LMT un „Lattelecom” apvienošanās – vai vēlamies maksāt vairāk?

Nav pieļaujama abu uzņēmumu apvienošana bez fundamentālas klientu intereses respektējošas analīzes

Vai divu labi pelnošu un Latvijas valstij daļēji piederošu uzņēmumu apvienošana un pārdošana bez rūpīgas seku analīzes ir jāpieļauj un vai tā ir Latvijas valsts interesēs? Kādi apsvērumi ir svarīgi, vērtējot iespējamo LMT un „Lattelecom” apvienošanos – tāds jautājums būtu jāuzdod ikvienam telekomunikācijas pakalpojumu klientam.

Pēdējā laikā publiskajā telpā atkal izskanējuši uzstājīgi aicinājumi apvienot divus Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju milžus – „Lattelecom” un LMT. Kā galvenie iemesli apvienošanai tiek minēti abu kompāniju finanšu rādītāji, kuri pasliktinoties, nepieciešamība pēc investīcijām, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un tirgus situācija. Arī norādes uz telekomunikāciju kompāniju apvienošanās tendencēm pasaulē, kas ļaujot piedāvāt klientiem pilnu pakalpojumu klāstu (fiksētā līnija, televīzija, internets, mobilie sakari).

Tomēr pasaules pieredze rāda, ka uzņēmumu apvienošanās bieži vien ir riskants pasākums – sagaidīto ieguvumu vietā bieži rodas negaidīti zaudējumi pilnībā neapzināto risku dēļ.

Abi uzņēmumi ir stabili un labi pelnoši, kas regulāri izmaksā dividendes saviem akcionāriem, tātad arī Latvijas valstij. 2014. gadā „Lattelecom” tīrā peļņa bija 30 miljoni eiro, bet LMT – 22 miljoni eiro; neto peļņas rentabilitāte attiecīgi 18% un 14%; pamatkapitāla atdeve – attiecīgi 13% un 18%. Tie ir labi darbības rādītāji. Taču uzņēmumu apvienošana vienmēr aizskar kompāniju darbinieku intereses, kuri par tām cīnīsies, nereti arī negatīvi ietekmējot uzņēmuma procesus un vērtību. Vai ir vērts riskēt un apvienot divus labi strādājošus uzņēmumus?

Tirgus dominances (monopola) risks. Lai arī ne simtprocentīgi, bet abi uzņēmumi šodien konkurē atsevišķos telekomunikāciju pakalpojumu segmentos. 2013.gadā abu uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 160 miljonu eiro robežu katram. Trešā lielākā Latvijā strādājošā uzņēmuma „Tele2″ apgrozījums bija tikai 110 miljoni. Tātad, apvienojot „Lattelecom” un LMT, jaunā uzņēmuma apgrozījums būs apmēram trīs reizes lielāks par nākošā lielākā uzņēmuma apgrozījumu! 

Neizbēgami apvienošanās gadījumā jaunajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu de facto monopolstāvokli. Pasaules pieredze rāda, ka tas nozīmē augstākus pakalpojumu tarifus un zemāku kvalitāti.

Patlaban, pateicoties konkurencei gan pakalpojumu, gan infrastruktūras jomā, Latvijā ir vislabākā kvalitātes un cenas attiecība telekomunikāciju pakalpojumu sfērā. Ja notiks nepārdomāta iejaukšanās konkurences procesos, gala patērētāji to izjutīs uzreiz. Bieži pieminētais Igaunijas piemērs par EMT un „Elion” apvienošanās minimālu ietekmi uz tirgu ir nekorekts, jo Igaunijā bez EMT un „Elion” ir arī otrs pilna pakalpojumu spektra operators – „Elisa”, un tāpēc turpina pastāvēt konkurence.

Toties tirgus dominances ietekmi var labi redzēt, salīdzinot ASV un Eiropas telekomunikāciju tirgus. ASV ir divi vadošie uzņēmumi (AT&T un „Verizon”), bet Eiropā ir vairāk kā 100 operatoru; Eiropā vidējais iedzīvotāja mobilā telefona mēneša rēķins ir 34 eiro, bet ASV – divas reizes lielāks!

