Vai valdība sabotē valsti, nesadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru?

Sākoties februārim, Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurai nebūs saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Kāpēc kārtējo reizi Latvija ir citādāka?

Vai ir iespējams ar satelītattēliem noteikt koksnes un lapotnes daudzumu mežā, koku un augu slimības, applūdušās teritorijas, ūdens kvalitāti un apbūvētās teritorijas? Vai ar kosmosa tehnoloģijām tiek veikti fundamentāli atklājumi, par kuriem ziņo visā pasaulē? Vai kosmosa tirgus ar katru gadu kļūst arvien lielāks, kurā valstis un savienības palielina ieguldījumu daudzumu? Atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir pārliecinošs „jā”.

Diemžēl jāatzīst, ka kosmosa sektors Latvijā tiek apgūts gausi, jo to dara ļoti maz cilvēku. Sadarbība ar un dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) dotu iespēju uzņēmumiem un institūtiem izstrādāt inovatīvus produktus, piekļūt datiem un kontaktiem, pretendēt uz projektiem, kā arī nodrošināt to, ka Latvijas tautsaimniecībā un pārvaldē tiek izmantotas modernas un efektīvas metodes lēmumu pieņemšanā.

Latvijas valdība gan tā neuzskata, jo divu gadu laikā nav atrasts finansējums dalības maksas segšanai EKA. Kārtējo reizi mums jādara lietas citādāk.

Kārtējo reizi frāze “uz zināšanām balstīta inovatīva sabiedrība” ir bijis tikai priekšvēlēšanu rīks. Kārtējo reizi mēs varam brīnīties, kāpēc Igaunija attīstās, bet Latvija ir “pieticīgs inovators”.

Jau 2009.gadā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe parakstīja sadarbības līgumu ar EKA. Šis līgums neuzlika Latvijai finansiālas saistības, bet arī nenodrošināja tūlītēju ieguvumu industrijai un pētniecībai. Birokrāti turpināja strādāt, un 2013.gadā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis parakstīja sadarbības valsts līgumu. Ar šo līgumu Latvija apsolīja samaksāt dalības maksu – 1,3 milj. EUR, no kuras 90% atgrieztos Latvijā kā investīcijas kosmosa projektos, kuros ir ieinteresēta gan EKA, gan valsts.

No 33 iesniegtajiem projektiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar EKA izvēlējās desmit. EKA augstie standarti nodrošinātu projektu kvalitatīvu izpildi, pretējā gadījumā finansējums netiktu atmaksāts projektu izpildītājiem. Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera biedri uzrakstīja vēstuli ministriem un Saeimai, kurā paskaidroja, kā Latvijas ekonomika gūs labumu no sadarbības ar EKA.

Tomēr projektu iesniedzējiem tika iespļauts sejā, jo, izstrādājot 2014.gada budžetu, līdzekļi dalības maksai netika atrasti, solot, ka 2015.gada budžetā līdzekļi tiks paredzēti. Tas bija bezprecedenta gadījums EKA vēsturē, kuram sekoja sarežģīts birokrātiskais darbs, kurš 2014.gada oktobrī vainagojās ar likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu”. 

Protams, šis līgums deva cerības gan uzņēmējiem, gan pētniekiem. Tā Amara Graps, Latvijas Universitātes (LU) vadošā pētniece, uzrakstīja pateicības vēstuli Saeimas deputātam Ojāram Kalniņam (Vienotība), kurā izklāstīja guvumus Latvijai, ja tā sadarbosies ar EKA. Amarai personīgi jaunais līgums paaugstināja iespēju 2,5 milj. EUR piesaistīšanai no Eiropas Komisijas, lai attīstītu kosmosa pētniecību LU. Tātad viens liela mēroga zinātnisks projekts spētu atgriezt EKA dalības maksu divkārtīgi.

Neskatoties uz to, 2015.gada budžetā līdzekļi netika atrasti. Uzņēmēji un pētnieki atkal palika pie sasistas siles. Šī situācija gan ir traģiskāka nekā iepriekš, jo, sākoties 2015.gada februārim, Latvija zaudēs jebkādas saistības ar EKA un mēs atgriezīsimies 2009.gada stāvoklī.

Tas viss notiek laikā, kad Latvija ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Pēdējās piecgades sausais atlikums ir divi likumi, vismaz divi paraksti, daudz birokrātiska darba, bet nekādas reālas darbības vai investīcijas.

Manuprāt, valdība, radot cerības, ka atbalstīs Latvijas dalību EKA, bet vēlāk attiecīgi nerīkojoties, sabotē valsti, jo, nesadarbojoties ar EKA, mums jārēķinās ar sekām. Kosmosa zinātnes un industrijas pārstāvji velti tērē laiku, rakstot projektu pieteikumus un meklējot partnerus Eiropā. Tie nespēs saņemt EKA pasūtījumus. Latvija kārtējā rādītājā būs pēdējā vietā Eiropā. Latvijas studenti un pētnieki nevarēs praktizēties EKA. Var gadīties, ka latvieši turpinās apsekot mežus, pļavas un laukus, apbraukājot vai apstaigājot tos, bet tā vietā visa pārējā Eiropa tik aplūkos jaunākos rezultātus no tālizpētes datiem.

Latvija nekad neņems dalību tādās misijās kā „Rosetta”, kuras ietvaros zonde „Philae” pirmo reizi cilvēces vēsturē nosēdās uz komētas. Kosmosa inženieri un pētnieki turpinās aizplūst no valsts.

Es strādāju pie „ESTCube-1″ satelīta, kurš daļēji tika finansēts kā EKA projekts. „ESTCube-1″ ir pirmais Igaunijas satelīts, kurš tika palaists orbītā 2013.gada pavasarī. Projekta ietvaros vairāk nekā 200 studentu ir guvuši praktisku pieredzi eksaktajās zinātnēs un inženierijā. Satelīts ir kļuvis par Igaunijas nacionālo simbolu, kas dod iespēju iedzīvotājiem lepoties par savu valsti. Par to ir publicētas vairāk nekā 10 augsta līmeņa zinātniskas publikācijas, vēl pieci raksti pašreiz tiek gatavoti iesniegšanai augsta līmeņa žurnālos. „ESTCube” komandas biedri ir dibinājuši piecus uzņēmumus, kas strādā gan pie patērētāju elektronikas izstrādes, gan pretendē uz EKA projektiem, gan izstrādā tālizpētes pielietojumus. Šis ir tikai viens no 27 piemēriem, kā Igaunija ar relatīvi nelieliem projektiem ir sagatavojusi uzņēmējus un pētniekus dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

13.janvārī IZM sniegs informatīvu ziņojumu par sadarbības statusu ar EKA Ministru kabineta sēdē. Gan ministrija, gan industrija aicinās atbildību par sadarbību ar EKA nodot Ekonomikas ministrijas rokās, jo piešķirtais finansējums būtu investīcijas projektos ar augstu inovatīvo vērtību. Es ļoti ceru, ka ministri sadzirdēs argumentus, ka kosmosa sektors nav tikai raķetes un kosmodromi, bet – ļoti svarīga komponente nākotnes tautsaimniecībā.

Autors ir ESTCube komandas biedrs, Tartu Universitātes doktorants, Tartu observatorijas jaunākais pētnieks, Somijas Meteoroloģijas institūta viespētnieks