Nodokļi jāceļ tūlīt

Labāk nodokļus celt neveselīgiem produktiem, dabas indēm un luksusprecēm, nekā ar nodokļiem aplikt darbspēku

Veselības ministrija izstrādājusi priekšlikumus, kā noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, bet citām precēm to palielināt. Nezināmu iemeslu dēļ visi mediji šo ziņu ir uztvēruši tikai kā iespēju palielināt budžeta ieņēmumus, nevis kā iespēju samazināt veselībai kaitīgu pārtikas preču lietošanu.

Sākotnēji aicinu šā raksta lasītājus aizstaigāt līdz svariem! Statistika nepielūdzami saka, ka Latvijā paaugstināta ķermeņa masa vai aptaukošanās ir 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu. Piektajai daļai bērnu ir paaugstināta ķermeņa masa vai jau slimīga aptaukošanās. Argumenti, ka latvietis dzīvo badā, ir melīga un stulba politiska retorika.

Mums ir problēmas ar nepareizu uzturu. Bērni notērē savu kabatas naudu čipsiem, konfektēm un kolai, nevis adekvātam uzturam. Negaršīgs, par lētāko cenu nopirkts nezināmas valsts izcelsmes ēdiens skolas pusdienās ir veselības problēma, nevis uztura trūkums.

Veselības jomas profesionāļi jau sen ir definējuši – veselīgs uzturs ir cilvēka veselības pamats, bet visvairāk veselībai kaitē transtauki.

Pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Tad, kad 19. gadsimta beigās pārtikas nozarē ienāca eļļu dehidrogenizācija, neviens nezināja, ka tie ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai. Visā pasaulē dehidrogenizētie tauki ieviesušies gan konditorejas izstrādājumos (vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos), piena produktos (krējuma produkts, sviesta produkts), majonēzē un īpaši margarīnā (visvairāk mazo uzņemēju ražotā produkcijā).

Cilvēkam taukus vajag, bet vislabākie tauki ir zivs tauki, olīveļļa, kvalitatīva un citas spiestas augu eļļas. Valsts uzdevums ir nepieļaut transtauku nonākšanu uzturā (interesentiem: ASV pārtikas un zāļu administrācijas materiāls par ASV rīcību transtauku aizliegšanā – http://www.fda.gov/ForConsumers/ConsumerUpdates/ucm372915.htm). Veselības ministrijas iniciatīva aplikt ar nodokļiem transtaukus saturošus produktus ir cīņa par Latvijas iedzīvotāju veselību.

Latvijas iedzīvotājiem jāsamazina sāls uzņemšana

Cilvēkiem nepieciešams 2-5 g NaCl dienā, bet visi uztura ražotāji ber savam ražojumam klāt sāli saujām vai pat šķipelēm. Tik ilgi, kamēr ražotājiem un barotājiem sāls pārmēra lietošana nekļūs finansiāli neizdevīga, jūs katrā desā un maizes doniņā saņemsiet hipertenziju un nieru mazspēju nākotnē.

Man šķiet, ka Veselības ministrijai ir komunikācijas problēmas, jo patiesībā šis nodoklis ir Veselības nodoklis, nevis naudas ieguves avots. Tiklīdz nodoklis būs ar likuma spēku, desās, žāvējumos, maizē un konservos sāls daudzums būs mazāks par minimāli pieļaujamo – 1,8%.

Tomēr šeit man kolēģiem Veselības ministrijā jāiebilst – lielāko problēmu ar sāli mums rada lielveikalu pusfabrikāti un sabiedriskās ēdināšanas soļanka, ko mēs pagaidām pat neapzināmies.

Klasiska ieskrietuves soļanka ir sāļāka par Kaspijas jūras ūdeni un satur 3-5% sāls. Kā mēs varētu uzlikt Veselības nodokli krodziņa „Pie Borisa” soļankai?

Saldinātajiem dzērieniem, pārmēram, kofeīna dzērieniem un uzturbagātinātājiem akcīzi vajag daudzkāršot.

