Par to liecina ASV veikts pētījums
Latvijas zinātnieku vidū plaukst plaģiātisms, par ko liecina ASV veikts pētījums, atsaucoties uz izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieka augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Vjačeslava Kaščejeva teikto, pirmdien vēstīja raidījums “TV3 ziņas”.
Kā norāda Kaščejevs, pētījums skar plaģiātisma tēmu pasaules zinātnieku vidū un tajā Latvija ierindota to valstu vidū, kur šī parādība ir īpaši izplatīta. Pētījumā Latvijas vārds minēts līdzās Bangladešai, Baltkrievijai, Moldovai, Kolumbijai, Pakistānai un citām valstīm, ziņo LETA.
“Mums ir jāpalīdz atklāt tos, kas nesmādē plaģiātismu un apkauno Latvijas zinātnieku godu,” norādīja ministres padomnieks.
Savukārt Zinātņu akadēmijas biedrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš raidījumā noliedza Kaščejeva apgalvojumu, norādot, ka iespējas blēdīties ir minimālas. “Iespēja blēdīties vai piesavināties citu zinātnieku rakstus ir minimālas. Tas ir piecu minūšu jautājums un plaģiāts tiek atklāts,” teica zinātnieks.
Kā ziņots, šis nav pirmais gadījums, kad izskan runas par plaģiātismu zinātnieku vidū. Septembrī satraukumu sociālajos tīklos izraisīja portāla “akademika.lv” darbība, kas piedāvāja izstrādāt jebkāda veida akadēmiskus darbus.
Lai arī uzņēmuma izstrādātais “akademika.lv” apmeklētājiem piedāvā akadēmiskās konsultācijas dažādu akadēmisko darbu oriģinālizveidē, tiek piedāvāta arī darbu rakstīšana. “Uztici mums savu uzdevumu par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu un aizmirsti par darbu rakstīšanas stresu un nokavētiem termiņiem,” teikts mājaslapā.
Komentāri (9)
Mārtiņš Opmanis 30.12.2014. 10.12
Pirms mētāties ar skaļiem lozungiem, vajadzētu skaidri nodalīt dažādas lietas, kas parādās minētajā ziņā:
1) Plaģiātisms, kad tiek zagts citu autoru darbs,
2) Pašplaģiātisms, kad tiek kopēts no saviem darbiem uzdodot to par jaunu sacerējumu,
3) Cita autora oriģināldarba iesniegšana kā savu (krāpšana, bet pretplaģiāta sistēmas to nevar atklāt, jo darbs IR oriģināls).
Pēc maniem novērojumiem Latvijā vismaz vienā lielā augstskolā plaģiātismu cenšas piesegt vai nepietiekami apkarot šādos veidos:
1) kliedzošākos (pamanītos) gadījumus nobeiguma darbos nelaižot līdz aizstāvēšanai (pierunājot autoru atsaukt darbu), bet ļaujot iesniegt jaunu darbu pēc gada,
2) izplatīta ir viena un tā paša materiāla iesniegšana dažādos mācību priekšmetos ar minimālām modifikācijām (attiecas gan uz studentiem, gan pasniedzējiem – kursu veidotājiem),
3) nekādi netiek apkaroti tie, kas deva norakstīt (ārzemju universitātēs arī īstie autori tiek sodīti, ja zināja vai nojauta, ka darbs tiks izmantots norakstīšanai).
Vēl šķiet, ka (dažāda līmeņa augstskolas struktūru) vadība baidās iet līdz tiesai, jo nav droša par plaģiātisma pierādījumu pietiekamību. Pietiekami bezkaunīga studenta/pasniedzēja gadījumā tas var būt ļooooti nopietns arguments skandālu “paslaucīt zem tepiķa”.
Vēl, protams, būtu interesanti uzzināt, uz kādu faktu pamata amerikāņi izdarīja savus secinājumus.
Un ar plaģiātismu nevar tikt galā kampaņveidīgi – vai nu konsekventa cīņa daudzu gadu garumā, vai labāk nemaz nesākt.
1
Daina > Mārtiņš Opmanis 30.12.2014. 13.58
Te ir arxiv.org dibinātāja Paul Ginsparg raksts par plagiārisma geogrāfiju http://news.sciencemag.org/scientific-community/2014/12/study-massive-preprint-archive-hints-geography-plagiarism
0
Mantrausis 30.12.2014. 09.34
Skan bargi, taču būtu vērts saprast, ko tieši pētījuši pētījuma veicēji (nez vai studentu darbus vai portāla akademika.lv darbību), vai secinājumi attiecināmi uz zinātnisko grādu ieguvējiem, publicējumiem, formulām vai secinājumiem. Var izteikt skaļus saukļus, pūlis metīsies kliegt, ka sen zinājis, lūks, profesors “nošpikojis” to vai šo un… Viss.
Bažījoties par zemu izglītības līmeni un kritiskās domāšanas trūkumu, būtu vērts arī atturēties no šādiem rakstiem, kas faktiski nepasaka neko… Varbūt ir problēma, bet…
0
Mantrausis 30.12.2014. 09.34
Skan bargi, taču būtu vērts saprast, ko tieši pētījuši pētījuma veicēji (nez vai studentu darbus vai portāla akademika.lv darbību), vai secinājumi attiecināmi uz zinātnisko grādu ieguvējiem, publicējumiem, formulām vai secinājumiem. Var izteikt skaļus saukļus, pūlis metīsies kliegt, ka sen zinājis, lūks, profesors “nošpikojis” to vai šo un… Viss.
Bažījoties par zemu izglītības līmeni un kritiskās domāšanas trūkumu, būtu vērts arī atturēties no šādiem rakstiem, kas faktiski nepasaka neko… Varbūt ir problēma, bet…
0