Mūrniece: Pensiju palielināšanu tomēr varētu sākt no nākamā gada
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajā lasījumā atbalstītājos grozījumos likumā par valsts pensijām tomēr iekļāva normu, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, ziņo LETA.
Saeima šo likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīs rīt. Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiek noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta iespējas.
Opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) uzsver, ka pēc opozīcijas spiediena kompromiss panākts vakar vēlu vakarā. Politiķis arī uzsver, ka raugās uz panākto kompromisu ar “piesardzīgu optimismu”.
Kā ziņots, Saeimas komisija jūnija sākumā kā iespējamo kompromisu saistībā ar grozījumiem likumā par valsts pensijām ierosināja paredzēt no nākamā gada pārskatīt mazākās pensijas, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru.
Pakāpenisku pensiju palielināšanu tomēr varētu sākt no nākamā gada, atsaucoties uz otrdien vēlu vakarā notikušām valdības koalīcijas partneru pārstāvju sarunām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Pensiju palielināšana varētu notikt pakāpeniski sešu gadu laikā, ziņo LETA.
Pēc Mūrnieces teiktā, vakar vakarā notikušas koalīcijas pārstāvju sarunas, kurās iesaistīta gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Partneri konceptuāli vienojušies, ka šis jautājums jāatrisina pašreizējās Saeimas sesijas laikā, lai noslēgtu sesiju ar padarīta darba sajūtu. Mūrniece gan atturējās apliecināt, ka to varētu paveikt ceturtdien pavasara sesijas pēdējā sēdē. Saeimas priekšsēdētāja arī nezināja, kā šis jautājums tikšot risināts tehniski. “Ceru, ka mūsu partneri pie šīs vienošanās turēsies,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrnieces personīgais viedoklis esot, ka pensiju palielināšana jāsāk ar mazajām pensijām.
Savukārt premjere Straujuma LNT raidījumā “900 sekundes” vēlreiz pauda pārliecību, ka nav lauzusi solījumu par pensiju pārrēķinu. Viņa atgādināja, ka valdība šo jautājumu vērtēja un nolēma skatīt kopā ar visu budžetu.
“Protams, Auguļa kungs (labklājības ministrs Uldis Augulis no ZZS) ir nozares ministrs un nāk ar vēlamajiem pieprasījumiem, bet kopumā to, ko Labklājības ministrija vēlas, mēs nevarēsim apmierināt,” sacīja Straujuma.
Premjere vēlreiz norādīja, ka, viņasprāt, sākumā būtu jāpārrēķina mazās pensijas līdz 200 eiro un tik lielā apmērā, cik budžets to atļaus. Izpratne šajā jautājumā esot saņemta arī no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas (ZZS).
Premjere arī piebilda, ka tagad nevar apsolīt ne 30, ne 40 miljonus pensijām.
Ministru prezidente pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka pensiju pārrēķināšanu, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, varētu sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā. Valdības vadītāja uzsvēra, ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā “Par valsts pensijām”. Pirms šī paziņojuma tika pieļauts, ka pārrēķinu varētu sākt no nākamā gada.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš pieļauj, ka par nepanākto vienošanos pensiju pārrēķinā no nākamā gada seniori varētu pieprasīt Straujumas valdības atkāpšanos.
Mūrniece teica, ka premjerministre ar savu paziņojumu pielikusi “daudzpunkti”, tādēļ arī sarunas koalīcijas partneru starpā turpinājušās. Katram koalīcijas partneriem bijis savs viedoklis, bet konstruktīvi nolemts nolikt malā domstarpības un risināt šo jautājumu.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (54)
dzeris49 17.06.2015. 09.41
Valstī ar milzīgu korupciju un ēnu ekonomiku, saprotams, nauda pensijām neatradīsies.
Valstij “atrodas” 12 miljoni, ko ierakt zemē Stradiņos, par ko nav ne vainīgo, ne atbildīgo, bet, neatrodas nauda, daži simti tūkstoši, lai nodrošināta laicīgu med. palīdzību vēžu slimniekiem.
Te vairs nav ko piebilst.
14
Bet > dzeris49 17.06.2015. 09.48
Džeri, Kā nav vainīgo, ka par veselības budžeta naudu būvē Stradiņus? Vai tik tā nebija Rozentāle lepnā kažokā tērpta , kura ieraka to “pudeli” nākošajām paaudzēm ar vēstījumu, cik varena un tautas mīlēta bija tā sauktā tautas partija, kuru atkal ievēlēja kalvītim pateicīgā tauta. Vēlētāji paši ievēlēja, lai tagad paši arī atbild par to, ka balso bez izvērtēšanas un saņem to ko pelnījuši un kam pamatus palīdzēja ielikt!
Un kur tagad Rozentāle gozējas?
0
Bet > dzeris49 17.06.2015. 10.01
Pats esi kā bērns, ja nesaPROTI, KA DEMOKRĀTIJA IR VAIRĀKUMA VARA!
Ja vairākums ir dumjš un nesaprot par ko balso, tad cieš arī mazākums! tas taču skaidrs kā diena!
0
Normunds > dzeris49 17.06.2015. 12.36
Bauri balso par partijām, bet uztur viņus būvnieki un citi naudasmaisi. Latvijā nav demokrātijas, Latvijā ir plutokrātija jeb viduslaiki.
0
veesumS > dzeris49 17.06.2015. 20.39
…Bet un Dzeri…Jūs nedaudz kļūdāties, saucot valsts finansējuma summas Stradiņu slimnīcas rekonstrukcijai un paplašināšanai….
* 2007.gada 15.novembrī tika parakstīts Aizdevuma līgums ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 milj.Ls apmērā Slimnīcas infrastruktūras attīstībai.
* 2008.gada decembrī slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana – veiksmīga.
* 2009.gads – krīzes gads. Tiek pārtraukti, pārsūdzēti, apstrīdēti vairāki iepirkumi, kas saistās ar struktūrvienību pārcelšanu un celtniecības un remontdarbiem.
* Nopietnas attīstības problēmas radīja finanšu ministra rīkojums 2009. gada martā pārtraukt iespēju apgūt Valsts galvoto aizdevumu (VGA) un tikai 2010. gada 11.janvārī tika saņemta atļauja turpināt apgūt VGA, Ministru prezidenta rezolūcija Nr.111-1/9-IP 4.punkts, Latvijas Republikas Finanšu ministra E.Repšes parakstīšanas datums 11.01.2010). Tomēr visi iepirkumi, kuri bija noslēgti līdz tam, turpinājās, kā rezultātā 2010.gads sākas jau daudz pozitīvāk.
* Slimnīcas 100.dzimšanas dienā 2010. gada 10. februārī svinīgi tika ielikts pamatakmens slimnīcas jaunajiem korpusiem. (Bet pieminētās Rozentāles vadībā).
* 2011.gada 15.aprīlī tika uzsākti 8. korpusa rekonstrukcijas darbi, darbus veic SIA „Skonto Būve”, darbi, atbilstoši līgumam.
* 2012.gads – SIA „NAMS” vadībā „A” korpusa Skiču projekta izstrāde.
* Reāla jaunā korpusa celtniecība varētu sākties 2013. sākumā. Celtniecības laiks apmēram 2 gadi un pusgads ēkas iekārtošanai (aparatūra, mēbeles, laboratorijas, utt.).
…un tātad – jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74 890 870 eiro, no kura 24 076 323 eiro ir piesaistītie līdzekļi no ERAF. Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu (~66 milj. EUR), un, sākot no 2012. gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3 200 000 eiro gadā…
0
Bet > dzeris49 17.06.2015. 13.22
“Stradiņa slimnīcas jauno ēku projektam ir deviņus gadus sena vēsture. 2006. gadā Tautas partijas veselības ministrs Gundars Bērziņš bija iecerējis būvēt ar vērienu – jaunā projekta izmaksas plānoja ap 500 miljoniem latu. Krīze plānus apcirpa, un ministre Baiba Rozentāle lika pamatakmeni krietni pieticīgākam projektam. Kopš tā laika būvniecība vairākkārt iestrēgusi.”
http://www.sat24.com/foreloop.aspx?type=1
0
Normunds > dzeris49 17.06.2015. 12.39
Vēlēšanas ir farss bauru kontrolēšanai. Vienmēr var vainot baurus – paši tādus ievēlējāt.
0
dzeris49 > dzeris49 17.06.2015. 10.06
Tev par demokrātiju saprašana apmēram tāda, kā manam sunim par baletu, demokrātija nav vairākuma vara, vairākums ievēl parlamentu, un tālāk viss ir daudz sarežģītāk, pastāv tāda lieta, kā varu dalīšana, mazākuma tiesības, institūti, procedūra, utt., utt., vairākuma neierobežota vara ir ohlokrātija, nevis, demokrātija.
0
andrejs > dzeris49 17.06.2015. 13.38
Kopš tā laika būvniecība vairākkārt iestrēgusi.”
———————–
un kura premjera laikā “atstrēdzināja”?
0
Normunds > dzeris49 17.06.2015. 12.38
Deputāti ir plutokrātu iecelti vasaļi, kas pilda saimnieku gribu.
0
dzeris49 > dzeris49 17.06.2015. 14.54
Cik atceros, 200milj. vēts projekts par Stradiņu rekonstrukciju tika parakstīts taisni Dombrovska laikā, pie kam bija lieli strīdi, vai par tādu naudu izdevīgāk nav uzcelt jaunu slimnīcu, un daudz lētāk.
Protams, ļoti ērti uzgrūst to, kas notiek medicīnā TP, Rozentālei, utt., bet, kopš tiem laikiem situācija ir tikai pasliktinājusies, tāpēc nevajag uzmesties par advokātu patreizējiem pie varas esošajiem, kuriem slimnieki vispār neinteresē, ja kas interesē – iedod naudu no veselības budžeta, tāpat vismazākā ES, kādam sponsoram kārtējai celtniecībai vai remontam, kur var labi nozagt, kas var norakt 12 miljonus, cik cilvēkus par šo naudu varētu izārstēt?
īstenībā, tie, kas tagad pie varas, sevišķi, pēc Āboltiņas un Lemberga saplūšanas “vienotā ekstāzē”, nav ne par matu labāki par TP laiku valdību, viss turpinās – totāla korupcija, valsts nozagšana, mēģinājumi ierobežot demokrātiju, birokrātija palielinās, tāpat, kā tās nekompetence un bezatbildība, tiesiskais nihilisms, viss notiek taisni tāpat, kā TP laikos.
0
Normunds > dzeris49 17.06.2015. 16.32
Neredzu citu ceļu, kā privatizēt visu medicīnu, bet valsts dod naudu nevis medicīnas iestādei, bet pacientam un pacients ārstējas tur, kur lētāk un labāk, kaut vai Lietuvā, kaut vai Vācijā. Tas ir izdarāms caur apdrošināšanu – valsts visu medicīnas naudu ieliek apdrošināšanā, pacients piemaksā daļu. Ja smēķē, dzer, brauc ar moci – apdrošināšana dārgāka. Varētu arī visus alkohola, cigarešu nodokļus likt apdrošināšanā.
0
Ēriks > dzeris49 17.06.2015. 10.08
Ja ievēlētie nedara to,ko solījuši pirms vēlēšanām,tā nav vairākuma vara.
0
andrejs > dzeris49 17.06.2015. 12.13
to bet.
Stradiņus sāka būvēt Dombrovska laikos. Rozentāle nav amatos vismaz 8 gadus.
0
dzeris49 > dzeris49 17.06.2015. 09.55
Nespried kā bērns – paši ievēlējat, paši vainīgi, ko tu gribi teikt, tikai tie, kas balsoja par Rozentāli tāpēc cieš?
Tiem vēžiniekiem no tā vieglāk?
Mums, tātad, katra nākamā valdība un ministrs sāk no nulles, un par visu iepriekšējo kļūdām neatbild?
Un pat pie atbildības tos būvniekus saukt nevar?
Zini, kā sauc tādu valsti?
0
Ebenemezers-3 17.06.2015. 09.29
es esmu godpraatiigi valstij maksaajis visas nodevas kaadas vien pienaakaas , saakot ar ienaakumu nodokli , iipašuma nodokli , ceļa nodokļus ( visus 15 gadus) kaa arii visa veida akciizes , degvielas tai skaitaa , bet kad ka penzioneejos 2011. gadaa man uzlikts sods 80 eiro apmeeraa ik meenesi , jau maksaaju to 2 gadus un veel man jaamaksaa 5 gadus , ja taa nav cilveeku apzagšana tad kas tad tas ir? vakar izskaneeja , ka ziedojums valsts aizsardziibai , apsmiekls , penzionaariem kuriem nav citu ienaakumu jaaziedo valsts aizsardziibai , liekas ka premjeršai nav visi maajaas , nekaadu kauna sajuutu , atbalstiit melno ekonomiku to aizsargaat uz pašu zemaak situeetaa slaaņa reeķina, man nav saprotama šaada riiciiba, tas ir apsmiekls !
es jau mineeju , ka jaunieveeleetais prezidents varbuut ietekmees virziibu šai jautaajumaa un raugi , neesmu alojies , vakar izskaneeja viedoklis par penzionaaru demonstraaciju Veejoņa k-ga inaguraacijas laikaa un te rezultaats nebija ilgi jaagaida.
0
Bet 17.06.2015. 09.08
Mūrniecei piestāv būt Saeimas spīkerei. Prātīgs cilvēks izskatās un izklausās, kaut nu nepaliktu iedomīga !
1
Normunds > Bet 17.06.2015. 11.52
Viņa jau nav no Vienotības, lai paliktu iedomīga.
0