Jau tagad Latvijā var redzēt tirgus dominances ietekmi televīzijas jomā. „Lattelecom” no 2014.gada 1.jūlija, izmantojot savu tirgus varu, paaugstināja virszemes televīzijas Ekonomiskās paketes cenu no 6,20 eiro līdz 7,90 eiro mēnesī, kas ir 27% pieaugums. Pusgada laikā tas palielināja mājsaimniecību izmaksas par 10,20 eiro. Pieņemot, ka Ekonomisko paketi lieto 200 000 mājsaimniecību, cenas palielinājums 2014.gadā deva „Lattelecom” divu miljonu eiro apgrozījuma pieaugumu. Lielu daļu no tās satura aizņem Kremļa propagandas kanāli, un šo paketi galvenokārt izmanto ne tā turīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa.

Arī arguments par apvienošanos kā priekšnosacījumu investīcijām tehnoloģijās neiztur kritiku. Eiropā valda zemu procenta likmju laiks, un bankas sūdzas par kvalitatīvu investīciju projektu trūkumu. Bankas finansējums stabiliem telekomunikāciju uzņēmumiem ir viegli pieejams uz peļņu nesošu investīciju projektu bāzes. Bankas finansējumam ir arī liela priekšrocība – finanšu institūcija skrupulozi izpētīs, vai piedāvātās investīcijas būs ar finanšu atdevi, kamēr komunikāciju kompānijām ir tendence investēt aizvien jaunās tehnoloģijās un produktos, nepadomājot par to atmaksāšanos. Piemēram, tagad plaši izplatītie mākoņpakalpojumi vēl nav guvuši adekvātu finansiālo atdevi.

Lai arī LMT un „Lattelecom” ir sarežģītas akcionāru struktūras, tās nodrošina Latvijas valsts kontroli pār uzņēmumiem. Lai kāds būtu apvienošanās modelis, esošās īpašumtiesību struktūras dēļ Latvijas valsts acīmredzami zaudētu savas pozīcijas.

Kā apvienošanās liela priekšorocība tiek minēta arī izmaksu un pakalpojumu sinerģija, konkrēti, potenciāla 70 miljonu eiro izmaksu ekonomija apvienošanās gadījumā. Tomēr šādu ekonomiju nav iespējams iegūt pat atlaižot visus darbiniekus, savukārt mehāniska tīklu, norēķinu un vadības sistēmu sapludināšana nav iespējama.

Apvienošanās nav obligāts priekšnoteikums abu uzņēmumu sadarbībai. Jau tagad notiek sadarbība starp abiem uzņēmumiem jomās, kuras ir izdevīgas abām pusēm. LMT, piemēram, ilgtermiņa nomā īrē vairāk nekā 1300 km optiskās šķiedras līnijas, kas ir apmēram puse no kopējā maģistrālā tīkla garuma. 2014. gadā LMT pasūtīja „Lattelecom” optiskās šķiedras līniju par apmēram 3 miljoniem eiro, kas, protams, palielināja „Lattelecom” apgrozījumu un peļņu. Ar to sadarbības iespējas nav izsmeltas. Abi uzņēmumi varētu, piemēram, veidot vienu pakalpojumu sniegšanas punktu tīklu, Lattelecom varētu atbalstīt LMT ar digitālo saturu, kamēr LMT – „Lattelecom” ar mobilajiem sakariem laukos.

Laikam gan neviena cita nozare pēdējos divu gadu desmitos nav pārdzīvojusi tik strauju attīstību kā telekomunikācijas. Telekomunikāciju firmu attīstība bijusi ļoti strauja, tās ir pieradušas pie lielas peļņas. Iespējams, ir iestājies zināms pakalpojumu piesātinājums, kas nenodrošina ierastos izaugsmes un peļņas tempus. Eiropas telekomunikāciju kompānijas ar to negrib samierināties un ir sākušas cīnīties par tirgus regulējuma mīkstināšanu, kas pieļautu kompāniju apvienošanos. Nu šis process varētu sākties arī Latvijā.

Neapšaubāmi, Eiropas telekomunikāciju tirgus ir pārmaiņu priekšā, un mums ir jāseko tā attīstībai. Tomēr nav pieļaujama abu mūsu uzņēmumu apvienošana steidzamā kārtā, bez fundamentālas valsts un klientu intereses respektējošas analīzes.

Autore ir Eiropas Parlamenta deputāte, ekonomikas doktore