Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi 20

Viena no Zviedrijas bankām. Foto: EPA/LETA
Dainis Gašpuitis
Print Friendly, PDF & Email

Par spīti grūtībām Krievijai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai tuvākajā laikā izvairītos no fiskālās krīzes

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu. Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās.

Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara sākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad.

Labākas izaugsmes iespējas patlaban lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos.

Pasaules ekonomika saņem spēcīgu atbalstu no dažādiem avotiem. Tie ir zemākas energoresursu cenas, pieaugošas aktīvu cenas un obligāciju ienesīgums (ar ļoti zemu un pat negatīvas peļņas līmeni), daudzās valstīs arī valūtas vājināšanās. Tomēr, ņemot vērā jau esošos, gan jaunos izaicinājumus, potenciāli pozitīvā ietekme būs ierobežota. Starp riskiem ir paaugstināts ģeopolitiskais saspīlējums, viļņošanās eirozonā un jautājumi, kas saistīti ar netradicionālās monetārās politikas īstenošanu.

Līdzšinējais naftas cenu kritums ietekmē gan izaugsmi, gan arī inflācijas prognozes. ASV 2015. gadā sagaidāma 0,4% deflācija, eiro zonā 0,3%.

Raugoties nākotnē, “Brent” jēlnaftas cenas stabilizēsies pie 70 dolāriem par barelu robežas, kas liks inflācijai pakāpties.

Tikmēr inflācijas mērķēšanas režīmi tiks pakļauti spiedienam sakarā ar lēno darba samaksas pieaugumu, ilgstošajām brīvajām noslodzes jaudām un citiem faktoriem. Neskatoties uz deflāciju, Federālo rezervju sistēma varētu paaugstināt procentu likmi par 0,25 procentpunktiem jau šā gada septembrī. Tomēr ASV monetārā politika saglabāsies samērā ekspansīva.

Vērojamais valūtas karš, kas ietver cīņu ar procentu likmēm, valsts obligāciju ienesīgumu un centrālo banku bilanču uzpumpēšanu, turpināsies. Šajā cīņā dominēs Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un arī Zviedrijas CB. Tomēr tās nebūs vienīgās, kas piedalīsies šajā valūtas spēlē. Arvien vairāk ir skaidrs, ka šādu ceļu vēlēsies iet arī strauji augošās ekonomikas.

Nosacījumi, kas nodrošina ASV atveseļošanos, darbojas. Mājsaimniecības ir galvenais ekonomikas dzinējspēks.

Naftas cenu kritums uzlabo mājsaimniecību pirktspēju un konfidences rādītājus, atsverot dolāra stiprināšanās negatīvo ietekmi. Darba tirgus turpina uzlaboties. Bezdarbs ir jau tuvu tā līdzsvara līmenim 5,5%, bet 2016. gada beigās tas saruks līdz pat 4,5%.

Neskatoties uz labākām globālās izaugsmes perspektīvām, eirozonas temps ir gausāks. Zemākas naftas cenas apvienojumā ar vājāku eiro un ekspansīva procentu likmju politika sniedz nozīmīgu ekonomisko stimulu. Tajā pašā laikā ir spēcīga negatīvā ietekme, ko veido smagais parādu slogs, politiskā nenoteiktība un saspīlējums attiecībās ar Krieviju. Tas nozīmē, ka izaugsme būs nepietiekama, lai risinātu bezdarba un parāda radītās grūtības.

Krievija saskaras ar dziļu lejupslīdi. Naftas cenas kritums, rubļa sabrukums un ekonomiskās sankcijas grauj ekonomiku. Inflācijas pieaugums vājinās mājsaimniecību pirktspēju. Tikmēr rublis paliks zem spiediena, lai arī naftas cenas atgūšanās sniegs nelielu atbalstu. IKP kritums palēnināsies nākamgad, bet riski saglābsies, jo īpaši Ukraina krīzes dēļ. Neskatoties uz ekonomikas un finanšu grūtībām, Krievijai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai no fiskālās krīzes tuvākajā laikā izvairītos.

Tikmēr arvien svarīgāka kļūst strauji augošo ekonomiku loma pasaulē, jo īpaši ekonomiskās politikas jomā. BRICS valstis padziļina savu sadarbību, veidojot alternatīvas tādām tradicionālajām starptautiskajām institūcijām kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Banka. Vairums šo valstu tuvāko divu gadu laikā var sagaidīt izaugsmes uzlabošanos, taču Ķīna būs izņēmums. Tās izaugsme turpinās palēnināties, kā dēļ tā īstenos ekspansīvu ekonomisko politiku. Taču stimulu palielināšana un straujais kreditēšanas pieaugums rada nopietnus riskus ilgtermiņā.

Skats uz Zviedrijas ekonomiku ir salīdzinoši optimistisks. Iekšzemes spēki, piemēram, mājsaimniecību patēriņš, balstīts noturīgā nodarbinātības pieaugumā, pirktspējā un investīcijās mājokļu sektorā, veido pamatus stabilai izaugsmei. Tiek sagaidīta arī ražošanas nozaru aktivizēšanās. To veicinās straujāka izaugsme Eiropā un vājāka Zviedrijas krona.

2014. gadā Ziemeļvalstu ekonomikas kopumā tika pakļautas dažādu veidu stresa testiem. Vājāka izaugsme eirozonā, jo īpaši Vācijā, kavēja eksporta attīstību. Tikmēr Krievijas krīzei īpaši liela ietekme ir uz Somiju. Savukārt Norvēģijas ekonomiku nopietni ietekmē naftas cenu kritums. Pateicoties milzīgai kapitāla ieplūdei, Dānijas 33 gadus īstenotā fiksētā kursa politika atrodas zem spiediena. Tajā pašā laikā Dānijas ekonomiku balstīs ekspansīva fiskālā politika. Lai gan Norvēģijas pieauguma prognoze ir samazināta, līdz ar naftas cenas atgūšanos nākamgad, atlabs arī ekonomika. Galvenā loma būs fiskālajai politikai, ja naftas cenas krituma ietekme uz izaugsmi izrādīsies lielāka, nekā gaidīts. Somijas ekonomika joprojām būs vārga, bet atveseļošanās citur eirozonā un vājāks eiro daļēji kompensēs Krievijas radītās problēmas.

Krievijas recesijas apstākļu ietekmē Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas pasliktinās. Negatīvo ietekmi mazinās nedaudz labākas eirozonas perspektīvas un zemākas enerģijas izmaksas, kas veicinās reālo mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Baltijā tēriņiem par energoresursiem ir salīdzinoši liels īpatsvars.

Kopumā IKP pieauguma prognozes Latvijā un Lietuvā ir pazeminātas. Latvijas IKP pieaugs par 2,5% šogad un 3% procentiem 2016.gadā, Lietuvas prognoze attiecīgi ir 2,6 un 3,5%. Igaunijas izaugsmes prognoze šogad ir 1,8% un 2,6% nākamgad. Izšķirīga nozīme būs politiskajiem procesiem, kas skar Eiropas Savienības un Krievijas attiecības, jo īpaši notikumiem Ukrainā. Risku līmenis ir augsts, tāpēc iespēja, ka izaugsme var izrādīties zemāka, ir visai liela.

Autors ir SEB bankas ekonomists

 

Komentāri (20)

sniega_roze 17.02.2015. 10.52

Autoram daudz vārdu, bet neskaidri pausta doma, kurā turklāt vēlamo uzdod par esošo.

Runājot par Krievijas valūtas un zelta rezervēm jāsaka, ka tæs diezgan strauji dilst un, ja Kremlis turpinās kariņu, jau 2015. gadā tirgus ekonomija tur var bankrotēt:

http://www.bloomberg.com/quote/RUREFEG:IND

+2
0
Atbildēt

0

Viedoklis_lv 16.02.2015. 07.45

Mēs esam piekrituši būt par centrālo banku vergiem

http://m.youtube.com/watch?v=efKchHKMb2k

+1
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] There you can find 33629 additional Information on that Topic: ir.lv/2015/02/16/centralas-bankas-un-naftas-cenas-kritums-balsta-izaugsmi/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu