LB ekonomiste: Grieķijas problēmas Latviju maz ietekmē • IR.lv

LB ekonomiste: Grieķijas problēmas Latviju maz ietekmē

32
Grieķi gaida naudu pie Nacionālās bankas bankomāta. Foto: AFP/LETA

Latvija nepiedalījās iepriekšējos Grieķijas glābšanas pasākumos un nav aizdevusi Grieķijai

Grieķijas problēmu tiešā ietekme uz Latviju ir relatīvi neliela, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Ekonomiste vērš uzmanību, ka eksports no Latvijas uz Grieķiju ir ap 0,1% no kopējā Latvijas preču eksporta un Latvijas komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas valdības parādzīmēs. Tāpēc Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju galvenokārt ir netieša – tiek palēnināta eirozonas attīstība, kas ietekmē arī mūsu eksporta iespējas un attīstību, ziņo LETA.

Turklāt Latvija nepiedalījās iepriekšējos Grieķijas glābšanas pasākumos un Latvijas valdība nav aizdevusi Grieķijai ne 2010., ne 2012.gadā.

“Mēs joprojām ceram, ka vienošanās par jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu tomēr tiks panākta un Grieķijas ekonomika padarīta dzīvot un konkurētspējīga. Faktiski Grieķijai jāpaveic tas, ko izdarīja Latvija 2008.-2009.gadā,” skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa vērš uzmanību, ka saistībā ar patlaban notiekošo, pirmkārt, lielākie zaudētāji ir pati Grieķija un tās iedzīvotāji, ko akcentējusi arī Grieķijas centrālā banka.

Komentējot Grieķijas problēmu iespējamo ietekmi uz eirozonu, Skrīvere vērš uzmanību, ka atšķirībā no situācijas pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielu viļņošanos finanšu tirgos, pēdējie notikumi parāda, ka eirozona ir kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu.

Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir, ka Grieķija ir relatīvi maza ekonomika – aptuveni 2% no eirozonas iekšzemes kopprodukta.

Iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām “problēmvalstīm” – Īriju, Portugāli, Spāniju. Patlaban redzams, ka situācija šajās valstīs ir krietni uzlabojusies, Portugāle un Īrija veiksmīgi īstenoja nepieciešamās reformas un noslēdza palīdzības programmu, tāpēc negatīvā ietekme no notikumiem Grieķijā ir mazāka, skaidro Skrīvere.

Viņa arī vērš uzmanību, ka eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru, kā risināt problēmas, arī ir izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms.

Pozitīva ietekme ir arī Eirosistēmas īstenotajai aktīvu pirkšanas programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdību procentu likmēm, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Kā ziņots, Grieķijai un aizdevējiem nav izdevies vienoties par Grieķijas ekonomikas glābšanas programmas pagarināšanu. Grieķijai rīt ir jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardi eiro.

No šodienas Grieķijā ieviesti kapitāla plūsmas kontroles pasākumi. Grieķijas bankas šonedēļ ir slēgtas, no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti var izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā.

 

Komentāri (32)

ierados 29.06.2015. 12.46

Nu protams! Lembergs jau aprēķinājis, ka paliksim vienās vīzēs un bez biksēm. Puzes lāčplēsis nekad nemelo, LB gan.l

+2
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > ierados 29.06.2015. 17.40

    ——-

    LB šoreiz ir “vienā laivā”, nav kā Parex laikā, kad varēja skatīties no malas ….

    http://mosties.org/projekti/atteli/sljuka_parex.jpg

    Eiropas lielāko banku tirgus vērtība pirmdien samazinājās par vairāk nekā 50 miljardiem eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar bažām par nenovēršamo Grieķijas maksātnespēju, vēsta aģentūra «Bloomberg».

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Krix 29.06.2015. 11.53

Tas, ka neietekmē, nenozīmē, ka neietekmēs….un LB darboņi gan ir īstie kam ticēt !:)

+2
-4
Atbildēt

2

    edge_indran > Krix 29.06.2015. 17.33

    ——–

    Ne jau nākamajā dienā, kad paģiras pēc svētkiem jāpārvar.

    Grieķiju ne tikai Eiropas Savienībā apzināti iekļāva 1981.g., lai ciprusi Aukstā kara laikā nepieslietos “nepareizajai” pusei – , bet arī Euro-Zonā 2001.g. ievilka, lai tā pamatīgi uz kredītu adatas uzsēdinātu. Jau pirms 15 gadiem nevienu Briseles eirokrātu-grāmatvedi daudz neinteresēja grieķu kampēju šmaukšanās ar statistikas datiem un sekas nākotnē.

    Latvija Ošleja piesaukto bankrotu sasniegs 2025. – 2030.gg. Esi gatavs!

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > Krix 29.06.2015. 16.48

    Ošlejs ar teica, ka Latvija pēc iestāšanās eirozonā bankrotēs…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu