21.gadsimtā tehnoloģiju prasmju apguve skolotājam nevar būt brīvprātīga izvēle, bet gan obligāta nepieciešamība

Digitālā ekonomika ir viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Manuprāt, mūsdienās ekonomika ir digitāla. Neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēka nodarbošanās, ja viņš izmanto, piemēram, bankas maksājumu karti, jau automātiski ir digitālās ekonomikas dalībnieks. Digitālās ekonomikas priekšnosacījums un obligāta nepieciešamība ir e-prasmes – gan jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, gan to lietošanā. Būtībā e-prasmes ir mūsdienu tautsaimniecības degviela, bez tām attīstība nav iespējama.

Kā panākt to, lai izglītības procesā līdz ar dažādu mācību priekšmetu apguvi skolēni attīsta arī plašu digitālo pratību – spēju efektīvi izmantot tehnoloģijas informācijas ieguvei, analīzei, strukturēšanai, secinājumu veidošanai?

Pirmkārt, ikvienam pedagogam jāprot lietot tehnoloģijas pašam; otrkārt, jāspēj tās integrēt mācību procesā tā, lai skolēni šīs prasmes attīstītu ikdienas darbā, nevis atsevišķās informātikas stundās. Treškārt, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām gan skolēniem, gan skolotājiem, gan skolu vadītājiem.

Vairāku gadu laikā esam investējuši diezgan daudz laika un resursu pedagogu IT prasmju attīstīšanā, tāpēc zinām, ka kopējā aina ir diezgan neviendabīga. Ir izcili pedagogi, kas ir uz “tu” ar tehnoloģijām un prot tās izmantot, lai padarītu mācību procesu aizraujošāku un efektīvāku. Piemēram, tie, kas izgājuši “Iespējamās misijas” atlasi.

Tomēr ne mazums ir pedagogu, kuriem pašiem nepieciešamas papildu apmācības tehnoloģiju prasmēs, lai varētu pārdomāti un pārliecināti tās izmantot mācību procesā. Ir pašsaprotami – ja skolotājs nemāk lasīt, viņam ir ļoti grūti iemācīt lasīt citiem. Tieši tāpat, ja pedagogam nav e-prasmju, tad ir praktiski neiespējami attīstīt šīs prasmes savos skolēnos. Arī paši pedagogi nav apmierināti ar pašreizējām kvalifikācijas celšanas iespējām – tā publikācijā žurnālā “Ir” (21.05.2015.) norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, atsaucoties uz Informātikas skolotāju asociācijas datiem.

Labā ziņa ir tāda, ka ES fondu ietvaros ir atvēlēts finansējums jauna, kompetencēs balstīta izglītības satura veidošanai, kā arī pedagogu tālākizglītībai un IT prasmju apguvei. Lai to izmantotu maksimāli mērķtiecīgi un efektīvi, ir jābūt skaidrām, Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātām vadlīnijām, saskaņā ar kurām tiek veikts sākotnējais pedagogu prasmju novērtējums. Tas dos precīzu un pārskatāmu ainu par to, kam un kāda papildu apmācība vēl nepieciešama.

21. gadsimtā tehnoloģiju prasmju apguve skolotājam nevar būt brīvprātīga izvēle, bet gan ir obligāta nepieciešamība, tāpēc katram pedagogam ir jābūt konkrētam prasmju novērtējumam un rīcības plānam, kādā veidā un cik ilgā laikā jāsasniedz nākošais digitālās pratības līmenis. Ja mēs spēsim šādā mērķtiecīgā veidā izmantot patlaban pieejamo ES finansējumu, mūsu sabiedrības kopējais digitālās pratības līmenis tuvāko gadu laikā būtiski uzlabosies. Savukārt tam būs multiplikatora efekts tautsaimniecības izaugsmē un valsts kopējā labklājībā, jo tehnoloģiju pratība un to efektīva izmantošana ir viens no visnozīmīgākajiem produktivitātes un uzņēmumu konkurētspējas priekšnosacījumiem.

Autors ir Microsoft Latvia vadītājs