Vai valdība sabotē valsti, nesadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru?

  • Andris Slavinskis
  • 05.01.2015
EKA mākslīgā zemes pavadoņa „Sentinel-1” satelītattēls, kurā redzama Tallina. Apstrādājis Kaupo Vormansiks, Tartu Observatorija

EKA mākslīgā zemes pavadoņa „Sentinel-1” satelītattēls, kurā redzama Tallina. Apstrādājis Kaupo Vormansiks, Tartu Observatorija

Sākoties februārim, Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurai nebūs saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Kāpēc kārtējo reizi Latvija ir citādāka?

Vai ir iespējams ar satelītattēliem noteikt koksnes un lapotnes daudzumu mežā, koku un augu slimības, applūdušās teritorijas, ūdens kvalitāti un apbūvētās teritorijas? Vai ar kosmosa tehnoloģijām tiek veikti fundamentāli atklājumi, par kuriem ziņo visā pasaulē? Vai kosmosa tirgus ar katru gadu kļūst arvien lielāks, kurā valstis un savienības palielina ieguldījumu daudzumu? Atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir pārliecinošs „jā".

Diemžēl jāatzīst, ka kosmosa sektors Latvijā tiek apgūts gausi, jo to dara ļoti maz cilvēku. Sadarbība ar un dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) dotu iespēju uzņēmumiem un institūtiem izstrādāt inovatīvus produktus, piekļūt datiem un kontaktiem, pretendēt uz projektiem, kā arī nodrošināt to, ka Latvijas tautsaimniecībā un pārvaldē tiek izmantotas modernas un efektīvas metodes lēmumu pieņemšanā.

Jaunākajā žurnālā