“Atsevišķi gadījumi” vai tomēr sistēma un nacionālās drošības jautājums? 53

Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

LR 12.Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Nacionālās drošības padomei

Šogad Latvijas finanšu institūcijas pievērsa uzmanību nepieņemamajai situācijai ar ļaunprātīgajām maksātnespējām. Publicējot vairākus krāpšanas piemērus, skaidri norādījām, ka tā ir sistēma, kurā sadarbojas personas, kas nolēmušas neatdot kredītus, negodprātīgi maksātnespējas administratori, revidenti un tiesneši. Lai neatdotu reālus kredītus, tika radīti neesoši, un tieslietu sistēma pievēra acis uz daudziem kliedzošiem pārkāpumiem.

Arvien biežāk, runājot par ļaunprātīgo maksātnespēju apmēru, publiski tika pieminēts vārdu salikums – nacionālās drošības apdraudējums. Šādu apzīmējumu gan neatzina ne bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA), ne jaunais ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Visi negribīgi minēja, ka tie esot “atsevišķi gadījumi” un solīja rīkoties, lai novērstu to sekas. Diemžēl Tieslietu ministrijas rīcība arī nav sekojusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vadītājs Olavs Cers LR1 03.12.2014. intervijā redz tikai “atsevišķus sešus, septiņus gadījumus”, bet ne sistēmu. “Vai tā ir aisberga redzamā daļa – es gribētu teikt, ka nē. Ka nozare savā lielākajā daļā, absolūti nav pelnījusi kritiku,” uzskata Cers. Ja izpratne ir šāda, kādas pozitīvas pārmaiņas var dot maksātnespējas administrācijas regulācijas nodošana nozares asociācijas rokās? Būs vēl viens “āzis par dārznieku” gadījums.

Tāpēc vēlamies atkārtoti pievērst uzmanību un jautāt – vai, vēlreiz apskatot minētās shēmas kopā, tiešām šķiet, ka tie ir tikai atsevišķi gadījumi? Jeb tomēr tieslietu sistēmā strādājošu personu rīcība?

Šajā ilustrācijā apkopoti tikai kliedzošākie un publiski zināmākie piemēri, proti – aisberga redzamā daļa. Vēl ir neskaitāmi piemēri, kuri pagaidām nav izgaismoti publiskos tiesvedības procesos. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka ļaunprātīgās maksātnespējas shēmas ir kļuvušas par “standarta pakalpojumu” tiesu sistēmā, un pagaidām nekas neliecina par nopietniem centieniem šo kroplo praksi izskaust.

Tikai te minētajos gadījumos finanšu sistēmai nodarīts kaitējums 174,25 miljonu eiro apmērā. Tā ir tautsaimniecībā un mājsaimniecībās neieguldītā nauda. Valsts budžetam nodokļos palikuši neiekasēti vairāki desmiti miljonu eiro. Tā ir valsts attīstībai, skolotājiem un mediķiem nozagtā nauda, ko piesavinājušies krāpnieki.

Ļaunprātīgi maksātnespējas gadījumi rada arvien lielāku kaitējumu Latvijas sabiedrības morālei un ekonomikas attīstībai. Tie ir gadījumi, kad negodprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process pretēji likuma mērķiem, lai praktiski apietu naudas aizdevējus un pastarpināti arī bankas noguldītājus.

Finanšu sistēma pamatoti tiek uzskatīta par ekonomikas asinsriti. Ja atsevišķas personas, īstenojot maksātnespējas shēmas, var nodarīt kaitējumu finanšu sistēmai, tad finanšu sistēma ir spiesta ierēķināt šos specifiskos riskus turpmākajā kreditēšanas politikā. Tas var nenovēršami atstāt iespaidu uz noteikumiem, ar kuriem saskarsies turpmāk ikviens.

Nav saprotams, kā tiesneši var neiedziļināties lietās, ko tie izskata, un pieņemt formālus, pat absurdus lēmumus, nevis lēmumus pēc būtības. Mums nav saprotams, kā maksātnespējas administratori var būt tie, kas iesaka vai atbalsta fiktīvu kreditoru radīšanu, lai viņu “klients” varētu izvairīties no reālajām saistībām. Te var būt tikai viens izskaidrojums – nekompetence vai privāta ieinteresētība.

Katrs formāls lēmums rada nopietnas sekas. Tas ir risks arī valsts reputācijai un ekonomikas attīstībai – Latvija zaudē savu vietu kā investīcijām pievilcīga valsts. Taču ir vēl sliktākas sekas, apzināti tiek bojāta sabiedrības morāle – parāds nav jāatdod, no tā vienkārši jāmāk izvairīties.

Gan finanšu sistēma, gan vairums uzņēmumu, kuri apsver investīcijas Latvijā, sagaida izlēmīgu rīcību no tiesībsargājošām institūcijām un tiem, kuri atbild par tiesu sistēmas kvalitāti. Jau gadiem skaļi tiek runāts par vienām un tām pašām personām, tomēr joprojām nav nekādu seku. Nepieciešama artikulēta rīcība, kura demonstrē Latvijas gatavību nodrošināt taisnu tiesu.

Turpināsim runāt par ļaunprātīgām maksātnespējām atklāti. Tas ir šī laikmeta sāpīgākais augonis Latvijā un jau ir kļuvis par visas valsts jautājumu. Sabiedrības interešu nolūkā šis negodprātības perēklis jālikvidē, un iesaistītie nav pelnījuši turpināt darbu tieslietu sistēmā. Tie nav atsevišķi gadījumi, bet ilgstoša negodīgu cilvēku sadarbība pret sabiedrības interesēm! Runa nav par likuma nepilnībām, bet par amatpersonu godaprātu turpināt darbu tieslietu sistēmā.

Darām un turpināsim darīt ar mērķi, lai panāktu Latvijas uzņēmējdarbības un tiesiskuma vidi kvalitatīvāku, kā arī uzlabotu sabiedrības ilgtspēju.

Norvik Banka, Swedbank, SEB banka, Reverta, Danske Bank

 

Komentāri (53)

WAT 17.12.2014. 15.59

MNA ir m..kas, tas ir skaidrs, TM diemžēl neko lietas labā nedara, un TM pārstāv NA, bet tas ir tikai viena puse…

Kas ir šo krokodilu asaru lējēji( raksta autori) un to aizstāvji? Tie kas arī ir līdzvainīgi pie lielās LR pakaļas 2005-2012, un te sūkstās, ka naudiņa ekonomikā neieiet, morāli, parādiem utt, beidziet bankas irst , ne Jūs taisaties kaut ko laist ekonomikā, nekā (aizdot ir Jūsu bizness ar visiem riskiem, nevis kaut kāda ‘dzentelmeņu svētā vienošanās), savukārt tie kam ir izdevies ādu paglābt no Jums, tie vismaz paliek dzīvi un kustās, maksā nodokļus, algas, pērk pakalpojumus, preces, savukārt ja Jums būtu izdevies nolaist ūtrupē šos uzņēmējus, Jūs to piķi ” labākajā” gadījumā, savu labāko draugu asinssūcēju( ātrie kredīti) biznesā iepludinātu, vai burbuli turpinātu pūst, tā arī būtu Jūsu izpratne par LR ekonomiku.

+11
-2
Atbildēt

0

eltae 17.12.2014. 13.47

Vislielākā 90-to gadu kļūda tienešu iecelšana uz mūžu. Padomju laikos ievēlēto tienešu darbības pagarināšana mūža garumā.Pat Ukrainas jaunievēlētā vairāku partiju koalīcija, kara laikā, vienojās: no piecām veicamajām prioritātēm viena – tiesnešu neaizskaramības atcelšana.

+11
-2
Atbildēt

1

    aivarsk > eltae 17.12.2014. 14.13

    pareizi! Vajag, lai tiesneši mainās tad, kad mainās pie varas esošā partija!

    Tad viss būs forši…

    Tiesnešus tāpat par pārkāpumiem un nelikumībām var sodīt arī šodien, iecelšana uz mūžu neko negarantē.

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

eltae 17.12.2014. 15.38

Kaut kā nav dzirdēts, kaut par vienu tiesnesi, kura darbība bijusi saistīta ar maksātnespējas admistratoru nelikumīgo darbību, būtu kaut nokaunināts.

+8
-1
Atbildēt

1

    aivarsk > eltae 17.12.2014. 23.16

    Kurš ir tas tiesnesis? Kurš ir policijas, prokuratūras apsūdzēts? Vai varbūt tas ir tikai bankas subjektīvais viedoklis?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu