Mūžīgais dimants – grāmata par cilvēka nevēlēšanos pieņemt nāves klātbūtni dzīvē
Grāmata Mūžīgais dimants nav pirmā franciskāņu priestera Ričarda Rora darbs latviski: Ādama atgriešanās risina vīrieša identitātes krīzi, Kritiens augšup – bailes no novecošanas, vienvārdsakot – pilns mūsdienu cilvēka problēmu spektrs, kurā iederas arī nupat iznākusī grāmata. Mūžīgais dimants runā par cilvēka bailēm no nāves, nevēlēšanos pieņemt nāves klātbūtni dzīvē, kas ved arī pie bailēm no spēcīgām, patiesām emocijām un bloķē garīgās atjaunotnes iespēju.
Par Ņūmeksikas štatā strādājošā mācītāja un Aktīvās darbības un kontemplācijas centra Albukerkē izveidotāja Ričarda Rora ideju popularizētāju Latvijā varam uzskatīt teoloģijas doktoru, mācītāju un meditācijas skolotāju Juri Rubeni. Rora grāmatas ir Lūžņā iedibinātā Meditācijas nama ieteicamās literatūras sarakstā, abu šo vīru darbības pamatā ir aicinājums atgriezties pie agrīnās kristietības mistiskās tradīcijas, kas būtiski – pie laika, kad kristietība vēl nav institucionalizējusies un tajā ir daudz no citu reliģiju un garīgo prakšu pieredzes.
Diemžēl pagaidām neesmu sajutusi iekšēju aicinājumu doties ne uz Lūžņu, ne uz Albukerki, un mana nezināšana par šo autoru bija tik liela, ka, piekrītot ar vērtējošu skatu izlasīt Mūžīgo dimantu, domāju, ka runa būs par kādu daiļliteratūras darbu. Jau atšķirot pirmās lappuses, tapa skaidrs, ka man, iespējams, pietrūks kompetences tā vērtēšanai. Manās rokās ir nokļuvis tāds kā baznīcrunu sējums, par kuru, lai novietotu grāmatnīcas plauktā, būtu vēl brīdi jāpasvārstās. Ja šo grāmatu es mēģinātu vērtēt kā literāru darbu vai pat pētījumu, pret grāmatas valodu varētu rasties lieli iebildumi – sižetiski teksts balstās uz izvirzītas tēzes pierādījumu sekojošajā nodaļā, taču apgalvojumi nav būvēti loģiski, par spīti iedalījumam punktos, pat zīmētām shēmām, notiek mētāšanās no prāta argumentācijas uz tēlainām līdzībām, ko, jo īpaši pielikumu sadaļā, vēl papildina saraustīti tādi kā vīziju pieraksti. Taču man jāsaprot spēles noteikumi: priestera vai ekumeniskā skolotāja, kā Rors tiek saukts, vārdu mērķis ir iedvesmot lasītāju. Tādējādi drīzāk teksts iederētos pie «pašpalīdzības literatūras», jo grāmatai ir skaidri izvirzīts mērķis – kāds ceļš tās lasītājam būtu jānoiet, kādām pārmaiņām jānotiek viņa pasaules uzskatā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.