Ardievas Austrumiem

Par ārējo tirdzniecību un eksporta nozaru sniegumu 2015.gada janvārī

Kopējais eksporta pieaugums janvārī gada griezumā bija 5,4%, kas šķiet lielisks rādītājs situācijā, kad Krievijā un arī citās bijušās PSRS valstīs ir dziļa krīze. 

Ja paskatās, kas veido pieaugumu, priekšstats nedaudz mainās. Deviņas desmitdaļas no visa kāpuma, kas absolūtajos skaitļos ir 40,3 miljoni eiro, veido elektroierīces un elektroiekārtas. Nav šaubu par to, ka tas ir galvenokārt reeksports, jo viss elektrotehniskās un elektronikas rūpniecības apgrozījums pērn ceturtajā ceturksnī bija mazāks nekā šo produktu eksports janvārī. 

Elektronikas nozare attīstās lieliski, savukārt elektrisko iekārtu ražošana ir sarukusi, tāpēc arī straujais pieaugums (48,2% pret pērno janvāri) acīmredzot ir reeksporta virzīts. Daļēji gan starpību starp ražošanas apgrozījumu un eksportu varētu skaidrot atšķirība starp summām, ko iekārtu pasūtītāji (piemēram, “Mikrotīkls”) maksā ražotājiem un jau daudz lielāko summu, kuru tie kā produktu īpašnieki saņem no ārzemju pircējiem.

Tātad pārējo produktu eksports gada laikā ir bijis bez lielām izmaiņām, arī tas gan pašreizējos apstākļos nav slikts rezultāts. 

Šādu priekšstatu par norisēm eksporta nozarēs papildina arī pirms sešām dienām publicētie dati par apstrādes rūpniecības izlaidi, kas janvārī gada griezumā parāda 2% pieaugumu. Savukārt trešdien izziņotās nozares apgrozījuma izmaiņas janvārī gada griezumā bija negatīvas, sarukums par 1,7%. Apstākļos, kad visā Eiropā ražotāju cenas krīt, šāda attiecība ir likumsakarīga. Latvijas ražotāju saņemto cenu dinamika ir salīdzinoši labvēlīga uz Eiropas fona. Decembrī vidējās ražotāju cenas Eiropā gada griezumā saruka par 1,7%, bet Latvijā tikai par 0,2%. Tas var būt saistīts gan ar kvalitātes pieaugumu, gan šim brīdim veiksmīgu produktu portfeli.

Šā gada sākumā panākt strauju attīstību mūsu eksporta sektoram būs grūti, turpretim gada otrajā pusē ir iespējams un ticams straujš pieaugums. To pagaidām vēl nezināmās, bet aptuveni nojaušamās proporcijās nodrošinās lielās investīcijas rūpniecībā pērn (21,3% pieaugums pret 2013.gadu), darbi pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas pārnešanas. Jāpiebilst, ka lieli darbi Augstas pievienotās vērtības programmas projektu ieviešanā turpināsies arī šogad un arī tiem jau būs ietekme uz eksporta apjomiem.

Janvāra ārējās tirdzniecības dati rāda, ka runas par eksporta virziena maiņu nav tīra teorija. Eksports uz ES valstīm salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri audzis par 5,4%, strauji ir audzis eksports uz eirozonas valstīm, no 260,4 līdz 395 miljoniem, bet tas ir saistīts ar Lietuvas pievienošanos eirozonai. Turpretim eksports uz NVS valstīm samazinājies par 24,7%. Eksports uz NVS valstīm janvārī vairs veidoja tikai 8,5% no kopējā. Tāpēc tālāka situācijas pasliktināšanās Krievijas un ar to cieši saistīto valstu ekonomikā uz mums lielu iespaidu vairs nevar atstāt. 

Tirdzniecība ar pakalpojumiem joprojām ir ļoti nozīmīga, bet NVS valstu ekonomiskā situācija nav cieši saistīta ar tranzīta kravu apjomu. Tūrisma biznesā austrumu tūristus līdz pērnā gada beigām ar uzviju aizstāja rietumnieki. Arī preču tirdzniecībā strauja eksporta pārorientēšana uz rietumiem ir vērtējama kā priekšdarbi straujai attīstībai nākotnē. Eirozonas un visas Eiropas Savienības attīstības prognozes šim un nākamajam gadam strauji uzlabojas. Eiro kursa kritums, kā arī mūsu rūpniecības tehnoloģiju un produktu attīstība rada labus priekšnosacījumus tālākam eksporta kāpumam uz ASV, Āfriku, Vidējiem Austrumiem un „tālajām” Āzijas valstīm, kur darījumi galvenokārt tiek slēgti dolāros.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis