Prezidents neuzskata par iespējamu doties uz 9.maija svinībām Maskavā (papild.)

Prezidents piesardzīgi vērtē iespēju izslēgt Krievijas bankas no SWIFT sistēmas

Ņemot vērā Eiropas Savienības Ārlietu padomes 19.janvāra sēdē notikušo diskusiju, kā arī to, ka Krievijas rīcības dēļ situācija Ukrainas austrumos pasliktinās – iet bojā un cieš nevainīgi civiliedzīvotāji -, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis nedoties uz 9.maija svinībām Maskavā, ziņo LETA.

Abās frontes pusēs karojušos Otrajā pasaules karā kritušos veterānus Bērziņš jau tradicionāli pieminēšos tepat, Latvijā.

Jau ziņots, ka vēl otrdienas rītā Valsts prezidents Andris Bērziņš neizslēdza iespēju, ka „man būs jādodas uz Maskavu, bet ne konkrētā datumā (9.maijā), iespējams, došos ātrāk”. Tā viņš teica LNT raidījumā „900 sekundes”.

Bērziņš joprojām neatklāj vai dosies uz šīm svinībām, tikai norāda, ka, iespējams, uz Maskavu varētu braukt pirms vai pēc tām. Bērziņš skaidroja, ka viņam ir tikpat gadu, cik antifašistiskās koalīcijas uzvarai Otrajā pasaules karā, kas ļaujot “izvērtēt visu”, un viņa pienākums ir darīt visu, lai pasaules kari neatkārotos.

Pēc prezidenta teiktā, Krievija vēl neesot informēta par viņa lēmumu, tas tikšot darīts atbilstoši starptautiskajam protokolam.

Kā ziņots, prezidents lēmumu par to, vai atsaukties Krievijas uzaicinājumam, esot pieņēmis, taču publiski to vēl neatklāj, jo par lēmumu sākotnēji informēs uzaicinātājvalsti. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Bērziņš uz Maskavu nedosies, kā to jau iepriekš mudinājis vairums Latvijas politiķu.

“Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,” sacīja prezidents. Jautāts par laiku, kad lēmums tiks oficiāli publiskots, prezidents sacīja – “kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē”.

Valsts prezidents, ka sir arī bijušais baņķieris, piesardzīgi vērtēja ideju izslēgt Krievijas bankas no Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) sistēmas.

Intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Bērziņš norādīja, ka, pirms spert šādu soli, būtu jāveic precīzi aprēķini “kurš kuram ir parādā vairāk” – naudas kustība notiek abos virzienos un, izslēdzot Krieviju no SWIFT, nav iespējams pateikt, kurš būs uzvarētājs, jo daudziem sistēmas dalībniekiem tas radīs ļoti smagas problēmas.

Lai panāktu rezultātu Ukrainas situācijas risināšanā, sankcijām ir jābūt vērstām pret konkrētiem Krievijas cilvēkiem, kas ir atbildīgi par šīs valsts rīcību, uzskata Valsts prezidents.

Kā norāda Bērziņš, nevar uzskatīt, ka sankciju ietekme līdz šim bijusi minimāla un pūliņi nonākuši strupceļā. Par to neesot šaubu ne Krievijas, ne Rietumu pusē. Tomēr sankciju būtība nav ietekmēt ierindas iedzīvotājus, bet gan konkrētus cilvēkus, kuri iesaistīti tieši – vada vai atbalsta agresiju pret Ukrainu, tādēļ sankcijām jābūt mērķētām uz šiem cilvēkiem.

Kā atzina Bērziņš, Ukrainas pilsētas Mariupoles apšaude ir sliktākais, kas varēja notikt, jo nonāvēti nevainīgi cilvēki. Tomēr joprojām vienīgās iespējas, kā risināt situāciju, ir diplomātija un sankcijas. Bērziņš piebilda, ka par turpmāko Eiropas Savienības (ES) rīcību ceturtdien lems ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdē, kas sasaukta arī pēc Latvijas iniciatīvas.

Kā ziņots, laikraksts “Kommersant” pirmdien vēstīja, ka Ukrainas krīzes saasināšanās dēļ var izslēgt Krievijas bankas no SWIFT sistēmas. Kā pastāstījis ASV Valsts departamentam tuvs informācijas avots, ASV varētu Krieviju izslēgt no SWIFT arī vienas pašas, ja “eiropieši šādiem soļiem nepiekritīs”. Šādā gadījumā tiks bloķētas transakcijas Krievijas un ASV banku starpā.

(papildināta no sākuma)