Kā piepildījušās prognozes par 2014.gadu un kāds būs nākamais?

Nestabilā ekonomiskajā un politiskajā situācijā piesardzīgi būs ne tikai investori, arī mājsaimniecības var tērēt mazāk, tā samazinot arī iekšzemes pieprasījumu

Nav noslēpums, ka daudzus iedzīvotājus visā pasaulē aizrauj horoskopi, un pat ja ne aizrauj – tad to lasīšana un (ne) materializēšanās dzīvē novērošana ir samērā aizraujoša nodarbe. Līdzīgi ir arī ar prognozēm par ekonomiku. Šādas prognozes izsaka gan ekonomisti, gan paši iedzīvotāji, un „DNB Latvijas barometra” pētījums ļauj mums tās apkopot un pēc laika uz tām atskatīties.

Šā gada „DNB Latvijas barometrs” pētījums rāda, ka 66% aptaujāto 2014.gadu vērtē kā veiksmīgu. Iedzīvotāji optimisms pēdējos gados ir audzis – savulaik par veiksmīgu 2012.gadu atzina 57%, bet 2013.gadu – 62%. Šādu dinamiku apstiprina arī makroekonomiskie rādītāji – privātais patēriņš 2012.gadā auga par 3.2%, 2013.gadā – par 6.0%, bet 2014.gadā vēl par nepilniem 3% (dati pieejami par pirmajiem trīs ceturkšņiem). Pakāpeniski ir uzlabojusies rocība – augusi gan vidējā alga, gan nodarbinātība, arī nodokļu grozījumi ir bijuši par labu “uz rokas” saņemtajai daļai.

Nedaudz cita dinamika vērojama nākotnes (nākamā gada) novērtējumā. 46% no aptaujātājiem domā, ka 2015.gads būs veiksmīgāks nekā 2014.gads, arī šajā jautājumā šogad optimisms ir vairojies.

Tomēr tā nebija iepriekšējos gados – pērn iedzīvotāji bija pesimistiskāk noskaņoti nekā vēl pirms gada. Uz to, ka nākamais gads būs labāks, 2012.gadā norādīja 40%, savukārt 2013.gadā – 37%.

Nākotnes novērtējuma pasliktinājums pērn bija meklējams raizēs, vai pāreja uz eiro notiks gludi, – toreiz 58% aptaujāto atzina, ka jaunās valūtas ieviešana rada bažas. Cilvēcīgi šīs bažas saprotot, bet no malas novērtējot milzīgo sagatavošanās darbu, kas bija pārdomāts līdz sīkumam, šis piesardzīgums prognozēs šķita pārspīlēts. Arī daudz izskanējušie biedinājumi par milzīgu inflāciju nerada atspoguļojumu dzīvē.

Pirms gada („DNB Latvijas barometra” pētījumā Nr.64) es izteicu savu prognozi: “2014.gads būs notikumiem bagāts – būsim pieraduši pie jaunas valūtas, tiks izveidota jauna valdība un ievēlēts jauns tautas priekšstāvju sasaukums Saeimā un Eiropas Parlamentā, kā arī būsim Rīgu daudzinājuši kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tas neapšaubāmi būs darbīgs un spriedzes pilns gads. Esmu pārliecināta, ka 2014.gada nogalē, jau prognozējot gaidāmā 2015.gada ekonomiskos procesus valstī kopumā un ģimenes finansiālo situāciju, iedzīvotāji savās prognozēs būs jau krietni optimistiskāki.”

Jāatzīst, ka mana prognoze ir apstiprinājusies daļēji. Tik tiešām nākamo gadu iedzīvotāji vērtē krietni optimistiskāk – 9% iedzīvotāji no pesimistiskā “flanga” ir pārgājuši optimistiskajā – tajā, kuri nākamo gadu uzlūko kā labāku par aizejošo. Tomēr arī Latvijas Bankas iekšzemes kopprodukta prognozes laika gaitā tika samazinātas, jo šogad tautsaimniecību nozīmīgāk ietekmēja ne vien minētie valsts iekšējie procesi, bet arī ārējie – proti, Krievijas – Ukrainas konflikts, ārējās tirdzniecības ierobežojumi un pieprasījuma kritums Krievijā.

