Muižnieks satraukts par vārda brīvību Krievijā un Ukrainā (papild.)

Viskritiskākā situācija cilvēktiesību jomā, pēc EP komisāra domām, ir Azerbaidžānā

Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ir satraukts par vārda brīvību Krievijā un arī Ukrainā. Piepildījušās viņa sliktākās bažas par tā saukto ārvalstu aģentu aizliegšanas likumdošanu Krievijā, intervijā Krievijas avīzei “Kommersant” teicis komisārs.

EP saskaitījusi vairāk nekā 210 nekomerciālas organizācijas Krievijā, kuras jaunās likuma normas par brīdinājumiem un sodiem ir ietekmējušas negatīvi.

Muižniekam bažas rada tas, ka zem aizlieguma zīmes Krievijā var nonākt tās iniciatīvas, kurās ietilpst arī Krimas situācijas kritiska analīze. “Vēl ir [Valsts domes deputāta] Lugovoja likums, kas ļauj bez tiesas lēmuma bloķēt interneta saites,” teica Muižnieks.

Lielas bažas Muižniekam raisa situācija Krimā. “Kopš manas vizītes Krimā novēroju situācijas pasliktināšanos visās jomās. Neredzu nekādus rezultātus politisko slepkavību izmeklēšanai un pazudušo cilvēku meklēšanai. Turpinās spiediens uz minoritāšu, īpaši uz Krimas tatāru, pārstāvjiem, medijiem un cilvēktiesību aizstāvjiem,” teica komisārs.

Muižniekam “lielas bažas” raisa arī tas, kas notiek patlaban Ukrainā, kur nesen tika nogalināti vietējie opozīcijas aktīvisti un žurnālisti. Pēc viņa teiktā, slepkavības parāda, cik bīstama situācija Ukrainā ir žurnālistiem.

“Es ceru uz izmeklēšanas efektivitāti un vainīgo sodīšanu. Šajā jomā [Ukrainā] ir vēl daudz darba – tāpat kā citu traģisko notikumu izmeklēšanā,” teica Muižnieks. Ukrainas varas iestādes, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu, “pilnībā jāreformē”, teica Muižnieks.

EP komisārs arī teica, ka sarežģījumi ar cilvēktiesību ievērošanu ir vērojami citās valstīs, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstis. Pēc viņa teiktā, EP analizējusi vārda brīvību, rasisma un tolerances, migrācijas problēmas Ungārijā. Virkne problēmu saistībā ar migrantiem ir Spānijas anklāvā Marokā un arī Francijā.

Taču kritiskākā situācija, pēc Muižnieka domām, ir Azerbaidžānā. “Visi mani azerbaidžāņu partneri – cilvēktiesību aktīvisti, neatkarīgie žurnālisti – atrodas cietumā. Viņi ir notiesāti par apsūdzībām, kas raisa nopietnas bažas [demokrātiskā sabiedrībā],” teica Muižnieks.

Arī Eiropas Padome trešdien nosodījusi Krievijas likumprojektu, kas ļauj aizliegt “nevēlamas” starptautiskas nevalstiskās organizācijas (NVO). Tam “ir potenciāls dot vēl vienu triecienu jau tā novājinātajai pilsoniskajai sabiedrībai”, uzsvēra Eiropas Padome.

Krievijas parlamenta apakšpalāta otrdien atbalstīja likumprojektu par “nevēlamām organizācijām”, kas atvieglos ārvalstu un starptautisko NVO slēgšanu un viņu darbinieku sodīšanu. Atkārtotu “pārkāpumu” gadījumā viņiem draud pat kriminālatbildība un līdz pat sešiem gadiem cietumā, ziņo LETA.

Saskaņā ar jauno likumu Krievijas ārlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra varēs izlemt, kuras organizācijas atzīt par nevēlamām, un pēc tam Tieslietu ministrija šo informāciju publiskos.

“Likums raisa nopietnu satraukumu par tiesisko paļāvību un taisnīga procesa nodrošināšanu,” norādīja komisārs Nils Muižnieks.

(papildināta ar pēdējām 4 rindopām)