VUGD netika aicināts dziesmu svētku risku centralizētas analīzes izstrādē • IR.lv

VUGD netika aicināts dziesmu svētku risku centralizētas analīzes izstrādē

14
Skolēnu dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa pēcsvētku pirmajā preses konferencē. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Ieva Cielava

Svētku izpilddirektore: Avārijas situācijā bērni evakuācijas ejas izveidotu, sabīdoties ciešāk 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) centralizētā XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku risku analīzes izstrādē netika aicināts un nav piedalījies, bet par svētku norisi ir atbildīgs to organizators, Ir.lv informē VUGD. Tas ir pretēji svētku izpilddirektores Agras Bērziņas teiktajam, ka “visu esam saskaņojuši ar VUGD”. 

Lai gan svētku noslēguma ģenerālmēģinājumā Mežaparkā bija ļoti daudz paģībušo skolēnu, Bērziņa nesaskata pārkāpumus tajā, ka Mežaparka estrādē notikušajos dziesmu svētkos uz skatuves atradās divreiz vairāk cilvēku, nekā to ieteica būvinženieri savās drošības rekomendācijās. Svētku izpilddirektore Bērziņa joprojām uzskata, ka ir strādājusi atbilstoši visām prasībām un bažām par bērnu drošību nav bijis pamata.

Vaicāta, vai pirms svētkiem tika veikts Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā paredzēto pasākumu risku izvērtējums, Bērziņa Ir.lv apstiprina, ka „Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienests izvērtēja visas svētku norises vietas – nekas netika apšaubīts. [..] Ja esam saskaņojuši visu ar VUGD, kāpēc domājat, ka esam ko pārkāpuši?”

Taču VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Marita Masule Ir.lv informē, ka centralizētā risku analīzes izstrādē VUGD netika aicināts un nav piedalījies: “Par svētku norisi ir atbildīgs to organizators un ar VUGD netiek skaņots pasākuma mākslinieciskais risinājums, tajā skaitā, dalībnieku un apmeklētāju skaits, to izvietojums un pārvietošanās.”

VUGD skaidro, ka atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam ir analizējuši dienesta atbildības jomā esošos riskus un veikuši pasākumus to mazināšanai. Pasākumi ietvēra ārpuskārtas un operatīvās ugunsdrošības pārbaudes pasākumu norises vietās, ugunsdrošības prasību ievērošanas pārbaudi, ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu pārbaudi, pagaidu tirdzniecības vietu izvietojumu, piebraukšanas ceļus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

Bērziņa Ir.lv skaidro, ka pieņēmusi lēmumu izvietot tribīnēs uz pusi vairāk bērnu kā rekomendē būvinženieri, vadoties pēc pieredzes pagājušajos dziesmu svētkos, kad nekas traks nav atgadījies. Viņa ne reizi vien pēcsvētku intervijās uzsvērusi, ka ir organizējusi četrus šādus svētkus.

Koncertu laikā bērni Mežaparka estrādē tika sadrūzmēti vienlaidus rindās bez evakuācijas ejām, pa kurām nodrošināt drošu bērnu glābšanos avārijas situācijās. Bērziņa skaidro: „Evakuācijas ejas bija arī šajos svētkos. Ja būtu nepieciešams, dalībnieki tās izveidotu, sabīdoties ciešāk.”

Būvinženieri, novērtējot estrādes būvtehniskās iespējas, rekomendēja tribīnēs izvietot ne vairāk kā 6000 bērnu, savukārt organizatori nolēma šo rekomendāciju ignorēt un izvietoja tribīnēs 12 500 bērnus. Dziesmu svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva šo lēmumu skaidroja ar to, ka bērna vidējais svars ir uz pusi mazāks par pieaugušo.

Ir.lv iepriekš RTU docents Aigars Ūdris, viens no sagatavotā drošības atzinuma autoriem, vērsa uzmanību, ka, plānojot bērnu skaitu tribīnēs, nedrīkst ņemt vērā tikai bērnu svaru un nedrīkst bērniem paredzēt tribīnēs vietu, kas ir mazāka nekā A4 formāta lapa – 35 centimetri, jo tas apgrūtina medicīnas vai drošības darbinieku piekļūšanu neparedzētās situācijās, kas var raisīt paniku.

