Dienvidu valdzinājums

Muzejā Rīgas Birža apskatāmi leģendāru Francijas mākslinieku darbi

Gribējām uz Latviju atvest slavenus vārdus, saka viena no izstādes Provansas valdzinājums kuratorēm Vita Birzaka. «Izvēlējāmies Franciju, jo 20.gadsimta sākuma modernisma virzieni, kas pēc tam bija kā spēriens cauri visam gadsimtam, radušies tieši tur. Bez šā posma darbiem laikmetīgās mākslas nebūtu. Šie autori inspirēja jaunu domāšanu, attēlošanas veidu, jo akcentu lika uz māksliniecisko izteiksmi – krāsu, līniju, formu, nevis stāstu vai sižetu. Protams, ideja un koncepts ir būtisks, bet nav vairs svarīgi burtiski pārnest dabas vērojumu uz audekla vai grafikā.» 

Izstāde solās būt nebijuša mēroga. Vienkopus varēs apskatīt leģendāru mākslas pasaules personību – Pjēra Ogista Renuāra, Anrī Matisa, Vinsenta van Goga, Pola Gogēna, Marka Šagāla, Raula Difī, Pola Siņaka un Pablo Pikaso – darbus. «Gan Provansas daba, gan jaunie, Francijā dzimušie modernisma virzieni bija iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm,» uzsver mecenāts Boriss Teterevs, ar kura fonda atbalstu notiek vērienīgā izstāde. Līdzās Francijas gleznotājiem ekspozīcijā varēs redzēt, kā Provansa ir ietekmējusi Latvijas māksliniekus Aleksandru Beļcovu un Alekseju Naumovu. Pavisam būs aplūkojami 14 autoru 29 darbi.

Izstādes ideja izkristalizējās pirms gada pēc izpētes brauciena uz Dienvidfranciju. «Apskatot vidi un muzejus, piemēram, Renuāra muzeju netālu no Nicas, Šagāla, Matisa muzejus Nicā, Sezāna māju Ēksā, Pikaso muzeju Antibā, radās sajūta, ka jāorientējas tieši uz šo periodu daudzu slavenu mākslinieku daiļradē, Provansu kā iedvesmas avotu,» stāsta Birzaka. Pagājušā gadsimta 20. un 30.gados daudzi mākslinieki pārcēlās uz Franču Rivjēru jeb Azūra krastu un, līdzīgi kā iepriekšējā paaudzē van Gogs un Gogēns, baudīja krāsu košumu, kontrastu, Vidusjūras spilgto sauli, gaismas dzidrumu un īpašo atmosfēru.