Radio darbinieki aicina NEPLP rīkot jaunu konkursu uz radio valdes priekšsēdētāja amatu
Kamēr jaunā Latvijas Radio valde nav stājusies amatā (tas notiks pēc 15.janvāra), ir pāragri runāt par konkrētiem darbības soļiem, Ir.lv teic jaunievēlētais Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš. Savukārt NEPLP nesaskata pamatu rīkot atkārtotu Latvijas Radio valdes konkursu, kā to pieprasa radio darbinieki atklātā vēstulē, kas medijiem izsūtīta otrdien.
Pauliņš Ir.lv skaidro, ka ar kopīgo valdes redzējumu par radio attīstību plānots nākt klajā janvāra beigās. Vadības mērķi esot definēti pietiekami nopietni, bet par praktiskajiem soļiem ir jārunā pēc stāšanās amatā. Vaicāts par situāciju ar radio darbinieku atklāto vēstuli, viņš norāda, ka patlaban jaunievēlētā valde „zināmā mērā stāv un vēro procesu no malas”. Pauliņam izskatās, ka darbinieki ir satraukti par pārmaiņām un pārāk sakāpina situāciju.
Pauliņš arī atzīst, ka īstas sarunas ar Latvijas Radio darbiniekiem pagaidām nav bijušas: „Līdz šim esam tikušies divas reizes – iepazīstoties kopsapulcē un atsevišķi ar struktūrvienību vadītājiem.” Tā kā valde amatā stāsies tikai pēc 15.janvāra, Pauliņš atzīst, ka tai pagaidām arī neesot iespēju uz līdzvērtīgiem noteikumiem iet un runāt ar darbiniekiem.
Latvijas Radio valdes locekle programmu attīstības jautājumos jautājumos Sigita Kirilka, balstoties uz savu pieredzi darbā medijos, teic, ka vispirms jāiepazīstas ar situāciju un “iekšējo dokumentāciju, kādi darbi iesākti un kas ir jāturpina”. Latvijas Radio 2015.gadam jau ir apstiprināts sabiedriskais pasūtījums, kas ir jāpilda, bet janvāra beigās NEPLP plāno apstiprināt uzdevumus jaunajai valdei.
„Mans princips – redzējumu izrunāt ar radio darbiniekiem,” Ir.lv saka Kirilka un skaidro, ka viens no jautājumiem būtu jaunākas auditorijas piesaiste Latvijas Radio 1.kanālam, mainot satura pasniegšanas formu, kā arī intensificēt sinerģiju ar citiem sabiedriskajiem medijiem.
Dulevska: Padome lēmumus pieņēma saskaņā ar apstiprināto nolikumu
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska Ir.lv skaidro, ka atkārtota konkursa rīkošanai uz Latvijas Radio valdi nav nekāda tiesiska pamata un padome lēmumus pieņēmusi saskaņā ar apstiprināto nolikumu. Viņa skaidro, ka patlaban NEPLP juristi gatavo atbildi uz Radio darbinieku atklāto vēstuli un tikšot izplatīts arī publisks paziņojums.
Dulevska uzskata, ka jaunievēlētajai valdei būtu jāsāk strādāt un jāļauj tai vismaz kādu laiku darboties, lai varētu vērtēt rezultātus. „Tagad sanāk tā, ka no cilvēkiem, kuri vēl nemaz neskaitās amatā, tiek prasīta atbildība,” saka Dulevska.
Latvijas Radio žurnālists un arodbiedrības pārstāvis Ivo Leitāns, vaicāts, kāpēc radio darbinieki jau sākotnēji neprotestēja pret konkursa aizklāto procedūru, atzīst, ka tā bijusi kļūda. Viņš norāda, ka Radio darbinieki paļāvās, ka NEPLP pildīs apņemšanos veicināt publisko diskusiju ar finālistiem, neraugoties uz to, ka nolikumā bija paredzēts, ka tas iespējams tikai tad, ja tam piekrīt visi pēdējā kārtā iekļuvušie pretendenti.
Radio darbinieki aicina NEPLP rīkot jaunu konkursu uz radio valdes priekšsēdētāja amatu
Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Valsts prezidentam, Latvijas Žurnālistu asociācijai (LŽA) un citiem plāno aicināt rīkot jaunu, atklātu konkursu uz radio valdes priekšsēdētāja amatu.
Vēstulē skaidrots, ka, iegūstot papildu informāciju par NEPLP rīkotā konkursa norisi, kā arī uzzinot jaunās Latvijas Radio valdes turpmākās “darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu”, jo stiprākas kļūstot aizdomas, ka NEPLP deklarētais mērķis – atrast spēcīgāko Latvijas Radio vadību – nav sasniegts, ziņo LETA.
Latvijas Radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, šoreiz nodrošinot tā norises caurskatāmību un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par Latvijas Radio nākotni.
“Mūsuprāt, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja izvēles process, kura norise ir atspoguļota Padomes 2014.gada 22.decembra lēmumā “Par rezultātiem konkursā uz valsts Latvijas Radio valdes locekļa amatiem” bija necaurskatāms un nedemokrātisks. Konkursa trešajā kārtā Aldis Pauliņš tika izvirzīts kā viens no diviem pretendentiem Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos, taču šajā konkursā ar Padomes locekļu balsu vairākumu piekāpās Sigitai Kirilkai,” teikts vēstulē.
Kā norāda radio darbinieki, valdes priekšsēdētāja amatam šajā stadijā tika izvirzīti divi citi kandidāti – Jānis Siksnis un Vita Tērauda. Tikai pēc tam, kad NEPLP nespējusi apstiprināt amatā nevienu no šiem kandidātiem, uz papildu kārtu tika izvirzīts Aldis Pauliņš, kurš tad arī guvis vienbalsīgu Padomes atbalstu.
Vēstulē norādīts, ka nav skaidras motivācijas, kāpēc tik īsā laikā Padome mainījusi savas domas un apstiprinājusi kandidātu, kurš iepriekš tika atzīts par vājāku. Turklāt process noticis tādā steigā, ka netika ievērots arī pašas Padomes apstiprinātais konkursa nolikums, proti – tā 4.9.punkts: “Pēc katra Padomes balsojuma visi pretendenti tiek informēti par Padomes lēmumu.” Ne Siksnis, ne Tērauda par papildu kārtu informēti netika un uzzināja vien Padomes gala lēmumu par Pauliņa ievēlēšanu, norādīts vēstulē.
Joprojām neesot arī skaidrs, kāda īsti ir Pauliņa vīzija un kas ir tie mērķi, kuru ātrāku īstenošanu NEPLP no viņa kā no jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja sagaida. Nevienā no tikšanās reizēm Pauliņš uz Latvijas Radio darbiniekiem būtiskiem jautājumiem nav spējis atbildēt neko vairāk par vispārīgām, klišejiskām frāzēm, skaidro radio darbinieki.
“Augstākminētie fakti par konkursa norisi, Pauliņa pieredzes trūkums mediju darbā un neskaidrā izpratne par sabiedrisko mediju lomu un mērķi liecina, ka viņš ticis izvēlēts nevis kā spēcīgākais, bet gan Padomei pieņemamākais – mums neizprotamu iemeslu dēļ – kandidāts. Respektīvi – konkursā nav izvēlēts iespējami labākais Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs,” norādīts vēstulē.
Kā savas raidorganizācijas patriotiem šāds iznākums nav pieņemams, skaidro radio darbinieki.
Atklāto vēstuli otrdien plānots nosūtīt NEPLP, Valsts prezidentam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Ministru prezidentei, kultūras ministrei, LŽA, Latvijas Žurnālistu savienībai, Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrībai un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijai.
Ir.lv pagājušā gada nogalē cēla trauksmi par to, ka NEPLP nolikumā par Latvijas Radio valdes konkursu bija paredzēts, ka pretendentu kandidatūras netiek publiski atklātas, ja kāds no viņiem to nevēlas. Tādējādi faktiski jau NEPLP konkursa nolikumā bija iestrādāts aizmetnis nule notiekošajam konfliktam.
Lēmums konkursā par Latvijas Radio valdes locekļiem jāpieņem caurskatāmā procesā, lai nerastos šaubas par labāko kandidātu izvēli, uzskatīja arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks. Viņaprāt, tā nav laba prakse slēpt sabiedriskā medija konkursa dalībnieku vārdus, jo sabiedrībai jābūt iespējām sekot līdzi procesiem.
Savukārt NEPLP norāda, ka jaunie valsts SIA “Latvijas Radio” valdes locekļi sākuši darbu pie LR valdes darbības mērķu izstrādes 2015.gadam. Šo dokumentu NEPLP ar LR valdi plānots apspriest un apstiprināt līdz janvāra beigām.
Patlaban Radio darbojas vēl iepriekšējā valde, proti, vienīgais šīs valdes loceklis konkursā caurkritušais Jānis Siksnis. Līdzšinējās valdes pilnvaru termiņš beidzas 15.janvārī.
NEPLP arī norāda, ka savā motivācijas vēstulē Aldis Pauliņš iezīmējis tuvāko trīs gadu Latvijas Radio vadības mērķus. Pilna motivācijas vēstule ir pieejama visai sabiedrībai NEPLP mājas lapā šeit.
Jau ziņots, ka NEPLP Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amatam izraudzījusies sociologu, pētījumu aģentūras “Factum Group” vadītāju Aldi Pauliņu.
Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmas attīstības jautājumos izvēlēta bijusī ziņu aģentūras “BNS Latvija” vadītāja Sigita Kirilka, bet valdes locekļa amatam nodrošinājuma jautājumos – Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.
Plānots, ka jaunā Latvijas Radio valde amatos stāsies 2015.gada 16.janvārī.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (25)
DD1 06.01.2015. 12.16
Labi, ka Radio darbinieki nejūtas kā aunu bars, kam NEPLP var uzspiest sev tīkamu vadītāju tikai tādēļ, ka tas savukārt nodrošinās atbalstu mediju apvienošanas politikas realizācijai, līdz ar to dos iespēju NEPLP menedžēt lielu naudu un attaisnot savu eksistenci.
0
jurrri 06.01.2015. 15.05
Atklātā konkursā nepiedalās labi profesionāļi no privātā sektora. Ja nu vienīgi kāds tai brīdī ir atlaists no darba, pie kam ne par saviem grēkiem (īpašnieku maiņa utml). Ja vēlamies iegūt labu uzņēmuma vadību, to nevar sasniegt ar atklātu konkursu. Ja mērķis ir cits, piemēram, pieķert NEPLP nedarbos, tad varam rīkot atklātu konkursu.
Man gan liekas, ka Dimanta sastāvs ir labāks par Kleckina sastāvu. Un vēl esmu dzirdējis, ka likums nav optimāls, jo uzdod NEPLP veikt ļoti dažādus dažreiz pat savstarpēji konfliktējošus uzdevumus.
Jebkurā gadījumā jālabo tā lieta, kas rada problēmu (likums, NEPLP iecelšana, starp citu, šis sastāvs tika izvēlēts atklātā konkuršā), nevis jācīnās ar sekām (atklāts konkurss, kā apliecinājums neuzticībai pret komisiju).
2
Absints > jurrri 06.01.2015. 15.13
Atklāti konkursi nav panaceja. Strelčenoka piemērs (vina iecelšanu vienbalsīgi atbalstīja “profesionāļu” komisija, visas partijas un Saeima), un NEPLP ir labas ilustrācijas tam. Uztaisam konkursu, izvērtējam, izsveram visus aspektus un – dabūjam nestrādājoši rezultātu. Kā augstāk rakstīju, es no NEPLP rosīšanās nekādu jēgu neredzu, es nemāku uzskaitīt NEPLP labos darbus, redzu tikai sliktumus. Pie kam atkal ir tas gadījums- cilvēki jau labi, mērķi cēli, itkā dara, bet rezultātu nav, ir tikai rosīšanās, liela brēka, bet no vilnas ta nekā…
Ar konkursiem aizsedzas tad, kad nespēj pieņemt lēmumu. Jo tad atbildīgais var novelt vainu, izstiept laiku. Sociālistiskā uravņilovka valsts pārvaldē ir radījusi tādu situāciju, ka tajā vairs ir tikai ierēdņi-atsēdētāji, lēmumu pieņēmēju vairs nav. Konkursu rīkošana ļauj no tā izvairīties. Tāpēc mums ir konkursi priekšā pakaļā, tie ir dārgi, bet ar tiem var aizsegties, piesaucot demokrātiju- un atsēdēt stundas un pārbīdīt papīrus arī turpmāk. Un tas rada ierēdņiem darbu – nolikuma izstrāde, komisijas izvēle, kandidātu sijāšana, komisijas sēdes.. Tāpēc jau mums tā valsts pārvalde tāda neefektīva..
0
edge_indran > jurrri 06.01.2015. 18.02
——-
Jauni ģeopolitiskie apstākļi. Top jauna Valsts aizsardzības koncepcija
http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=267643
===============================================================================
Viss notiek – ir plāni, ir “zoc.uravņilovka” – un ir letiņi!
Šeit ir Latvija
https://www.youtube.com/watch?v=zXwDO2heO78
“Kā atzīst Atis Lejiņš, kura grāmatai Gorkija iela 11a Lešinskis uzrakstīja ievadu, trimdā viņš mums radīja problēmas. Mēs meklējām ceļu atpakaļ uz Latviju, viņš savukārt pavēstīja, ka Latvija ir kļuvusi par komunistu valsti un tur nedrīkst atgriezties. I. Lešinska propagandas dēļ trimdas sabiedrība sadalījusies divās daļās – vieni teica, ka Latvijā jāatgriežas, otri iebilda, ka komunisma ideoloģijas pārņemtā zemē mums vairs nav ko darīt.”
http://www.zagarins.net/jg/jg259/JG259_Eglaja-Kristsone.htm
0
Urga 06.01.2015. 17.51
Radio ir ļoti specifiska organizācija, ko par to var zināt kaut kāda personāla atlases kompānija? Absurds.
Konkursam nav nekādas ticības. Ciniski ignorēti radio darbinieki un sabiedrība.
1
edge_indran > Urga 06.01.2015. 17.58
——-
Hibrīdkarš Latvijā jau notiek
http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/hibridkars-latvija-jau-notiek-14081551
===============================================================================
Karā kā karā – ciniski, viltīgi, zemiski, no aizmugures utt.,utml., – tādas ir 21.gs. kara reālijas. Un tā “personāla atlases kompānija” par hībrīdkara īstenošanu zina daudz vairāk kā LR darbinieki un sabiedrība.
0