No kreisās: Ipolits Vorobjaņinovs — Gundars Āboliņš, Ostaps Benders — Andris Keišs un trīs večas — Guna Zariņa, Elita Kļaviņa un Baiba Broka.
JRT jaunā izrāde Divpadsmit krēsli turas uz veciem, kaut arī izciliem paņēmieniem
Izrādē Divpadsmit krēsli Alvis Hermanis šķiet apmaldījies materiālā. Padomju laikā populārā Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romāna dramatizējums, oriģinālā - asprātīgs stāsts par ēdamistabas garnitūras medībām padomju Krievijā 20.gados (vienā no divpadsmit krēsliem, slēpjot no boļševikiem, iešūti galvenā varoņa sievasmātes briljanti), režisora rokās pārtapis par... Lūk, problēma - par spīti četrām stundām un izcilajiem Jaunā Rīgas teātra aktieriem, tā arī nekļūst skaidrs, par ko tieši Hermanis izrādi vēlējies iestudēt.
Paviršākā acu uzmetienā izrāde izskatās reprezentabli. Scenogrāfiju veido krēsli un ar puķainu audumu apvilktas konstrukcijas, kas atgādina britu režisora un scenogrāfa Edvarda Gordona Kreiga 20.gs. sākumā lietotos širmjus (leģendāru teātra vēstures epizodi). Nav šaubu, ka fotogrāfijās tie izskatīsies skaisti, lai gan darbībā, kā šķiet, iecerētais dzīves labirinta tēls «nostrādā» labi ja dažās ainās.