Veselības ministrijas iecerēs ietilpst noteikt atsevišķu akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 15 miligramus kofeīna uz 100 mililitriem, tai skaitā noteikt akcīzes nodokli enerģijas dzērieniem – 21 eiro par 100 litriem. Es šai ziņā būtu rēķinājis absolūtās devās, jo patiesībā no kolai līdzīgu izstrādājumu bērni uzņem kofeīnu daudz lielākās devās nekā no enerģijas dzērieniem.

Un noteikti ļoti nopietni ar akcijas nodokli būtu apliekami „sporta dzērieni” fitnesa zālēs un specializētajos veikalos, kas satur Acacia rigidula sastāvā esošo feniletilamīna hidrohlorīdu, kā arī dimetilkoklaurīnu, dijodotirozīnu, bet īpaši bieži – sinefrīnu, kas ir dabisks rūgtā apelsīna mizu alkaloīda ekstrakts ar adrenalīnam līdzīga stimulanta iedarbību uz centrālo nervu sistēmu. Internetā iegādājamo sporta enerģijas dzērienu sastāvā atrodam tik daudzas bioloģiski aktīvas un lielākās devās veselībai bīstamas vielas, ka vienkāršā veikalā pirkts enerģijas dzēriens ar kofeīnam līdzīgām sastāvdaļām nav ne pusi tik satraucošs.

Es vēl ieteiktu Veselības ministrijai padomāt par visu uzturbagātinātāju aplikšanu ar nopietnu akcīzes nodokli. Šie medikamentiem līdzīgie, aktīvas ķīmiskas vielas saturošie, bet ar medicīnu un veselību pilnīgi nesaistāmie produkti allaž nodara daudz lielāku kaitējumu veselībai nekā jelkādu pozitīvu ietekmi. Katru reizi, kad radio dzirdu, ka ārsti esot vienojušies vai ka ārsti iesaka kādu uzturbagātinātāju paģiru vai sirds vājuma ārstēšanai, es bailēs saraujos – toksikoloģijas centram darbs tiks nodrošināts. 

Nodokļi būs jāceļ (vispārējā daļa par nodokļiem un nodevām) šoruden vai jāsāk raudzīties uz Grieķijas pieredzi.

Valsts kase ir maciņš, kurā kopā atrodas 2 miljonu iedzīvotāju nauda. Cik saņem, tik iztērē. Var jau aizņemties no bankas vai no kaimiņienes, bet šī nauda būs jāatdod. Privātpersona, kas aizņemas vairāk nekā spēj atdot, dodas naudu pelnīt uz Angliju vai ļaujas bankrota procedūrai. Valsts arī var bankrotēt, tikai tas nozīmētu valsts īpašumu (mežu, enerģētikas, dzelzceļa) izpārdošanu ūtrupē. Visa pasaule ar interesi seko, kā notiks Grieķijas ūtrupe. Nudien nevēlētos pieredzēt Latvijas ūtrupi.

Cilvēks savu maciņu papildina ar algu, dividendēm, pabalstiem, mantojumu vai uzvaru azartspēlēs (reti – cik var nojaust no presē izlasāmā, tā papildinās prokurori vai policijas amatpersonas). Valsts savu maciņu var papildināt ar nodokļiem, nodevām un valsts uzņēmumu peļņu. Tik, cik valsts maciņā naudas ir, tik var tērēt. Latvijas valsts ir ļoti daudz aizņēmusies naudu no bankām, un katru gadu šo naudu atdod. Jo lielāks valsts budžeta deficīts, jo lielāki procenti jāmaksā par aizņēmumu. Kredītreitings ir rādītājs, pēc kura vērtē valsts finansiālo uzticamību, kas nosaka šos procentus. Atbilstoši “Moody’s” Latvijas kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir A3 (stabils), bet atbilstoši „Fitch”- A- (stabils). Grieķijai atbilstoši “Moody’s” kredītreitings ir Caa3 (negatīvs), bet atbilstoši „Fitch”- CCC (negatīvs).

Patiesībā tagad nav īstais brīdis priecāties. Latvijas budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar plānotajiem, ir vismaz par 2,5% mazāki, kas nozīmē, ka šo gadu Latvija beigs ar reālu budžeta deficītu, kas pārsniegs Māstrihtas kritērijus. Ja Latvija palielinātu savu budžeta deficītu par vienu procentu, mūsu kredītreitings iekristu B grupā un mūsu aizņēmumi būtu par 1-2 % dārgāki. Latvijai tas izmaksātu vismaz 100 miljonus eiro gadā.

Valsts var sadalīt budžetā tik, cik no nodokļiem savākts

Veselības aprūpei Latvija tērē krietni mazāk naudas nekā ES vidēji – gan absolūtos skaitļos, gan proporcionāli pret IKP. Ja gribam palielināt veselības izdevumu īpatsvaru IKP, tad ir tikai divas iespējas – mazināt finansējumu kādam citam mērķim (piemēram, atņemt izglītībai vai ceļu būvei) vai palielināt kopējo nodokļu slogu. Latvijas valsts nodokļu politika šobrīd balstīta uz darbaspēka nodokļiem – sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet valsts nodokļu politikā rakstīts, ka nepieciešams samazināt darbaspēka nodokļu slogu, it sevišķi zemāk atalgotajiem darbiniekiem un strādājošajiem ar bērniem. Lai samazinātu darbaspēka nodokļus, jāceļ patēriņa nodokļi. Pirmām kārtām PVN un akcīzes nodokļi.

Kopējais nodokļu slogs Latvijā bija trešais zemākais ES. To nāksies palielināt. Latvijā nodokļu masa ir aptuveni 28% no IKP, kamēr ES tas vidēji ir 40% (abi šie skaitļi skatāmi ±1,5% robežās).

Latvijas nodokļu politikas mērķos paredzēts nodokļu slogu palielināt līdz 33,3% no IKP, un tas būtu jādara, palielinot ieņēmumus no patēriņa nodokļiem un nekustamā īpašuma nodokļiem, kā arī valsts nodevām.

Patlaban mums ir bailīgākais un gļēvākais finanšu ministrs Eiropā, kas pārsvarā savas dienas vada Briselē, piekrītoši mājot ar galvu gan viedoklim par Grieķijas atstāšanu Eirozonā, gan izslēgšanu no tās. Tādus briesmīgus vārdus, ka „nodokļi būs jāceļ”, Jānis Reirs mutē neņem, kur nu vēl celt nodokļus luksusa precēm, kuru iegāde un tirdzniecība ir partijas sponsoru interešu lokā. Tāpat ministrs nevar sadūšoties pacelt zemes nodokli jaunbagātniekiem, lai nu Jūrmalas un Baltezera apkaimes jaunkrievi dus mierā.

Latvijai nepietiek ar bailēs nopuņķojušos finanšu ministru. Latvijai vēl ir nacionālās bankas prezidents, kura iegribu dēļ (bailes, ka Latviju neuzņems eirozonā) 2012. gadā pievienotās vērtības nodokli samazināja no 22% uz 21%. Pievienotās vērtības nodoklis mums ir vislabāk iekasējamais nodoklis (lielveikalos taču mēs visi to samaksājam), bet šim nodoklim ir arī lielākās atmazgāšanas shēmas.

Ja sekojam pašreizējai finanšu un nodokļu apspriešanas retorikai, tad nākamgad darbaspēka nodokļu slogam būtu jāsamazinās, vai nu samazinot sociālo vai iedzīvotāju ieņēmumu nodokli (neceriet, tas nenotiks nekādā gadījumā!), turklāt kādai no produktu grupām būtu jāmazina pievienotās vērtības nodokli (piemēram, pārtikas produktiem). Tādā gadījumā kopējais nodokļu slogs nevis sasniegs trešdaļu, bet samazināsies līdz 26%, un aizsardzībai, veselībai, izglītībai, policijai un ceļu būvei tērējamo līdzekļu nebūs. Jāatceras, ka tieši izglītībai un veselības aprūpei tērējamos līdzekļos liela daļa atkārtoti atgriežas valsts kasē caur darbaspēka nodokļiem, līdz ar to šābrīža valsts bailīgā politika ierobežo nodokļu sistēmas stimulēšanu.

Valstij ir tiesības pievienotās vērtības nodoklim dot ne vien samazinājumu, bet arī palielinājumu, noteikt paaugstinātu pievienoto vērtību, teiksim, 31% apmērā, lietām, bez kurām vienkāršais Latvijas iedzīvotājs itin viegli varētu iztikt, piemēram, bentley mašīnām, zelta izstrādājumiem, kažokādām vai modes precēm. Tiklīdz valsts cenšas palielināt nodokļus luksusprecēm, rodas dzīva diskusija par to – kas īsti ir luksusprece un kas – ikdienā nepieciešamā. Vismaz trīs tūkstoši ietekmīgu, finansiāli nodrošinātu Latvijas brašuļu uzskata, ka ikdienā nepieciešams ir harley- davidson motocikls. Tiklīdz valsts gatavojos palielināt šim braucamrīkam ikgada nodevu, harley braucēji rīko protesta braucienus, turklāt atrod Jezupu no Mazbisāniem, kurš 40 gadus uz gateri brauc ar savu Javu, bet nodevas palielināšana viņam šo ikdienas braucienu varētu liegt. Asaras presē un citos medijos.

Vēl trakāk asaras līst un vaimanas gaud, tiklīdz valsts nosaka, ka luksusmašīna nav darbarīks un par tās iegādi nomaksātais PVN nebūs saņemams atpakaļ (nez kādēļ neviens nebrīnās, ka darba cilvēkam neviens neatmaksā pievienotās vērtības nodokli par viņa iegādāto VW Polo). Lai valsts neliegtu iegādāties superdārgas mašīnas Drošības policijai, pašvaldībai vai ostas struktūrai, par partiju čakliem priekšvēlēšanu sponsoriem kļuvuši autotirgotāji.

Populistiska retorika ir samazināt PVN uzturproduktiem

Politiķi, kas stiepj uz Saeimu nepārdomātus likumprojektus par PVN samazināšanu pārtikai, patiesībā lobē cenas samazināšanu alkoholam, tabakai, čipsiem, transtaukiem, pārsālītiem produktiem un pārsaldinātiem dzērieniem, kā arī uzturbagātinātājiem. Šāda PVN samazināšana ir atbalsts Polijas, Lietuvas un citu kaimiņvalstu produktu importam un vietējo zemnieku izspiešanai no tirgus (vietējais zemnieks taču drīkst savu preci tirgot bez kases automāta, tātad – bez PVN).

Neveselīgai pārtikai un uzturbagātinātājiem PVN ir jāpalielina vai šie neveselīgie produkti ir jāapliek ar papildus akcīzes nodokli. Un te nu Guntis Belēvičs tiešām ir vīrs īstajā vietā, un es vēlu viņam tikt galā ar milzīgo lobiju, kas pretosies viņa centieniem. Latvijā alkohola un tabakas lobijs ir panācis to, ka alkohola un tabakas tirdzniecība tiek pieskaitīta pārtikas tirdzniecībai. Te būtu vēl viena iespēja Guntim Belēvičam izņemt šos produktus no pārtikas groza, atļaut tirgot tikai specializētos veikalos un bez akcīzes nodokļa aplikt ar 31% pievienotās vērtības nodokļa.

Pēdējos desmit gados pieaugusi piena, zivju, maizes cena (atsevišķiem produktiem divkārt). Katrs, kas šos produktus mēdz iegādāties no ražotāja tieši, visai viegli aptver, ka cenas starpība ar lielveikalu ir ievērojama, proti, lielveikalu uzcenojumi ir vismaz trešdaļa, ja ne puse cenas. Šajos desmit gados nodokļi ir mainījušies minimāli, un nodokļi nav iemesls cenu kāpumam. Iemesls cenu kāpumam ir neticamā “Rimi”, “Maxima” un citu lielveikalu peļņas kāre.

Diskusiju par nodokļu samazināšanu ir provocējuši tieši tirgotāji, lai nebūtu saskatāms – kurp (kādā virzienā, uz kuru kaimiņvalsti) no mūsu maciņiem aizplūst nauda. Čehijas un citu Austrumeiropas valstu pieredze liecina, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai, vairāk nekā 50% iegūst tirgotāji, visai ievērojami – turīgie patērētāji, bet gandrīz nemaz – mazturīgie iedzīvotāji un pārtikas ražotāji. Zaudē valsts, proti, mūsu kopējais maciņš. Mazturīgo atbalsts ir pabalstu politikas jautājums, skolu ēdināšanas sakārtošanas jautājums, nevis automātisks PVN samazinājums.

Atbalstu Veselības ministriju. Jāpalielina akcīzes nodokļi alkoholam, tabakai, cukurotiem dzērieniem, uzturproduktiem ar pārmērīgu sāls daudzumu, produktiem ar transtaukiem.

Vienīgie nodokļi, ko valdība var paaugstināt, nepasliktinot iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir akcīzes nodokļi. Akcīzes nodokļus var izmantot, lai samazinātu atsevišķu produktu iegādi un lietošanu. Mēs priecāsimies, ja iedzīvotāji mazāk smēķēs un mazāk iemaksās tabakas akcīzi – viņi ilgāk dzīvos, mazāk slimos un radīs pievienoto vērtību mūsu valstij.

Akcīzes nodokļi alkoholam, tabakai, degvielai ir valsts ekonomikas svira. Visas partijas barojas no “atbalstītājiem”, kuru bizness sakņojas tieši šajās jomās. Līdz ar to tabakas industrija savus ielikteņus salikusi visās dižajās valsts institūcijās – sākot no likumdevēja konsultanta līdz akcizēto preču pārvaldes ierēdnim. Šie tad par mazu, bet taisnīgu samaksu ir gatavi augu dienu vaimanāt par lielo kontrabandu, atšķirībām Baltijas valstu akcīzes nodokļos un nabaga mazo veikalu tirgotājiem, kas nomirs bada nāvē, tiklīdz tabakai tiks paaugstināta akcīze.

Kaut mēs skaidri zinām, ka Baltijas valstīs akcīzes nodoklis tabakai un alkoholam ir ievērojami mazāks nekā citās Eiropas valstīs, katrai no tām ir unikāla aprēķināšanas metode, kas neļauj šos akcīzes nodokļus salīdzināt tieši un palielina iespējas spekulēt ar vārdiem – “ja mēs paaugstināsim akcīzi, visi brauks cigaretes pirkt uz Igauniju”. Igaunijā notiek tieši tāda pati diskusija un retorika ir ar norādi uz zemo Latvijas akcīzi. Tiesa, alkohola akcīze Igaunijā ir vismaz 5 reizes augstāka nekā Latvijā, bet igauņi pērk šņabi savos veikalos. Akcizēto preču pārvaldes darbinieki kategoriski atsakās no jebkādas nodokļu saskaņošanas ar kaimiņvalstīm. Pašlaik valsts budžeta iespējas iegūt līdzekļus no alkohola, tabakas, azartspēlēm (nodeva, nevis nodoklis) utt. pilnībā pakļaujas svešzemju ražotāju un tirgotāju interesēm (Latvijā tabaku neražo, bet alkohola tirgū vietējiem ražotājiem ir pakārtota nozīme).

Ja mēs vēlamies iegūt līdzekļus skolotāju, medicīnas māsu, policistu algām un arī pensijām, mūsu valdībai jāvienojas ar Lietuvu un Igauniju par saskaņotu rīcību alkohola, tabakas un kaitīgo uzturvielu akcīzes celšanai, paceļot to vairākas reizes līdz 80% no Somijas līmeņa.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents