Bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (65) atklāj savu stratēģiju Kremļa savaldīšanai un pastāsta, ko nozīmē zviedru augošais atbalsts dalībai NATO
Latvijā labi pazīstam Zviedrijas politiķi Karlu Biltu, jo viņš ir bijis viens no svarīgākajiem Baltijas atbalstītājiem jau kopš 90.gadu pirmās puses, kad viņa vadītā valdība spēlēja nozīmīgu lomu sarunās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Savukārt Putina režīmam viņš pēdējos gados kļuvis par vienu no galvenajiem ārvalstu ienaidniekiem, kuru speciāli cenšas nomelnot Kremļa galvenais TV propagandists Dmitrijs Kiseļovs. Taču Bilts ir arī viens no veiksmīgākajiem jaunās tviterpolitikas piekopējiem – viņam ir gandrīz 400 000 sekotāju.
Septembrī viņa Moderātu partija zaudēja parlamenta vēlēšanās, un oktobrī pēc astoņiem gadiem ārlietu ministra amatā viņš atstāja darbu Zviedrijas valdībā. Taču ierakstu straume tviterī liecina, ka viņš nav nolēmis pavadīt vairāk laiku ar ģimeni, sakārtot arhīvu vai ķerties pie memuāriem. Rīgā viņš ieradās pagājušajā nedēļā taisnā ceļā no mobilo tehnoloģiju kongresa Barselonā, un viņa tvītu tematiskais diapazons ietver gan Tuvo Austrumu miera procesu, gan Indijas budžeta pieņemšanu.
Bet ko īsti viņš tagad dara, prasu Biltam Zviedrijas vēstniecības bibliotēkas telpā vienīgajā viņa brīvajā stundā Rīgas apmeklējuma laikā. «Tas ir labs jautājums, kuru man uzdod arī sieva,» Bilts pasmaida. Viņš ir iegājis augsta līmeņa starptautisko organizāciju apritē un cita starpā ir vadošos amatos divās nevalstiskās organizācijās – Globālajā interneta pārvaldības komisijā un Eiropas Ārpolitikas padomē. Darbs, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, paverot «pavisam citu pasauli», viņš saka. «Tajā Igaunijai ir daudz lielāka vara nekā Krievijai, kas tur praktiski neeksistē.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.