Lietuva gadumijā pievienojas eirozonai

Lietuvas eiro monētas rotā Lietuvas ģerboņa figūra Vītis – bruņinieks auļojoša zirga mugurā

Lietuva gadumijā ar plašiem svētku pasākumiem pievienosies eirozonai, kļūstot par tās 19. un, domājams, šobrīd arī pēdējo dalībvalsti. Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs beidzot būs kopīga valūta.

Pirmās eiro banknotes Jaungada naktī no bankomāta Viļņas Ģedimina prospektā 2 svinīgi izņems premjerministrs Aļģirds Butkevičs, klātesot Igaunijas valdības vadītājam Tāvi Reivasam un Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Svinīgajā pasākumā, kas sāksies desmit minūtes pēc pusnakts, piedalīsies finanšu ministrs Rimants Šadžus un Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, ziņo LETA.

Eiro gaidīšanas svinības sāksies jau 31.decembra pusdienlaikā, kad lielo pilsētu iedzīvotāji un ciemiņi tiks aicināti piedalīties interaktīvās spēlēs un viktorīnās un izcīnīt dažādas balvas. Vakarpusē videoprojekcijās uz lieliem kubiskiem ekrāniem varēs skatīt dažādas vēsturiskas epizodes no Lietuvas ceļa uz Eiropu, bet Vecgada vakarā pie Viļņas pašvaldības ēkas iegaismosies un līdz pat rītam spīdēs milzīga eiro zīme. Tuvojoties pusnaktij, videoprojekcijās parādīsies dažādas formas pulksteņi, kas atskaitīs laiku līdz gadumijai.

Lietuvas eiro monētas, ko rotā Lietuvas ģerboņa figūra Vītis – bruņinieks auļojoša zirga mugurā, tapušas pašmāju naudas kaltuvē “Lietuvos monetu kalykla”, bet nepieciešamo eiro banknošu daudzumu Lietuva sarūpējusi sadarbībā ar Vācijas Centrālo banku.

Finanšu ministrs Rimants Šadžus ziņu aģentūrai AFP atzinis, ka eiro ieviešanu uzskata par trešo svarīgāko soli ceļā uz savas valsts integrāciju Rietumu kopienā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.

Gada nogalē, runādams eiro ieviešanai veltītā preses konferencē, viņš uzsvēris, ka Lietuvai šis solis nozīmē atbrīvošanos no valūtas konvertēšanas izdevumiem, lētākus kredītus un lētākas investīcijas, bet vienlaikus arī “psiholoģisku izaicinājumu parastajiem lietotājiem”, kam nāksies pierast pie jaunās naudas un jaunajām cenām, lai gan veikalos tās jau labu laiku norādītas arī eiro izteiksmē. Ministrs vaļsirdīgi atzinis, ka arī pats vēl neesot pie tām pieradis.

Jāatzīst, ka sabiedrības attieksme pret atteikšanos no lita bijusi visai svārstīga un eiro atbalstītāju īpatsvars bieži nokrities zem 50%. Saskaņā ar novembra vidū veiktas reprezentatīvas aptaujas datiem, ko publiskojusi Lietuvas Banka, pievienošanos eirozonai atbalsta 53% Lietuvas iedzīvotāju, bet pret to noskaņoti 39%.

Eiropas kopīgajai valūtas telpai Lietuva pirmo reizi gribēja pievienoties jau 2007.gadā, bet toreiz tai pietrūka procentpunkta desmitdaļas līdz noteiktajam inflācijas līmeņa kritērijam, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem eirozonas paplašināšanā. Lietuvas Banka lēsusi, ka gadījumā, ja Lietuvai būtu izdevusies iecere ieviest eiro jau 2007.gadā, līdz 2012.gadam tā būtu ietaupījusi 6,2-7,8 miljardus litu (1,8 līdz 2,3 miljardus eiro).

2014.gada 23.jūlijā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padome atzina, ka Lietuva izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un konverģences prasības eiro ieviešanai, un deva galīgo apstiprinājumu Lietuvas uzņemšanai eirozonā.

Vienlaikus tika apstiprināts, ka Lietuvas liti tiks mainīti pret eiro pēc kursa 3,45280 liti par vienu eiro. Pēc šāda kursa Lietuvas lits bijis piesaistīts pie eiro jau vairāk nekā 12 gadus.

“Faktiski eiro mums ir jau vairāk nekā 12 gadus, bet mēs to saucam par litu,” izteicies Šadžus. Viņš prognozējis, ka cenu kāpums saistībā ar eiro ieviešanu nepārsniegs 0,2-0,3%.

No 1. līdz 15.janvārim visās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Lietuvā vēl tiks pieņemti liti, bet atlikumu jau izdos eiro izteiksmē. Litus bez maksas līdz februāra beigām varēs apmainīt pret eiro pasta nodaļās, līdz nākamā gada vidum – visās Lietuvas komercbankās, bet dažas komercbankas bezmaksas apmaiņu veiks visu 2015.gadu. Lietuvas Banka litus pret eiro mainīs bez termiņa ierobežojuma.