“KVV Liepājas metalurgs” sašaurina ražošanu tēraudkausēšanas cehā

Samazinās darbinieku skaitu

A/s “KVV Liepājas metalurgs” spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs informēja, ka Liepājas dome no uzņēmuma vadības ir guvusi apstiprinājumu publiskajā telpā izskanējušajām runām par to, ka tēraudkausēšanas cehā ir apturēta elektroloka krāsns darbība. 

“Mums tas bija zināms pārsteigums, jo vēl pagājušajā nedēļā, kad domes vadība tikās ar uzņēmuma pārstāvjiem, nebija nekādu indikāciju [par plāniem apturēt ceha darbību],” atzina Rjabcevs. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) tuvāko dienu laikā plāno tikties ar uzņēmuma ukraiņu akcionāru, lai pārrunātu esošo situāciju un uzzinātu uzņēmuma tālākos plānus, pirmkārt, jau par rūpnīcas darbiniekiem. Pašlaik vēl tiek saskaņoti šīs tikšanās laiki, piebilda Rjabcevs.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nav saņemta nekāda informācija par plāniem atbrīvot “KVV Liepājas metalurga” darbiniekus, atzina NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.

Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehā darbs ir apturēts plānoti, operatīvā darba gaitā un nav nekas ārkārtējs. Darbība tiks turpināta divās maiņās jau tuvākajās dienās, norādīja Kovaļenko.

Viņš informēja, ka patlaban ukraiņu investors “KVV Group” ir investējis ražotnes atjaunošanā 50 miljonus eiro. “Diemžēl esam spiesti pārskatīt savus optimistiskos plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos,” sacīja Kovaļenko.

“Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu – 75 000 tonnu mēnesī. Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šā jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau tagad tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā,” skaidroja Kovaļenko.

Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu – uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. “Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu uz pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā,” piebilda Kovaļenko.

Līdz maija vidum “KVV Liepājas metalurgs” bija saražojis jau 90 000 tonnu tērauda armatūras velmētavā, kuras darbība tika atsākta marta sākumā. Savukārt līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā nedēļā kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbiniekus.

Šī gada 8.maijā darbu sāka “KVV Liepājas metalurga” tēraudkausēšanas cehs. Tēraudkausēšanas cehā ražošana notika divās maiņās, nodarbinot papildu 195 cilvēku un saražojot 30 000 tonnas tērauda mēnesī. Pagaidām saražotā produkcija tiks izmantota velmētavā armatūras ražošanai.

Šobrīd 90% “KVV Liepājas metalurga” produkcijas tiek eksportēta uz Alžīriju, bet lēnām tiek sākts eksports arī uz Poliju, Vāciju un Somiju.

Ukrainas holdinga kompānija “KVV Group” pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.