Šie notikumi neļāva tautsaimniecībai augt tik strauji, kā varēja cerēt pirms gada, un izaugsme drīzāk vērtējama kā mērena, bet ne strauja – pat ja tā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm joprojām ir viena no dinamiskākajām.

Šie procesi ir mainījuši arī iedzīvotāju skatījumu uz norisēm ekonomikā. Pērn iedzīvotāji savās nākamā gada notikumu vīzijās pārsvarā runāja par iekšējiem procesiem un jo īpaši par eiro ieviešanu, un jautājumi par ārējiem apdraudējumiem pat netika uzdoti. Gada laikā skatījums ir būtiski mainījies un ārējās vides faktoriem tiek piešķirta krietni lielāka nozīme.

Uz „DNB Latvijas barometra” aptaujas jautājumu, ar ko vēsturē ieies 2015.gads Latvijā, visbiežāk respondenti atbildēja, ka tā būs Latvijas prezidentūra ES Padomē (56%). Otrajā vietā bija attiecības ar Krieviju, to sekas (32%), bet trešajā – Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, to rezultāti (27%).

Manuprāt, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē būs pozitīva, bet neliela ietekme uz tautsaimniecību (augstāka nodarbinātība, dažādu pakalpojumu sniegšana, t.sk. tulkošana, programmnodrošinājums, kultūras pasākumi; vairāk ārvalstu viesu, mūsu prasmju uzlabošanās, valsts kā tūrisma objekta reklamēšana utt.). Ar mazāku varbūtību tā var būt arī negatīva. Atgādināšu, ka pirms gada Lietuva šajā statusā saskārās ar Krievijas sankcijām, kas negatīvi ietekmēja Lietuvas eksportu.

Tomēr bažas ir ne vien par attiecībām ar Krieviju, bet arī par pašas Krievijas tautsaimniecības attīstību. Jau tagad ir jūtams pieprasījuma kritums no Krievijas puses, kas ietekmē tranzītu, tirdzniecību un tūrismu. Un bažas ir ne vien par Krieviju, bet arī citām tirdzniecības partnervalstīm, dinamiskāku attīstību varētu vēlēties arī Vācijā, Somijā un citviet.

Pieprasījuma kritums samazina Latvijas eksportu vairāk nekā tiešas sankcijas atsevišķām precēm.

Turklāt tik nestabilā ekonomiskajā un politiskajā situācijā jau tā piesardzīgie investori var turpināt atlikt jaunu investīciju projektu plānus, kas attiecīgi mazinās ražošanas un eksporta paplašināšanas iespējas. Arī mājsaimniecības piesardzības nolūkos var tērēt mazāk, tā samazinot arī iekšzemes pieprasījumu.

Līdzās šiem galvenokārt ārējiem faktoriem, kurus ietekmēt ir grūti, kā iekšzemes pieprasījumu bremzējoši aspekti darbojas arī Imigrācijas likuma un Maksātnespējas likuma grozījumi. Savukārt uz straujāku izaugsmi var cerēt, ja izdosies veiksmīgi atjaunot „Liepājas metalurga” darbību, ja ārējais pieprasījums stiprināsies un uzņēmējiem izdosies ātri un elastīgi pārorientēt savu produkciju jaunos eksporta tirgos.

Šīs augstās nenoteiktības fonā nākamo gadu Latvijas Banka prognozē kā mērenas attīstības gadu ar iekšzemes kopprodukta kāpumu 2.7% apmērā. Pēc gada varēsim atkal ar interesi atskatīties un novērtēt, kurā virzienā prognozes ir piepildījušās, bet kurā – esam kļūdījušies.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste