Liepājas teātra izrāde Zelta pods – pieaugušajiem par vienkāršu, bērniem pārāk baisi
Režisors Jans Villems van den Boss, ko Dailes teātrī pazīstam kā psiholoģiskā teātra adeptu, vācu romantiķa E.T.A.Hofmaņa Zelta podu Liepājas teātrī iestudējis tik teatrālā formā, ka režijas rokraksts šķiet gluži nepazīstams. Ja vēl ņem vērā, ka izrādē veicot ap 70 (!?) pārbūvju… Intriga gan attaisnojas tikai daļēji.
Zelta pods stāsta par studentu Anselmu, kas iemīlas zaļā čūskā. Jūtas izrādās nesavienojamas ar sadzīvi (it īpaši kādas jaunkundzes sapni par Anselmu vīra un galma padomnieka godā), tāpēc tā nudien ir laime, ka studentam piemīt tālākajos notikumos izšķirošs rakstura «defekts» – krietnas iztēles spējas un praktisku apsvērumu neapgrūtināts dzīvesveids. Sižeta līmenī van den Boss E.T.A.Hofmaņa Zelta podu arī uzvedis. Problēma tikai tā, ka Hofmanis, lai arī raksta pasakas formā, pasakas tomēr neraksta.
Protams, Hofmaņa darbus var lasīt kā sacerējumus bērniem, tomēr zem šī slāņa slēpjas krietna garoziņa pieaugušajiem – izcilais vācu romantiķis ir dzēlīgi ironisks, tēlojot pasauli, kas eksistē šaipus iztēles zemēm. Hofmaņa pasaulē mākslu un mīlestību apdraud naidīga mašinērija, kas ar trulu centību tiecas izravēt visu, kas ir nestandarta, tas ir, dzīvs. Viņa briesmoņi ir saprātīgi, ar labākajiem nodomiem apveltīti cilvēki, kurus satricina viss citādais, satricina tik ļoti, ka, paši to nemaz neapjauzdami, gatavi garīgi iznīcināt. Hofmaņa varoņu sapņi pārvēršas murgā, no kura izbēgt izdodas tikai ar pārcilvēciskām mokām un arī tad ne vienmēr. Ne velti par vienu no Zelta poda ļaundariem Liepājas iestudējumā kļūst Anetes Berķes iemiesotā Veronika – jauka, mietpilsoniska meitene, kuras iedarbinātās burvestības Anselma «glābšanai» neitralizēt izdodas tikai ar cita galma padomnieka (lomā Armands Kaušelis) bildinājumu, kas ļauj varonei tomēr īstenot savu «sociālo pro-grammu» – vīrs, māja labā rajonā un kafijas dzeršana jaunajā aubē tā, lai garāmgājēji pa logu apbrīnotu viņas piemīlību. (Otra ļaundare – Ineses Kučinskas no pūķa spalvu un lopbarības bietes sakara dzimusī Ragana, līdzīgi kā Egona Dombrovska kosmosa gaišo spēku iemiesotājs arhivārs Lindhorsts/salamandra, vienlaikus ir un nav reāli eksistējoši tēli, izvēle katra skatītāja ziņā.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.