Kangeris: Latvijā nevēlas dalīties ar sabiedrību informācijā par čekistiem

Kangeris gribētu sabiedrībai parādīt, ka sistēmā bija iesaistīta arī nomenklatūra, politiskais aparāts

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vēlētos sabiedrībai sniegt informāciju par čekistiem plašākā kontekstā, uzsverot, ka sistēmā bija iesaistīts arī politiskais aparāts, taču ir vērojama nevēlēšanās ar šādām ziņām dalīties, intervijā laikrakstam “Diena” teic VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Viņš atzīst, ka kopš kļūšanas par komisijas vadītāju ticies ar cilvēkiem no Satversmes aizsardzības biroja un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un secinājis, ka patiesībā viss, kas attiecas uz tā saukto čekas kartotēku, jau ir izvērtēts. Jau 1998.gadā centrs norādījis, ka elektronisko datu bāze ir izskatīta, ka ir atrasti jauni aģentu vārdi, kuru nebija kartotēkā, arī laikrakstos atrodama informācija, ka 2004.gadā Saeimas deputāti šo jautājumu jau pētījuši, raksta LETA.

Tomēr Kangeris uzsver, ka jau tad, kad komisija gatavojās sākt darbu, tā postulēja, ka viens no galvenajiem pētniecības virzieniem būs saskares punkti starp VDK, nomenklatūru un Kompartijas centrālkomiteju. “Mēs gribētu sabiedrībai parādīt plašāku kontekstu, ka nebija jau tikai tie 600 “oficiālie čekisti”, ka sistēmā bija iesaistīta arī nomenklatūra, politiskais aparāts,” skaidro Kangeris.

Pēc viņa teiktā, būtu jārunā ne tikai par simbolisku nosaukumu ieguvušajiem “čekas maisiem”. “Ir elektroniskā datubāze “Delta” – apmēram 130 lentes. Dati bija dzēsti un tika uzskatīti par zudušiem, tomēr tos izdevās atjaunot. Un tur ir ziņas par 80 000 cilvēku. Ļoti daudz materiāla, piemēram, cik cilvēku izsekoti, kādi cilvēki izsekoti utt. Un tas ļautu mums saprast, kas noticis tajos 10-15 gados Latvijā pirms neatkarības atgūšanas,” uzskata Kangeris.

Tomēr, pēc viņa teiktā, “nomenklatūra, vadība negrib šajās zināšanās dalīties ar sabiedrību”.

Runājot par komisijas finansējumu, Kangeris “Dienai” atgādina, ka savulaik, kad veidoja likumu par VDK dokumentu zinātnisko izpēti, bija arī priekšlikumi par komisijas finansējumu. “Tas nenotika, un varbūt kāds domāja, ka rezultātā šis jautājums, kā saka, nomirs dabīgā nāvē. Un iespējams, ka tā arī būtu noticis, ja nebūtu komisijas locekļu pašiniciatīvas, piemēram, vairākkārt ejot uz dažādām Saeimas komisijām, atgādinot, ka ir taču pieņemts likums un ir nepieciešams sākt reālu darbu.”

Pēc komisijas vadītāja teiktā, “lieta sagāja dēlī pagājušā gada decembrī”, kad Izglītības un zinātnes ministrija atteicās no komisijas un vienojās, ka to pārņem Tieslietu ministrija. “Tikai šajā “pieņemšanas- nodošanas” procesā piemirsās jautājumi par finansējumu komisijai. Rezultātā mums tagad nepieciešams Saeimā pieņemt likumiņu, kas ļautu to naudu beidzot nodot Latvijas Universitātes Vēstures institūtam un mūs finansēt. Sliktais ir tas, ka vienlaicīgi ir parādījušies arī citi ierosinājumi, kas galīgi nepieņemami no atklātības viedokļa,” uzsver Kangeris.

Intervijā “Dienai” viņš prognozē, ka nākamā nedēļa šajos jautājumos būs ļoti saspringta, “jo viss atkal var izčibēt”.