Karaliskās kinodienas • IR.lv

Karaliskās kinodienas

6
Kadrs no Vladimira Ļeščova jaunākās animācijas lentes Lietus dienas
Kristīne Simsone

Pēc mākslas pa zilo paklāju – festivāls RojaL

Jau piekto gadu jūlija nedēļas nogalē Roja pārtop par tādu kā Kurzemes kinogalvaspilsētu. Pludmali rotās stalts piepūšamais kinoekrāns, kas, tāpat kā jūras zilais (nevis sarkanais) paklājs pie pilsētas kultūras nama, ir festivāla «firmas zīme». Jūras krastā šogad varēs skatīties kinoklasiku – režisora Aki Kaurismeki veidoto drāmu Cilvēks bez pagātnes, bet uz ekrāniem pilsētā – arī citas somu filmas, piemēram, Berlīnes kinofestivālā polemiku izraisījušo melno komēdiju Dzelzs debesis (Iron Sky) un Latvijā dzimušā Teuvo Tulio (Teodora Tugaja) Dziesmu par ugunssārto puķi (1938). Neatņemama festivāla sastāvdaļa ir dažādu valstu jauno režisoru filmu konkurss un tā dalībnieku atraktīvās, brīžiem temperamentīgās diskusijas ar žūriju par redzētajiem darbiem. Jā, šajā festivālā dalībniekiem atļauts strīdēties par savu filmu vērtējumu. Kinoseansi notiks ne tikai jūras krastā, bet arī citviet pilsētā – Rojas kultūras centrā un projicējot filmas uz improvizētiem ekrāniem uz ēku sienām. Atzīmējot Latvijas leļļu kino vecmeistara Arnolda Burova simtgadi, liela vērība festivāla pro-grammā pievērsta tieši animācijai. Rojā rādīs gan Burova darbus, gan bagātīgu starptautiski godalgotā Latvijas režisora Vladimira Ļeščova filmu izlasi.

Bez pompozitātes

Interesanti, ka Rojā «veidot rosīgu kinodzīvi» 60.gados ir mēģinājis arī cienījamais dokumentālists Ivars Seleckis, bet tolaik viņam neesot izdevies. Jautāju, kā pusgadsimtu vēlāk tas sanācis RojaL prezidentam, filmu māksliniekam Jurģim Krāsonam? Viņš atjoko, ka esot nostrādājusi «Latvijas īpatnība» – festivāla idejas autori esot «vietējie», rojenieki. Novada izpildvaras institūcijas esot bijušas ļoti pretimnākošas. Aptuveni puse festivāla apmeklētāju esot vietējie iedzīvotāji. Otra puse – rīdzinieki, kuru vidū ir gan kinonozares darbinieki, gan vienkārši atpūtnieki. Rīkojot festivālu, galvenokārt vērā tiek ņemts vietējais «konteksts» – ieeja RojaL pasākumos arī šogad ir bez maksas.

Festivāla rīkošanu Krāsons uzskata par sava veida misiju – Kurzemes piekrastē ne tikai tiek rādītas nesenākās pašmāju filmas, bet notiek arī koncerti un izstādes. Piemēram, ar RojaL gādību un mākslinieka, arī slavenās Rīgas robežzīmes autora Valda Celma personālizstādi šogad tiek atklāta izstāžu zāle Rojas autoostas ēkā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu