Skolēnu dziesmu svētku incidents un risku kontrole

Latvijā risku analīzei un risku plānošanai vēl aizvien netiek pievērsta pienācīga uzmanība

Sestdien un svētdien skolēnu dziesmu svētkos notikušo vienkāršoti varētu aprakstīt kā panikas un histērijas lēkmi, kura visai smagā formā skāra arī dziesmu svētku organizētājus, tai skaitā izglītības ministri (kā lai citādi nosauc naktī tapušo rīkojumu atcelt gājienu). 

Haoss un anarhija – tā vērotājs no malas varētu raksturot kopīgo dziesmu svētku administrācijas un vadības rīcību, iestājoties negaidītai situācijai. Latvijas prezidenta atrašanās ministres atceltā svētku gājiena priekšgalā labi raksturo valdības un organizatoru kopīgo kompetenci un koordināciju.

Incidenta publiski pieejamo datu analīze rāda, ka pats incidents savā pirmsākumā nebija īpaši smags. Pārpūles un, iespējams, vēl citu apstākļu (kā laika apstākļu stress un iespējami neatbilstošs uzturs) dēļ koncerta mēģinājuma laikā sākās skolnieku ģībšana un citu dalībnieku neadekvāta uzvedība. Samaņas zaudēšana koncerta vai mēģinājuma laikā atsevišķiem dalībniekiem pati par sevi nav nekas neparasts. Tā gadās visai bieži. Šoreiz pārsteidzoši liels bija incidentā iesaistītais „cietušo” skaits un straujā notikumu eskalācija.

Tālākā haotiskā notikumu spirāle, kura kulminēja ministres atceltā gājiena de facto tomēr notikšanā, vedina domāt par ļoti nopietniem trūkumiem gan dziesmu svētku administrācijas darbā, gan arī atbildīgās ministrijas darbā. 

Šeit jāizceļ vairāki ļoti kritiski trūkumi, kuri katrs būtu raksturojami kā nepieņemama līmeņa nekompetence risku pārvaldībā un rīcībā kritiskā situācijā.

Pirmām kārtām tas būtu jautājums par ministrijas autoritāti un pieņemto lēmumu īstenošanu. Kā varējām pārliecināties Rīgas ielās, lēmums atcelt gājienu faktiski tika ignorēts, jo gājiens notika tik un tā, lai arī daudz haotiskāk. Ministrijai, pieņemot šādu lēmumu, būtu jāveic risku analīze – kas notiktu, ja gājienu atceltu un kas notiktu, ja tam ļautu notikt. Tāpat būtu jāanalizē (ja tomēr gājienu atceļ), kas ir darāms, lai pieņemto lēmumu īstenotu un kas notiks, ja tomēr lēmumu neizdosies īstenot. Ministres pirmās publiskās uzstāšanās diemžēl neliecina, ka šāda analīze būtu veikta, vai to, ka šādas analīzes koncepcija viņai būtu pazīstama. Ko šāda ministrijas nekompetence nozīmētu patiesi kritiskā situācijā, kad tiešām būtu svarīgi, lai pieņemtie lēmumi tiek īstenoti?

Otrām kārtām acīmredzami ir defekti ārkārtas komunikācijas sistēmā. Gan informācija par pašu incidentu, gan arī informācija par pēc tam pieņemtajiem pasākumiem un to pamatojuma izskaidrošana sabiedrībai un dziesmu svētku dalībniekiem. Ārkārtas un pēckrīzes situācijās ātrai, adekvātai un patiesai, uzticību izraisošai komunikācijai ir ļoti liela nozīme nekārtības, haosa un tālāko zaudējumu mazināšanā. To šoreiz mēs diemžēl arī neredzējām.

Treškārt, šādiem lieliem pasākumiem būtu jānotiek ar jau iepriekš veiktu risku analīzi un risku pārvaldības pasākumiem, kuru rezultātā ir jābūt identificētiem visiem galvenajiem riskiem un jau sagatavotiem scenārijiem šādu risku iestāšanās gadījumiem. Sestdienas vakara incidents rāda, ka šāda sagatavošanās nav notikusi. 