Bērziņa norāda, ka vēstuli no Mežaparka estrādes īpašnieka AS “Rīgas meži” par to, ka tribīnēs drīkst izvietot tikai 6000 personu, svētku organizatori saņēmuši maijā, kad pašvaldībām jau bija izziņots apstiprinātais dalībnieku saraksts, un izmaiņas, viņasprāt, bijis par vēlu veikt: „Varat iedomāties, kāda būtu sabiedrības reakcija, ja mēs pusei dalībnieku pateiktu, ka viņi nevar piedalīties?”

„Ļoti žēl, ka nesaņēmām ātrāk šo vēstuli. Mēs būtu izvērtējuši un veidojuši citādu svētku koncepciju,” saka Bērziņa.

Kā ziņots iepriekš, Dziesmusvētku organizatori aplēsuši, ka svētku gaitā medicīniskā palīdzība sniegta aptuveni 500 jauniešiem, uz slimnīcu nogādāti 62 skolēni, no tiem 13 ir paturēti stacionārā dažas dienas.

Pie ģenerālprokurora vērsies arī Tiesībsargs Juris Jansons, lūdzot vērtēt XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atbildīgo amatpersonu rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tiesībsargs to izlēmis pēc tam, kad saņēmis Latvijas Ārstu biedrības vēstuli par iespējamu noziedzīgu nolaidību un iespējamu vardarbību pret bērniem XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā. Jansons uzsvēris, ka arī plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi virkne informācijas, kas liecina par būtiskiem bērnu tiesību pārkāpumiem svētku norises laikā.

 

Komentāri (14)

kimsk 22.07.2015. 08.28

Ierēdne, kas uzskata, ka viss ir kārtībā, jo līdz šim nekas traks nav atgadījies, neveic risku analīzi un piedevām nekaunīgi melo, NEDRĪKST ieņemt tik atbildīgu amatu. Ar Zolitūdes Maximu arī viss bija kārtībā un nekas traks nenotika līdz sagrūšanas brīdim.

+8
-1
Atbildēt

1

    Arturs Pērkons > kimsk 22.07.2015. 08.39

    Neatkarīgā Latvijā ir izselekcionēti biezā slānī ierēdņi, kas iemācījušies bez aizķeršanās klāstīt, ka viss kārtībā, viss notiek saskaņā ar spēkā esošiem likumiem, netraucējiet, neuzbāzieties ar saviem padomiem. Tā uzvedās arī Ekonomikas ministrija ar Pūci kā valsts sekretāru, kuram tika daudzreiz teikts, ka likvidēt Valsts būvinspekciju ir aplami, jo pazūd būtiska kontroles iespēja.

    Bija vajadzīgi daudzi upuri Maksimā, lai EM ierēdņi izmainītu savu stūrgalvīgo paštaisno domāšanu.

    Par laimi, skolēnu Dziesmu svētkos upuru nebija, taču tas nenozīmē, ka šādiem bezatbildīgiem ierēdņiem ir jāpaliek amatos. Viņi rada ļoti ievērojamus riskus sabiedrības drošībai turpmāk.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

traductrice 22.07.2015. 10.23

Sastūķēts 2x vairāk bērnu, kā paredzēts, un Bērziņa paziņo, ka evakuācijas eju izveidošanai bērni varētu saspiesties vēl ciešāk. Tā domā ierēdnis, kas par visu ir padomājis!

No otras puses, tas tikai parāda, ka mums joprojām, par spīti visam vēl ir tie 2x vairāk dalībnieki, nekā pieļaujamā estrādes kapacitāte, tiek bazūnēts pa visu pasauli, cik mums ir unikāla tradīcija, tiek darīts melnais darbs, lai šī tradīcija turpinātos un dzīvotu, un NEKAS NETIEK DARĪTS, lai šiem “2x vairāk nekā pieļaujams dalībniekiem” būtu vieta, kur šo tradīciju sev un pasaulei apliecinātu!

Par jaunu estrādi runā vismaz 10 gadus! Kas ir pavirzījies? Līdz 100-gadei nepavirzīsies nekas! Ar garantiju. Bet ierēdņi turpinās kalt GRANDIOZUS PLĀNUS. Būs grandioza GATAVOŠANĀS. Dziedātāji un dejotāji savos kolektīvos apgūs skaistus, patriotiskus, jūsmīgus priekšnesumus.

Ar ko tas beigsies? Ar to, ka ierēdņi, ja vien ņems vērā gūto mācību, paziņos – sorry, turpmāk piedalīsies tikai x, nevis 2x dalībnieku, un/vai liks apgūt 2x repertuāru, bet de facto koncertā ieliks x dziesmas, jo pēkšņi atskārtīs, ka 5(!) stundu koncerts (fakts no pēdējiem Lielajiem dz/sv) ir perebors.

Par jaunu, kapacitātei atbilstošu estrādi/stadionu atkal parunās, konstatēs – nav naudas, ieteiks dalībniekiem saspiesties vēl ciešāk, UN GAN JAU VISS BŪS LABI!

+6
0
Atbildēt

3

    v_rostins > traductrice 22.07.2015. 11.58

    traductrice

    Par jaunu, kapacitātei atbilstošu estrādi/stadionu atkal parunās….

    ———–

    Za to krimnaš(lasi: čekistiem atdotais LM un Citadele)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    traductrice > traductrice 22.07.2015. 11.25

    Mums ļoti jau nu patīk uzsvērt latviešu tradīcijas unikalitāti. Un kā lai neuzsver? Kur vēl biļetes uz Dz/sv. pasākumu izķer dienas laikā un pēc tam tirgo 10x dārgāk, to uzskatot par tradīcijas augstā pieprasījuma kritēriju? Kur vēl dalībnieku skaits pārsniedz skatītāju skaitu, un ar to lepojas? Par tradīciju apstākļiem neatbilstošā infrastruktūrā iebāzt 2x vairāk dalībnieku jau rakstīju. (varbūt centīsimies pārspēt rekordus un iebāzt 3x vairāk?)

    Mums ļoti ļoti gribas, lai tikai Latvijā dz/sv būtu tik UNIKĀLI, ka dalībnieki un skatītāji būtu gatavi paciest visas neērtības, pārvarēt visas grūtības, novilkt pēdējo kreklu, lai pēc tam ierēdņi varētu teikt – mums ir varena tradīcija!

    Igauņi, salīdzinot ar latviešiem, protams, ir mīkstie! Kur nu viņiem līdz mūsu tradīcijām!

    citāts no visitestonia.com: “Tallinas Dziesmu svētku estrāde ir populāra pasākumu rīkošanas vieta, kas galvenokārt pazīstama ar to, ka šeit ik pēc pieciem gadiem notiek iespaidīgi Dziesmu svētki, kuros piedalās turpat 25 000 dziedātāju un 100 000 skatītāju.”

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    kimsk > traductrice 22.07.2015. 10.53

    Šis princips “gan jau nekas traks nenotiks” ir viens no visriebīgākajiem padomju laika mantojumiem, krieviski to sauc “avosj proņesjot”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es konsekventi nepērku neko Krievijā ražotu – tīrs pašsaglabāšanās instinkts

    +6
    0
    Atbildēt

    0

j_zalitis 22.07.2015. 11.30

Tas ir ilggadējas “gan jau būs labi”, “ir labi tā kā ir (jo nezināmais biedē)” un “beigās viss bija labi” doktrīnas rezultāts.

Mūsu izglītības sistēmā šī doktrīna ļoti izplatīta.

Pusmūža kundzītes turas pie status quo ar zobiem un nagiem.

Un uz to fona atsevišķi entuziasti rīko tiešām efektīvus pasākumus, lielākoties saistītus ar mācību olimpiādēm eksaktajās zinātnēs un sporta sacensībām.

Un mēs gribam izaugsmi, kultūras atdzimšanu un ko tik vēl nē.

Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Rainis, un citi tā dēvētie LV grandi un klasiķi savā laikā bija avangards.

Tie bija tie, par kuriem šādas tantiņas pukstēja “nu kā tā var”, “nu ko tie jaunie atkal ņemās”.

Izglītības sistēma, kur dominē šīs tantiņas, jaunus grandus un klasiķus neveicina, bet slāpē.

Attiecīgi, gan ekonomiskais gan kultūras izrāviens mums nespīd, kamēr netiksim vaļā no šīs intelektuālās stagnācijas.

+5
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu