Divu aktieru izrāde Padegs un Padegs – inteliģents, izglītojošs projekts
Režisora Vara Piņķa veidoto Padegs un Padegs, ko spēlē izstāžu zāles Arsenāls foajē (zāles gan laikam mainīsies, pievērsiet uzmanību), noskatījos drūmā ziemas vakarā. Iestudējums bez starpbrīža, krēsli neērti, un pēc izrādes daļa skatītāju raustīja plecus par materiāla vienkāršošanu, citi vienaldzīgi devās vakara gaitās, atzīstot, ka nekāds teātris jau tas nav. Man savukārt liekas, ka Padegs un Padegs pelna iecietību. Galu galā, izrāde, vismaz man tā šķiet, arī nepretendē būt par teātra uzvedumu tiešā nozīmē. Drīzāk tā ir inteliģents, pedagoģisks projekts.
Padegu un Padegu producējusi apvienība Kulturmarka, kurai šis nav pirmais mēģinājums teātra lauciņā – iepriekš tapušas izrādes par Emīliju Benjamiņu (Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam), Aisedori Dunkani (Aisedora. Baskājainā dejotāja), Mirdzu Ķempi (Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība), Jāni Pauļuku (Pauļuks. Rāmji)… Iestudējumu pamatā ir dokumentāli materiāli par ievērojamiem cilvēkiem, tās lielākoties bijušas monoizrādes, kur piesaistīti labi aktieri un lakonisko iestudējumu tehnisko izaicinājumu nenobaidīti režisori. Skatītājiem ar labām zināšanām Latvijas kultūras vēsturē šajos darbos nebūs daudz jauna. Taču dažādu mākslu speciālisti, man šķiet, nemaz nav šo izrāžu auditorija; un pārējiem varētu būt pat gluži interesanti.
Padegā un Padegā Varis Piņķis iestudējis dramaturga Ivo Brieža lugu, kurā darbojas divas personas – sieviete un vīrietis, ko iemieso aktieri Inga Tropa un Mārtiņš Upenieks. Tieši attiecības starp abiem, ne gadskaitļi, citāti vai uz sienas projicētās Padega darbu reprodukcijas ir dzīvā izrādes miesa. Mākslinieks Māris Ruskulis Arsenāla telpā iekārtojis nelielu paaugstinājumu, uz kura novietota dzelzs gultiņa un krēsls. Iestudējums sākas, Upeniekam – Kārlim Padegam – guļot aizvērtām acīm, uz krūtīm sakrustotām rokām. Vēl ne 30 gadus vecais mākslinieks ir miris. Lai gan… uznāk sieviete, un ātri kļūst skaidrs, ka viņš tikai koķetē: šajā ārpus laika un telpas eksistējošajā pasaulē – mākslā, atmiņās – Padegs ir dzīvs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.