VK: Valsts divos gados zaudē 434 milj. eiro izbeigtos maksātnespējas procesos 21

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Foto: Ieva Lūka, LETA

Tieslietu ministrija saņem bargu kritiku par jomas problēmām un nevēlēšanos to sakārtot

Valsts budžeta iestādes un kapitālsabiedrības divu gadu laikā kopumā ir zaudējušas 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos, revīzijā par valsts īstenoto politiku maksātnespējas jomā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs uzskata, ka valsts nav izrādījusi politisko gribu maksātnespējas politiku veidot sabiedrības un uzņēmēju interesēs.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa ceturtdien informēja, ka šāda summa zaudēta laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim. No kopējās summas 402 miljonus eiro veidojot Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi, bet 15 miljonus eiro – ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.

Valsts kontrole revīzijā norāda, ka uz 2014.gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. No šīs summas 359 miljoni eiro veido maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi un 148 miljoni eiro ir ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.

“Manuprāt, tās ir ļoti sliktas ziņas Latvijas tautsaimniecībai kopumā,” norādīja Krūmiņa. Kritizējot Tieslietu ministriju, Krūmiņa pauda viedokli, ka tā nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas attīstības plānošanas dokumentu. Revidenti norāda, ka Tieslietu ministrijas īstenoto pasākumu rezultātā maksātnespējas politiku nosaka tikai normatīvie akti, bet tās risinājumi nav ietverti politikas attīstības dokumentos, kas liedz novērtēt politikas sasniegtos rezultātus, jo tādi nemaz nav formulēti. Pašreizējos mēģinājumus mainīt situāciju Valsts kontrole dēvē par “kosmētiskiem labojumiem”, lai risinātu tikai sasāpējušos jautājumus.

Vietā neesot arī Tieslietu ministrijas taisnošanās, ka 2010.gadā tika veiktas reformas šajā nozarē saskaņā ar starptautisko aizdevēju norādījumiem. VK apšauba, vai šīs izmaiņas bija piemērotas Latvijas situācijai, ja reiz tās rosinātas no ārpuses. Neskatoties uz to, ka maksātnespējas procesi kļuva ātrāki, problēmas maksātnespējas jomā tikai samilzušas, jo administratoriem tika palielinātas pilnvaras un mazināta valsts veiktā uzraudzība pār procesu.

Krūmiņa kritizēja arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību, radikāli mainot lēmumus – pagājušajā gadā apgalvojot, ka ir jāierobežo Maksātnespējas administrācijas pilnvaras, taču jau šā gada sākumā sakot pavisam pretējo – tās ir jāpalielina un sertificēšana arī jānodod tās rokās. Tas liecinot, ka netiek īstenota konsekventa un pēctecīga politika šajā jomā, ziņo LETA.

Maksātnespējas procesā zaudēto summu veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi – sākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir “tukši” un ar milzīgām parādsaistībām, uz kritiku atbild Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līva Rancāne.

Pēc revīzijā konstatētā Valsts kontrole secina, ka Latvijā faktiskā maksātnespējas prioritāte ir pēc iespējas ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu. Par to liecinot zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji – tie ir tikai 14% no prasījumu summas.

Tāpat revīzijā secināts, ka viena maksātnespējas administratora 15 tiesiskās aizsardzības procesi ir turpinājušies kā maksātnespējas procesi, no kuriem 13 tika skatīti vienā tiesā, vajadzības gadījumā īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainot juridisko adresi – tā tas noticis deviņos gadījumos. Līdzīgi bijis ar kādu citu administratoru – viņa pārstāvētie seši tiesiskās aizsardzības procesi kļuvuši par maksātnespējas procesiem un pieci no tiem skatīti vienā tiesā, īsi pirms tiesas procesa mainot juridisko adresi.

“Bija jākonstatē, ka esošā sistēma pieļauj, ka maksātnespējas procesa administratori var būt saistīti viens ar otru, lemt par atalgojumiem,” teica Krūmiņa, piebilstot, ka valstī šīm personām ir radīta diezgan plaša rīcības brīvība.

Komentējot plānu administratoriem noteikt valsts amatpersonu statusu, Krūmiņa uzskata, ka argumentācija tam ir diezgan vāja un nav skaidrs, kā tas sekmēs kvalitatīvu maksātnespējas procesa norisi.

Lai situācija operatīvi tiktu risināta, valsts kontroliere ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), lūdzot iesaistīties situācijas risināšanā.

Maksātnespējas nozare ir no nozarēm, kur ir grūti panākt kādas izmaiņas, tāpat kā būvniecības nozarē, kur darbojas spēcīgs lobijs, pauda Krūmiņa. Tāpēc nozares sakārtošanā lūgta iesaistīties gan premjerministre, gan Ministru kabinets, jo bez vēlēšanās sakārtot nekas nenotikšot.

Krūmiņai arī šķiet šokējoši, ka ir tik zema sabiedrības uzticība maksātnespējas nozarei – saskaņā ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju 76% uzņēmēju netic, ka maksātnespējas procesi ir caurskatāmi un godīgi, turklāt 83% netic, ka valsts spēj aizsargāt nelikumīgi aizskartās intereses maksātnespējas procesos.

Revīzija veikta par laika posmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim, bet atsevišķos gadījumos aptverts laiks ārpus šī perioda. Valsts kontrole nav aprobežojusies ar situācijas izpēti Latvijā, bet gan apzinājusi, kā šis process noticis citās Eiropas valstīs.

 

Komentāri (21)

Ebenemezers-3 19.03.2015. 15.41

aciimredzot muusu likumi taa pakaartoti lai tiesu ķeeķis vareetu vaariities ar pilnu klapi , no tiem 434 000 000 10 % oficiaali nonaak kukuļos gan tiesaam gan partijaam , politbizness mums attiistiijies ne pa jokam , Bordaans kautko gribeeja lauzt šai juuklii , bet par to noņeema no laukuma , kas par to lemj , domaaju nav jaapaskaidro, ejam tik uz veeleešanaam bet kameer šie nenomirs , partijaas nekas nemainiisies.

+8
-2
Atbildēt

1

    andrejs > 19.03.2015. 17.38

    434 000 000

    ——————–

    90% no šīs summas ir uz VID sirdsapziņas. Mazo firmu īpašnieki zina, cik naski ir VID darboņi uz kontu arestēšanu pat nelielu nodokļu parādu gadījumā. Bet ir CITAS firmas, kuras kaut kā pamanās palikt parādā 10 miljonus (atliktie maksājumi par degvielas piegādi), vai pat 27 miljonus. Bij tāds Sončiks, kas ar vieglu roku šos parādus norakstīja kā nepiedzenamus.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

dzeris49 19.03.2015. 15.58

Kas tad “bagātai” muļķuzemei ir pus miljards, sīkums, un tas ir tikai viena neliela daļa no summām, ko apzīmē kā “valsts nozagšanu”.

Neviens politisks spēks šai totāli korumpētajā valstī kaut ko sakārtot vispār nav ieintersēts, korupcija šeit ir sistēmiska, un, faktiski, pārvērtusies par valsts pārvaldes modeli, katrs no tā vispārējā bardaka barojas, pa lielam, nevienam te valsts interses nerūp, katram rūp tikai sponsoru un personīgās partijas liktenis, jo partija – tie ir amati, vara, ienākumi, bet, bez bagātiem sponsoriem, partijas izredzes strauji krīt, tāpēc sponsoriem un partiju polituiskajiem ielikteņiem atļauts pilnīgi viss, un tie ne par ko pie atbildības saukti netiek, un arī likumdošana ir pakārtota to interesēm.

Rasnačs ko tur vāvuļo par sešiem gadiem, kas nepieciešami šīs sfēras “sakārtošanai”, nesen vēl šis primitīvais blēdis un izbijušais komunists, tagad “nacionalists” vāvuļoja, ka ar MNA mums viss kārtībā, izņemot “atsevišķus trūkumus”, parodija, ne TM, kaut, kāda valsts, tāds TM, nevienu citu politiķi, izņemot žurnalistus, šī problēma arī nesatrauc, šeit ir Latvija.

+6
-3
Atbildēt

2

    andrejs > dzeris49 19.03.2015. 17.40

    kas ta komunistiem pēkšņi vainas? 1994. gadā par viņiem LC sastāvā nobalsoja 35% vēlētāju (kā pats reiz esi teicis, to skaitā biji arī Tu) .

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    v_rostins > dzeris49 19.03.2015. 21.37

    dzeris49

    ..un izbijušais komunists, tagad “nacionalists”..

    ____________

    Tikai ierindas biedrs, tas ir nieks salīdzinot ar kompartijas darboni, Reiru, no pederastu partijas. ZRP(v) tēvi, LC pidrilas, vispār ikviens, ja ne kompartijas funkcionārs, tad čekists.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

… [Trackback]

[…] Find More Information here to that Topic: ir.lv/2015/03/19/vk-valsts-divos-gados-zaude-434-milj-eiro-izbeigtos-maksatnespejas-procesos/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu