Mānija lēmumus «stumt uz augšu» nozīmē atņemt atbildību lielākai daļai darbinieku
Sēžu TechChill Baltics konferencē, tvītoju par tehnoloģijām un runātāju padomiem, ar vienu aci sekoju līdzi Ukrainas notikumiem, un pēkšņi acīs iekrīt ziņa: valdība atbalsta Nacionālās operas nosaukuma maiņu. Nācās drusku piedomāt, pirms sapratu – tiešām mūsu izpildvaras augstākais lēmējorgāns, Ministru kabinets, ir sēdējis un vismaz kādu brīdi apspriedis jautājumu par operas nosaukumu. Vai tad tas nebūtu Kultūras ministrijas kompetencē? Varbūt pat jālemj pašai operas vadībai? Viņiem taču būtu jāatbild par mārketinga stratēģiju, kurā ietilpst arī teātra nosaukums.
Dažas dienas iepriekš parakstīju TechHub līgumu ar Lattelecom par atbalstu mūsu pasākumiem. Esam gaužām pateicīgi par palīdzību, un ieguldījums interneta iekārtās mums ir ļoti svarīgs, taču Lattelecom mērogam tā ir sīka vienība. Bet, lūk, arī uz šī dokumenta vajag valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja parakstu. Nešaubos, ka viņam nav bijis laika visu izlasīt, tomēr pašrocīgi ir jāparakstās.
Prātā vēl nāk neskaitāmie atvaļinājuma iesniegumi (manis paša atvaļinājumu ieskaitot!) un citi birokrātiski dokumenti, kas Latvijā jāparaksta uzņēmuma vadītājam. Tas ļoti atšķiras no vienkāršotās dokumentu aprites, ko esmu redzējis Rietumu uzņēmumos ASV, Somijā un Lielbritānijā. Protams, statūti, finanšu dokumenti, lielie līgumi ir nopietni sagatavoti un uzņēmuma vadības rūpīgi parakstīti. Bet vadība nodod tiesības pieņemt un parakstīt lauvastiesu lēmumu nākamā līmeņa vadītājiem un vēl zemāk – lai darbinieki izlemj, izpilda nolemto un arī atbild par to.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.