Bez papildu naudas atsevišķiem medijiem neiztikt
Būtisks priekšnoteikums, lai Latvijā būtu spēcīgas, kvalitatīvas un pelnošas raidorganizācijas, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, intervijā laikrakstam “Diena” uzsver Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
“Esmu par to pārliecināts personīgi un saprotu, ka šobrīd ir arī politisks konsenss par to, ka tas ir jādara,” saka Putnis. Viņš gan atzīst, ka vēl nav vienprātības par to, kādā veidā to darīt un kā kompensēt zaudējumu sabiedriskām raidorganizācijām. Te risinājums pamatā jāatrod Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Lēmums par iziešanu no reklāmas tirgus jau ir ļoti gatavā stadijā, saka Putnis. Iespējams, praktiski tas varētu notikt jau 2016.gadā.
Lūgts komentēt ieceri veidot jaunu Latvijas Televīzijas kanālu krievu valodā, Putnis saka, ka, vērtējot informāciju, kas ir viņa rīcībā, nevar ieteikt ministrei to atbalstīt. “Argumentācija šobrīd ir vārga, un tāpēc tas arī pamatoti atdūries pret kritiskiem jautājumiem. Mana personīgā pozīcija būtu skeptiski atbalstoša,” skaidro ierēdnis.
Viņš akcentē, ka tieši sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus redz kā pamatotu ievadu nozares sakārtošanai. “Skaidrāk nošķirsies šo dažādo mediju funkcionalitāte sabiedrības izpratnē. Tad arī šī trešā kanāla izveide būtu ar lielāku informatīvu pamatotību,” skaidro Putnis.
Tomēr bez papildu naudas atsevišķiem medijiem neiztikt, atzīst Putnis. Viņš saka, ka papildu nauda, lai stiprinātu Latvijas medijus, ir viens no ieteikumiem, ko definējusi jau izveidotā mediju politikas darba grupa. “Ja mēs raugāmies kaut vai uz drukāto mediju situāciju, citādi nevarēs,” atzīst Putnis.
Ieteikts veidot mediju fondu palīdzībai drukātajiem un reģionālajiem medijiem. Pirmām kārtām tieši satura kvalitātei, ziņo LETA. Ekspertu līmenī apspriests, ka arī pašvaldības līdzekļu daļu, ko iegulda sabiedrības informēšanai, varētu realizēt caur šo mediju fondu. Līdzīgi tas ir, runājot par drukāto mediju izplatīšanu reģionos, stāsta Putnis.
Viņš gan norāda, ka par mediju fondu pagaidām ir tikai ieteikumi, kuri nekādā veidā nav apstiprināti. “Tas ir tikai izskanējis no darba grupas ekspertiem kā viens no variantiem,” uzsver ierēdnis.
Pērn septembrī valdība apstiprināja Mediju politikas nodaļas izveidi KM paspārnē. KM pienākumi tādējādi tika papildināti ar masu informācijas līdzekļu politikas izstrādi, tās koordinēšanu, kā arī ar šīs politikas saistītās informācijas apkopošanu un analīzi.
Par KM Mediju politikas nodaļas vadītāju šā gada februāra beigās izvēlēts bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna”” vadītājs Roberts Putnis.
Komentāri (10)
dullaisdauka 21.04.2015. 09.54
Nezin, vai tas tiks izdarīts, tāpat kā tas notiek 20+ gadus ar “pogresīvo ienākuma nodokli”, kuru, pēc politiķa prāta ir “neiedomājami grūti” izdarīt, lai gan, šāds nodoklis, tāpat kā reklāmbrīvi sabiedriskie mediji ir daudzās pasaules valstīs un, ja nebūtu “slinkums”, ierēdņi varētu iegūt informāciju par šādiem procesiem, dodoties dienesta/studiju komandējumos. Bažas par finansējumu un politisko cenzūru ir pamatotas, ja finsējums atkarīgs no valdības vai 100 Saeimas deputātu “labās gribas”, bet, ja Satversmē veiktu labojumu, kas noteiktu ka summa, kura no Valsts budžeta ir jānonāk sabiedriskajiem medijiem ir “iezīmēta” un nav iespēja to izmantot citiem mērķiem, problēma būtu atrisināta. Atsevišķs mediju nodoklis, kāds tas ir atsevišķās Ziemeļvalstīs, laikam Latvijas sabiedrībai patreizējā situācijā būtu pāragrs pasākums, bet stāvoklis, ka sabiedriskie mediji tiek daļēji un nepietiekami finasēti no Valsts budžeta, bet pārējais tiem jāsameklē reklāmu tirgū ir pilnīgs absurds, ko varētu salīdzināt ar situāciju, ja Latvijas Valsts Ceļi, finansējot jauna autoceļa būvniecību, apmaksātu tikai to ceļa joslu, kura ved vienā virzienā, bet pretējās joslas izbūvei meklētu kādus turīgus sponsorus, kaut arī nodoklis par ceļu uzturēšanu tiek iekasēts no visiem transporta līdzekļu īpoašniekiem.
0
Mantrausis 21.04.2015. 08.49
Domāju, še ir slidens ceļš. Proti – no kurienes nāks nauda, kura “stāsies” šīs vietā? Vai, apmaksāti no valsts budžeta, sabiedriskie mediji “neriskē” ar daudz spēcīgāku un agresīvāku cenzūru un pašcenzūru? Vai ir skaidrs, kas stāsies reklāmas vietā, jo, kas nav noslēpums, ir liela daļa valsts ļaužu, kas klausās un skatās tikai sabiedriskos medijus. Neba nu visi metīsies klausīties SWH vai Skonto, vai Mix vai Kuzemes radio… Utt. Ja šāda politika ir pareiza, piemēram, kaimiņvalstīs, ciktāl tā darbosies še, kur naudas trūkums vajadzīgām lietām ir klasika un vēlme “ietekmēt” jau tapusi par ikdienas paradumu. Rīkoties pareizi teorētiski ne vienmēr nozīmē rīkoties pareizi praktiski!
0
Optiskais Tēmeklis 21.04.2015. 13.23
Mantrausi, kas neskaidrs?!
Putnis grib piebarot komercmediju ar to reklāmas apjomu, kas tagad tiek sabiedriskajiem medijiem. Ja sabiedrībai gribēsies skatītieties, klausīties/patērēt sabiedriskos medijus, Putnis — un Melnbārde, ja noticēs Putnim — nāksies visiem maksāt vairāk… vai, ja negribēsies maksāt, saņemt maksimāli lētu saturā un formā produktu.
Kurš ir aiz Putņa, jo tik daudz nopelnīt lielie zēni taču neļautu vienam Putnim?
Ja gribas argumentus, tad Putnis varētu nosaukt to reklāmas ienesuma apjomu, ko šobrīd sabiedriskie mediji sev izkaro reklāmas tirgū.
0