Tomēr ir jāatzīmē, ka risku analīze un kontrole nav nekāds noslēpums, jo, piemēram, iepriekšējos dziesmu svētkos toreizējās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vadībā tas viss tika darīts. Toreiz risku analīze identificēja 47 galvenos dziesmu svētku riskus, kuri iespējami var apdraudēt dziesmu svētkus un to dalībniekus. Analīzes rezultātā pasākuma norise tika veidota tā, lai pēc iespējas novērstu risku iestāšanos, un tika sagatavoti rīcības scenāriji riskiem, kuru iestāšanos nav iespējams pilnīgi izslēgt. Tā rezultātā iepriekšējie dziesmu svētki norisinājās bez lieliem incidentiem, atbildīgie dienesti darbojās koordinēti, un XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki bija ļoti veiksmīgi.

Liela, daudzu dienu centralizēta pasākuma risku sarakstā vienmēr būs masveida saslimšanas risks. Attiecīgi dziesmu svētku administrācijai un, protams, arī atbildīgajai ministrijai bija jābūt gataviem rīcības scenārijiem masveida saslimšanas gadījumiem. Grūti iztēloties, ka kāds iepriekš sagatavots scenārijs masu saslimšanas gadījumam varētu kā adekvātu pasākumu paredzēt visa svētku gājiena atcelšanu. Un pat ja gājienu atceltu, tad tas būtu jāizdara efektīvi, pildot pieņemto lēmumu. 

Ir visai acīmredzami, ka svētku administrācijai nebija scenārija un rīcības plāna masveida saslimšanas gadījumam. 

Domājams, ka ne dziesmu svētku administrācijai, ne arī ministrijai nebija arī kopīgas pasākuma risku analīzes, risku minimizēšanas plāna un nebija sagatavotu scenāriju analīzes rezultātā apzinātajām kritiskajām situācijām.

Patīkami, ka šie ne visai iepriecinošie atklājumi par mūsu kultūras/izglītības administrācijas kompetenci, mums ir nākuši par relatīvi ļoti nelielu cenu – tikai neizdevies skolēnu dziesmu svētku nobeigums un daudzi vīlušies dalībnieki. Neprasmīgi veiktas risku analīzes un neveiktas risku vadības rezultāti var būt arī daudz, daudz smagāki. Kā to, piemēram, ir rādījusi Zolitūdas traģēdijas pieredze, tad neprasmīgas pārvaldības cena var būt ļoti augsta. Ne dziesmu svētki, ne arī masu sporta notikumi (kā par to dažus gadus atpakaļ maratonā varēja personiski pārliecināties Rīgas mērs) nav tikai veselību veicinoši pasākumi vien – katrā lielākā notikumā ir cietušie. Katram lielam pasākumam ir daudz risku, kuri ir jāapzina un kuriem ir jābūt gataviem. Pasaulē ir daudz piemēru, kur tikai panika vien masu pasākumu laikā ir prasījusi daudz smagu upuru.

Ņemot vērā dziesmu svētku nozīmi un notikuma mērogus, Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA) aicina organizatorus nekavējuši un rūpīgi veikt šī incidenta analīzi ar tūlītēju rezultātu un datu publiskošanu.

Visi pēdējā laika lielākie negadījumi norāda uz to, ka Latvijā risku analīzei un risku plānošanai vēl aizvien netiek pievērsta pienācīga uzmanība vai pat, ka tādas nav bijis vispār. Lielu pasākumu risku analīze un arī lielu pasākumu apdrošināšana pret dažādiem riskiem ir rietumu pasaulē labi pazīstama prakse, un būtu laiks to pārņemt arī Latvijā.

Seku novēršana parasti mēdz būt daudz dārgāka un sāpīgāka, nekā prasmīga risku analīze un risku kontroles pasākumi. Lai arī kopumā tikko pagājušie svētki šķiet mākslinieciski veiksmīgi, tomēr tieši dziesmu svētku gājiena incidenta dēļ ļoti daudziem šie svētki asociēsies ar neveiksmi. Salīdzinoši neliels ieguldījums risku apzināšanā un rīcības plānošanā būtu varējis šo situāciju mainīt.

Latviešu tautai tik nozīmīgā nacionālā rituāla mērogi prasa rūpīgāk iedziļināties šajā incidentā un izdarīt secinājumus.

Autors ir Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs