Latvijas panākumu stāsts vēl nav iztērēts. Pagaidām

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2015.gada maijā

Apstākļos, kad eksporta pieaugumu bremzē ekonomiskas problēmas un politiski šķēršļi Krievijā, Latvijas ekonomikas stabilitātei ļoti svarīgs ir spēcīgs, taču ne pārspīlēts patēriņa pieaugums. Patlaban šis ekonomikas sektors, tā teikt, „pilda pasūtījumu”. Vidēji pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 6%, bet maijā – par 4,9%, mērot pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem. Pret iepriekšējo mēnesi apgrozījums saruka par 0,9%.

Arvien nepārprotamāk iezīmējas lēnāks pārtikas tirdzniecības pieaugums šogad, par spīti pievilcīgām produktu cenām. Pērn tieši pārtikas pārdošana auga salīdzinoši strauji.

Pie pārtikas cenām jaunajā – eiro izteiksmē – pircēji pierada ātrāk, jo šīs lietas iegādājas ļoti bieži, neēst gluži vienkārši nav iespējams. Savukārt no emocionāli sāpīgajām izjūtām, ko sākotnēji radīja jaunie ilglietošanas preču cenu cipari, kādu laiku pircēji varēja sevi pasargāt, atliekot to iegādi. Pārpalikusī nauda acīmredzot tika iztērēta pārtikai, bet šogad svārsts slīd uz pretējo pusi. Nepārtikas preču tirdzniecība maijā gada griezumā pieauga par 8,5%, bet pārtikas – samazinājās par 0,1%. Vidēji pirmajos piecos mēnešos nepārtikas pārdošanas pieaugums ir gandrīz tāds pats kā maijā (8,4%), bet pārtikas veikalos bijis pieaugums par 2,4%. Ļoti iespējams, ka pārtikas pārdošanai maijā kaitēja aukstais laiks, liekot atlikt dārza svētku sezonas atklāšanu.

Par spīti dramatiskajai situācijai pasaulē, patēriņa attīstības perspektīvas Latvijā ir diezgan labas. Saskaņā ar jaunākajiem „DNB Latvijas barometra” datiem, kas drīzumā tiks publicēti, Latvijas iedzīvotāju prognozes par ģimenes labklājību nākotnē ir vislabvēlīgākās šīs aptaujas vēsturē. Savukārt vērtējums par pašreizējo situāciju ir atkārtojis līdz šim labāko rezultātu. Ziņas par algu pieaugumu un bezdarba samazināšanos sniedz izskaidrojumu šīm sajūtām.

Tagad aktuālākais ekonomikas temats cilvēku prātos ir Grieķija. Necenšoties šajā komentārā atrisināt visas šīs sapiņķerētās situācijas nianses, vēlos tikai norādīt uz aspektu, kas ilustrē salīdzinošās labklājības perspektīvas abās valstīs. Latvijā gan valsts parāds, gan privātā (nefinanšu) sektora parādi ir starp zemākajiem ES. Patlaban vērojamais patēriņa pieaugums Latvijā notiek par spīti tam, ka privātais sektors turpina strauji samazināt parādus. Šim procesam beidzoties, patēriņa kāpums var paātrināties. Kredītu pieauguma cikli vienmēr liek ekonomiskajai situācijai izskatīties labākai nekā tā ir patiesībā. Pretējā cikla fāzē savukārt situācija izskatās sliktāka nekā tā ir patiesībā. Latvijas ekonomika šobrīd no iekšpuses izskatās glītāk nekā no ārpuses.

Taču jau pēc dažiem gadiem apstākļi var mainīties uz pretējo pusi. Ekonomikas pieaugums šīs desmitgades otrajā pusē noteikti nebūs 2-3%, kas ir tagad „oficiālais” bāzes scenārijs – tas būs lielāks. Taču, kā jau parasti ekonomikā, labas ziņas slēpj arī riskus. Atkal var pienākt brīdis, kad augošas labklājības apstākļos apņēmība rūpēties par panākumu stāsta turpināšanos tālākā nākotnē saruks.

Nodokļu ieņēmumus lielā mērā nodrošina tieši patēriņš, līdz ar to tad var atrisināties valsts budžeta veidošanas dilemmas, kas patlaban šķiet neatrisināmas. Taču šajā laimes brīdī nevajadzētu kāpināt izdevumus līdz līmenim, kuru pēc tam būs grūti uzturēt. Ir bažas, ka tajā brīdī fiskālās atbildības partija būs zaudējusi ticamību ar pārāk drūmām prognozēm nesenā pagātnē. Atceroties, kādi argumenti tika lietoti pret brīdinājumiem par ekonomikas pārkaršanu „Burbuļa periodā”, šīs bažas nešķiet tīri teorētiskas. Gan labie, gan sliktie laiki mēdz turpināties ilgāk, nekā jebkurš spēja iztēloties, taču tie neturpinās mūžīgi.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis