fbpx

Ukraina: Krimas anšlusa mēģinājums 36

Uz robežas - iebraukšanu Sevastopolē stingri kontrolē prokrieviskie spēki. Par to liecina Krievijas karogs kontrolpunktā. Foto: ITAR-TASS/LETA
Aleksejs Grigorjevs
Print Friendly, PDF & Email

Notiekošais Ukrainā pārāk atgādina Hitlera aprobēto tehnoloģiju Sudetos un Staļina mēģinājumu to pašu izdarīt Somijā

Satraukums, pacilātība, bēdas un sēras, prieks un bažas par Ukrainas nākotni – tāds un vēl sarežģītāks ir jūtu sajaukums šodien Ukrainā. Tomēr to visu aizēno šā brīža notikumi Krimā, kur Krievija izvērš pret Ukrainu tālejošas provokācijas ar acīm redzamu nodomu atšķelt Krimas pussalu no Ukrainas.

Simferopolē notiek protestu un sadursmju imitācija, lai būtu iegansts Krievijas atklātai intervencei. Ja dienu iepriekš Krievijas prezidents Putins paziņojis, ka Krievija iejaukšoties, ja būs cilvēku upuri – tad, lūdzu, nākamajā dienā medijos ir ziņas jau par diviem upuriem. Viens esot nomiris no infarkta, otrais nezināmu iemeslu dēļ un vispār, vai tāds ir bijis arī īsti nav zināms. Vēl pēc dienas par it kā esošajiem upuriem vairs neko nedzird.

Naktī bruņoti profesionāļi militārajos formas tērpos ieņēma Krimas Augstākās padomes un Ministru kabineta ēkas. Par viņiem nekas nav zināms, izņemot to, ka viņi atbraukuši autobusos un ir ļoti labi bruņoti. Viņi no ēkām izmeta miličus un pa vienam ielaida Augstākajā padomē tikai deputātus – cik un kurus, atkal nav zināms. Augstākās padomes darbinieki laisti netika, bet deputātiem atņēma mobilos tālruņus.

Tā, „nezināmo” okupētajā Krimas parlamentā nezināms deputātu skaits nobalsoja par referendumu, kas paplašinātu Krimas autonomiju, faktiski padarot to par neatkarīgu valsti. Vai kvorums bija vai nebija, tā arī paliek miglā tīts.

Šī tehnoloģija ir sen aprobēta: to pielietoja Hitlers Sudetos pret Čehoslovākiju, Staļins mēģināja to darīt Somijā 1939.gadā un to pašu Krievija darīja Moldovas Piedņestras reģionā un Gruzijas Abhāzijā un Dienvidosetijā.

Vispirms vietējie bandīti ar atbalstu no kaimiņvalsts pasludina neatkarību, tad viņi griežas pēc palīdzības pie kaimiņvalsts, un tīri humanitāru apsvērumu dēļ kaimiņvalsts viņus uzklausa un viņu lūgumu arī izpilda.

Krimas variantā Krievija ir pārāk nevaļīga, lai paļautos uz vietējiem iedzīvotājiem. Krimas parlamentu, lidostas, ieskaitot Ukrainas karaspēka lidostu Beļbeku, ceļus ieņem Krievijas nedaudz maskēti armijnieki. Viņiem noņemtas atpazīšanas zīmes, armijas cilvēku pārvadāšanas automašīnām un bruņumašīnām noņemti numuri. Vienkāršiem cilvēkiem armijnieki atzīstas, ka viņi ir no Krievijas, pa retam arī kāds to saka žurnālistiem. Tomēr biežāk ar žurnālistiem runā nedaudzi vietējie atbalstītāji, kuri ir acīmredzami sagatavoti un stāsta, ka viņi esot vietējie pašaizstāvības aktīvisti.

Ukrainas Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs 28.februāra rītā paziņoja, ka Krimā notiek „bruņota intervence un okupācija, pārkāpjot visus starptautiskos līgumus un normas. Tā ir tieša bruņotas asinsizliešanas provokācija suverēnās valsts teritorijā. Tā vairs nav Iekšlietu ministrijas kompetence. Tā ir Nacionālās drošības padomes kompetence”.

Situāciju Krimā sarežģī tas, ka daļa Krimas valdības iestāžu neatzīst Ukrainas jauno varu. To skaitā ir arī Ukrainas karaspēka štāba vadītājs Jurijs Iļjins. Viņu prezidents joprojām ir Janukovičs, kurš atrodas Krievijā un Krievija viņu plāno izmantot, lai attaisnotu Krimas pievienošanu de facto, bet, ja izdosies, arī de jure. Starp citu, notiekošais izrādījās par traku arī priekš Jurija Iļjina, un viņš ir ievietots Sevastopoles kara slimnīcā ar akūtu sirds vājumu. Tas, iespējams, iestājās pēc tikšanās ar paša iecelto Sevastopoles mēru Krievijas pilsoni Čaliju.

Vienlaicīgi Krievijā notiek plašas 150 tūkstošu karaspēku mācības pie Ukrainas robežām. Ņemot vērā Krievijas agresiju Krimā, šīs mācības nevar interpretēt citādāk kā par militāru spiedienu.

Šie notikumi ir vēl satraucošāki, ja atceramies, ka Krievija kopā ar ASV un Lielbritāniju ir Ukrainas suverenitātes, drošības un robežu neaizskaramības garants saskaņā ar 1994.gada 5.decembra Budapeštas līgumu. Ukraina atteicās no kodolieročiem, kā redzam, iespējams, pāragri, un lielvalstis atbildēja ar garantijām, kuras tagad Krievija rupji pārkāpj. Tagad jāiejaucas pārējiem garantiem.

Autors ir filologs un žurnālists

 

Komentāri (36)

maija_br 01.03.2014. 12.57

Krievijas noziegumi Čečenijā, Gruzijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Čehoslovākijā u.t.t. nav izmeklēti un nosodīti, tāpēc ar visatļautību Krievija uzsāk atkārtotu Ukrainas okupāciju.

Gribētos zināt, ko dara Latvijas valsts prezidents, lai novērstu asiņainās slepkavības pret ukraiņu tautu? Vai viesodamies Krievijā viņš izteica savu viedokli par Krievijas politiku?

Ko dara Eiropas Parlamenta deputāti? Vai Rubiks un Ždanoka ir nosodījuši Krievijas ārpolitiku? Kādus pasākumus veic citi Eiropas Parlamenta deputāti?

Paldies Ārlietu ministram par Ukrainas apmeklējumu un attieksmi. Paldies Latvijas žurnālistiem, kuri tieši no Ukrainas informēja par procesiem Ukrainā.

Vai Baltijas valstis pieprasīs paskaidrojumus no Krievijas vēstniekiem? Vai olimpisko spēļu uzvarētāji izteiks viedokli par Krievijas apkaunojošo ārpolitiku, jo viņu vārds tiktu uzklausīts?

+27
0
Atbildēt

1

armn 01.03.2014. 12.35

Latvijai un Baltijas valstim no notiekosa ir jamacas. Tapat ka no Zolitudes tragedijas. Mums ir jadoma par savu drosibu gan iekszeme gan arpuse.

+18
0
Atbildēt

1

    Inese Birzniece > armn 01.03.2014. 22.12

    Mācību jau bijis daudz un dafiga. Ko vēl mācīties?

    Palielināt valsts aizsardzības finansējumu, izņemt no tā visādas figņas kā prezidenta vīna skapja iegādi u.c.

    Atjaunot zemessardzi, atļaujas iegādāties un nēsāt personiskos ieročus. Lauku apvidu iedzīvotājiem atļauju iegādāt pat nodrošināt (konservācijā) tos ar taktiskiem kaujas komplektiem.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Egita 01.03.2014. 12.03

Vai Ušakovs varētu kaut ko līdzīgu noveidot Rīgā?

_______________________________________________________-

Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas _- iesniegtais likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma «tautas gribas izteikšana», kas, piemēram, izpaudusies referendumā http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/499406-krievija_top_likums_par_citu_valstu_teritoriju_aneksiju

Kurš Latvijā ir iekšlietu ministrs.. Kozlovskis! Kā viņš rīkojas ekstremālās situācijās( Maxima,16 marts utt)…

_________________________________________________________________

Varbūt Daugavpilī?

Ja Lindermanis varēja ieņemt Pēterbaznicu,vai tad nopietnāk sagatavota operācija varētu neizdoties?

Es aicinātu sagatavoties pret šadiem mēģinājumiem.

Ir taču mācību nolūkos iespējams veikt imitāciju

+18
-1
Atbildēt

1

    Þanis Bezmers > Egita 01.03.2014. 12.23

    Varētu, varētu, tas ir tikai laika jautājums. Viss notiekošais par, pret un ap 16. martu ir nejauka gruzdēšana, kas saindē jauno paaudzi un kalpo par treniņpasākumu. Lindermaņa atskaņotā ideja par Latgales autonomiju – tas pats. Zīmīgi nervoza bija imho kluba vadoņu reakcija pēc viena komentētāja ieraksta Latgales autonomijas skandināšanas laikā. Ierakstā tika uzteikta Latgales autonomija komplektā ar ušmeriku ieviesto Rīgas latgales priekšpilsētas autonomiju. Analoģija – Rietumvācija un Rietumberlīne tikai otrādi – Austrumlatvija un Austrumrīga. Šutka. Tā, lūk, brīvie latviešu pilsoņi ar vispārējām vēlēšanu tiesībām. Tā vēl nav diezgan, iedosim vēl vēlēšanu tiesības arī nepilsoņiem.

    +11
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu