija nespēja to atrast, lai arī meklēšana notika vairākas dienas, atgādina LETA.

Nekad netika atklāts, kādas valsts zemūdene tā bija, taču plaši izskanēja minējumi, ka tā varētu būt bijusi Krievijas zemūdene. Maskava to noliedza.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (4)

traductrice 28.07.2015. 13.05

1916.gada maijā, veicot patrulēšanu pie Zviedrijas krastiem, tā saskrējās ar kuģi.

Organizācija norāda, ka zemūdenei nav ārēju bojājumu pazīmju, un visas tās lūkas ir aizvērtas.

—–

Interesanti, vai var nogrimt zemūdene, kurai pēc saskriešanās ar kuģi nav ārēju bojājumu pazīmju? Man kaut kā rādās faktu nesakritība.

+4
0
Atbildēt

0

cabulis 28.07.2015. 09.40

Bet vai nav tā, ka pirms 100 gadiem nogrimusi zemūdene krietni atšķiras no nesen nogrimušas. Un 100-gadīga ir apaugusi ar tādu aļģu, dūņu un gļotu kārtu un jau pap pusei sabrukusi, ka tur nevienu kirilicu neredzēt.

+2
0
Atbildēt

1

    andrejs > cabulis 28.07.2015. 12.51

    es arī nezināju, ka tai laikā būvēja tik modernas zemūdenes. Neredz nevienu kniedi, noapaļotas formas. Drīzāk atgādina kko no Kusto dizaina, nevis Žila Verna laikmeta…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

veesumS 28.07.2015. 10.34

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu