Eiropa enerģētikas krustcelēs 7

"Gazprom" padod gāzi Ukrainai. Foto: ITAR-TASS/LETA
Atis Lejiņš
Print Friendly, PDF & Email

Latvijai svarīgi ir samazināt energoresursu patēriņu tur, kur to varam izdarīt

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts):

1) ES jāturpina iesāktais darbs pie gāzes uzglabāšanas iespēju paplašināšanas un jaunu starpsavienojumu izveides ES iekšienē, kā arī jāattīsta reversās gāzes plūsmu spējas. Šie pasākumi nesamazinās ES atkarību no gāzes importa, bet palīdzēs izdzīvot krīzes situācijā. ES teritorijā ir atklātas nozīmīgas slānekļa gāzes rezerves, tomēr sabiedrība iebilst pret to apguvi – tādēļ tuvākajā nākotnē tas nebūs iemesls, lai izšķiroši samazinātu ES atkarību no importa.

2) Atšķirībā no ES, ASV pēdējos gados ir piedzīvojusi slānekļa gāzes ieguves revolūciju. Tomēr, ņemot vērā tikko piedzīvoto naftas un gāzes cenu kritumu, slānekļa gāzes konkurētspēja ir mazinājusies. Turklāt, pieskaitot vēl transportēšanas izmaksas līdz Eiropai, gāzes piegādes no Krievijas noteikti būs ekonomiski izdevīgākas. Piedevām Āzijā par ASV piegādāto gāzi ir gatavi maksāt augstāku cenu.

3) Pirmā reālā iespēja dažādot gāzes piegādātājus ES ir Trans Adriatic cauruļvads, kuru varētu pabeigt 2019. gadā. Tas ļaus Eiropai saņemt gāzi no Azerbaidžānas. Tā būs reāla alternatīva, tomēr sākotnēji caur cauruļvadu būs iespējams piegādāt vien 10 miljardus kubikmetru gāzes gadā jeb mazāk nekā 2% no ES gada patēriņa.

4) Būtiskas dabasgāzes ieguves iespējas atklātas pie Vidusjūras austrumu krastiem netālu no Izraēlas un Kipras. Viens no risinājumiem būtu būvēt gāzes vadu no Izraēlas caur Kipru uz Turciju un tālāk uz ES. Lai gan šim gāzes vadam ir potenciāls, ģeopolitiskie konflikti reģionā var būtiski apgrūtināt tā realizāciju.

5) Lieli gāzes resursi ir atklāti arī Irākas Kurdistānas reģionā, un Kurdistānas reģionālā valdība, sākot no 2017. gada, plāno lielu daudzumu savas gāzes eksportēt uz Turciju un arī tālāk, tomēr norādot – vispirms ar gāzi tiks nodrošinātas vietējās vajadzības. Tomēr arī šajā reģionā pastāv nozīmīgi drošības riski, kas var kavēt gāzes eksportu.

Eiropai ļoti pozitīvs ir apstāklis, ka pēc ilgāka laika pie gāzes tirgus horizonta ir parādījusies Irāna. Irāna un sešas pasaules lielvalstis tikko panākušas kompromisu par galvenajiem punktiem, uz kuriem balstīsies vienošanās par Teherānas kodolprogrammu; galīgo vienošanos plāno parakstīt līdz jūnija beigām. Ja Irāna pildīs savas apņemšanās, pakāpeniski tiks atceltas pret to noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas ietver arī gāzes un naftas eksporta ierobežojumus. Irānai ir potenciāls mainīt pasaules gāzes tirgu, un Irānas gāze viegli atrastu ceļu arī uz Eiropu. Jāņem vērā, ka Irānai pieder pasaules lielākās dabasgāzes rezerves.

Vēlos atzīmēt, ka Krievijas uzņēmuma Gazprom pozīcijas Eiropā mazina ne tikai arvien aktīvākie Eiropas centieni rast alternatīvus gāzes piegādātājus, bet arī paša uzņēmuma politiskā darbība. Gazprom attīstības projekti nereti bijuši politiski motivēti, bet ekonomiski neizdevīgi. Līdz ar to Gazprom piedzīvo arvien jaunus šķēršļus šo projektu realizācijā un saskaras ar finansiālām problēmām.

Turklāt pēdējā laikā arvien skaļākas kļūst runas, ka Eiropas Komisija gatavo sūdzību un jau drīzumā vērsīsies pret Gazprom par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu. Ilgtermiņā tas radīs vēl papildus grūtības Krievijas monopolistam, bet Eiropas patērētājiem varētu nodrošināt zemākas cenas un izdevīgākus piegādes līgumus. Savukārt Gazprom centieni vērsties pret valstīm, kas atver savu tirgu alternatīviem gāzes piegādātājiem, izčākst. Gazprom tikko atsaucis prasību Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā pret Lietuvu attiecībā uz ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes īstenošanu, ko Lietuva pabeidza pagājušajā rudenī. Šķīrējtiesa lietu izbeigusi.

Ne mazāk nozīmīgi ir soļi, kas mums pašiem jāsper Latvijā, lai stiprinātu savu enerģētisko drošību. Viens no tiem, iespējams, platākais un grūtākais, ir gāzes tirgus liberalizācija jeb atvēršana citiem piegādātājiem. Liels darbs šajā jomā ir paveikts, tomēr vēl daudz lēmumu jāpieņem, lai tiešām 2017. gadā mēs būtu brīvi no monopola.

Latvija vienmēr būs atkarīga no gāzes importa. Tādēļ ir svarīgi dažādot gāzes piegādātājus, lai mazinātu riskus. Tomēr vēl svarīgāk ir samazināt energoresursu patēriņu tur, kur to varam izdarīt. Energoefektivitātes pasākumiem, īpaši ēku renovācijai, ir jābūt vienam no mūsu energopolitikas stūrakmeņiem.

Autors ir 12. Saeimas deputāts, Vienotība

Komentāri (7)

Haris 08.04.2015. 11.06

Reinis Āboltiņš, 19.09.2014.:

“Teju ironiski skan partijas „Vienotība” pirms trīs gadiem dotais solījums „rūpēties par Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu, veicinot vietējo resursu izmantošanu un noteikt videi draudzīgu un “zaļu” domāšanu par Latvijas tēla būtisku sastāvdaļu”. Lielā mērā tieši pateicoties šim politiskajam spēkam, atbalsts vietējo resursu izmantošanai ir apstājies un ir nostiprināta dabas gāzes ietekme Latvijas tautsaimniecībā.”

http://providus.lv/article/partiju-solijumi-energetikas-joma

+6
-6
Atbildēt

1

    Edgars Avotiņš > Haris 08.04.2015. 14.06

    Njā – sanāk dīvaini, ka Rīgas Siltums plāno šķeldas katlumajas būvniecību un tieši Vienotība sāk iebilst, ka to nedrikst darīt, jo siltumu jāražo TEC2 no gāzes.

    Manuprāt – jebkurā apdzīvotajā vietā, kas pilnībā atkarīga no gāzes būtu paralēli jābūvē šķeldas katlumājas (veco gāzes kurtuvi atstājot rezervē)

    Un arī TEC2 ir jābūt kā rezerves elektrostacijai, kuru ieslēdz tad, ja elektroenerģijas cena kāpj nenormāli.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

v_rostins 08.04.2015. 12.08

Vai tik tas nav tas pats Atis Lejiņš no gazpromizatoru, čekas kājslauķu un pederastu parķijas? Pirms gudri dirst, būtu izrāvis rīkles abiem izdzimteņiem, čekas izstrādātā TECII 2. kārtas valsts nozagšanas projekta īstenotājiem: Kamparam un Dombrovskim.

“Latvija vienmēr būs atkarīga no gāzes importa.” O-pāāā!!!

Pēc šāda apgalvojuma valsts poltiskās policijas uzdevums būtu pusi dienas laikā noskaidrot, vai Lejiņš piedalās sazvērestībā pret mūsu valsti, vai vienkārši ir muļķis.

+2
-10
Atbildēt

2

    v_rostins > v_rostins 08.04.2015. 15.52

    Edgars Avotiņš

    Somijai dabasgāze tikai ķīmiskai rūpniecībai, un arī tur varētu iztikt ar gāzi, kas iegūta no kanalizācijas un pārtikas atlikumiem. Tos milzīgos gāzes apjomus, kas nopelnīti Inčukalna glabātuvē varētu pārdot.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > v_rostins 08.04.2015. 14.02

    Siltumu ražot no gāzes būtu grēks, bet uzņēmumos varētu būt tehnoloģiskie procesi, kur dabasgāze dod būtiskas priekšrocības. Nu un tur dabasgāzi naksies importēt – neko nepareizu jau Lejiņš nepateica.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Kurmītis 08.04.2015. 12.17

Jeņķu ietekmes aģents izpaudies. Kā parasti – melīgi un liekulīgi. Krievija nav uzticams partneris ?? A kaut vienu piemēriņu varētu lūdzu, muldoņa ?

Patiesība kā vienmēr ir tieši pretēja. Tie ir tieši Rietumi un Nato valstis, kuri nepilda savas saistības un solījumus. Mistral ir tikai skaļākais no tiem, kad tieši Krievijai netiek politiski motivēti piegādāta pat jau apmaksāta prece, nevis vienkārši lauzts līgums. Naftas, gāzes ieguves jomās, šelfu urbumu tehnoloģiju, polimetālu, aviācijas, mašīnbūves u.t.t. u.t. jpr. jomās – sarasts ir garum garais, kur tieši Rietumi, nevis Krievija cūkojas, lauž līgumus, nepiegādā produktu un nepilda savas saistības, piesedzot to visu ar „sankcijām”. Nav ko velt no slimās galvas uz veselo.

Un par Eiropas „Enerģētisko savienību” – kārtējā divkosība. Jo brēcot par it kā Gazprom monopolstāvokli pati Eirpoa ar šo savienību veido tieši to pašu – mākslīgu pan-eiropas monstru, kuram nu būs monopoltiesības slēgt ar Gazprom līgumu par piegādēm. Un šī līguma slēdzēji un sarunu vedēji, protams, atkal sēdēs Briselē, vai ne?

Latvijai šāds monstrs ir klaji neizdevīgs, jo pilnībā nonivelēs tādu faktu, ka mums ir Inčukalna gāzes krātuves. Kuras ir ļoti būtisks faktors mūsu sarunās ar Gazprom un ļauj ar to vienoties par maksimāli labvēlīgām cenām. A tagad varu derēt, šīs Briseles afēras rezultātā viss beigsies ar to, ka par Inčukalna krātuves aizpildīšanu arī diskutēs Brisele ar krieviem un beigu galā vēl kāda dobrovsk-veidīgā resnā pakaļa to uzdāvinās beļģu žīdiem par iespēju pasēdēt kādā glaunā kabinetā pāris gadiņus ilgāk.

Tiek gatavota kārtējā valsts nozagšanas afēra vemjotības stilā. Un Lejiņš kā jau īstens klaida latvietis ir pieteicies uz tās „koordinatora” lomu.

0
-11
Atbildēt

1

    Raicha > Kurmītis 08.04.2015. 21.01

    “…ļauj ar to vienoties par maksimāli labvēlīgām cenām.”

    Nez kādēļ tikai cena nebūt nav zemākā, pat ne tuvu…

    Divreiz(!) augstāka kā Baltkrievijai, piemēram:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu