Vai gaidīsim vēl vienu Zolitūdi? 11

Zolitūdes traģēdijas vietā. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Andris Deniņš
Print Friendly, PDF & Email

Esošā iepirkumu sistēma ir bumba ar laika degli

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas mediju dienaskārtībā atkal ir nonācis jautājums par valsts varas morālo atbildību savu iedzīvotāju priekšā – izmeklēšana pagaidām ir bez rezultātiem, bet iespējamie vainīgie mierīgi turpina dzīvot tālāk.

Manuprāt, gads valstij bija pietiekami ilgs laiks, lai labotu savas iepriekš pieļautās kļūdas un pieņemtu normatīvos aktus, kas ierobežotu uzņēmumu nihilistisko attieksmi pret sabiedrību – nekā citādi nevar nosaukt Zolitūdes veikala būvnieka “RE&RE” uzvaru konkursā par Olaines cietuma būvi. Jo, lai gan apsūdzības vēl nav celtas, ikvienam ir skaidrs, ka firma ir līdzvainīga traģēdijā, jautājums tikai – cik lielā mērā.

Viens no veidiem, kā panākt, lai negodprātīgi uzņēmēji netiktu pie valsts pasūtījumiem, ir atteikšanās no zemākās cenas principa, tā vietā liekot kvalitāti, kā arī noteikt pamatprincipus, kā valsts pārbauda savu sadarbības partneru reputāciju.

Jāatzīmē, ka “RE&RE” gadījums nebūt nav vienīgais – medijos parādījušas ziņas, ka, piemēram, būvniecības uzņēmums “Moduls-Rīga” ir bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmās, turklāt atmazgājot naudu, kas saņemta valsts un pašvaldības celtniecības pasūtījumos, bet, piemēram, SIA “Dīlers”, kura īpašnieki par atbrīvošanu no apcietinājuma samaksāja lielāko drošības naudu atjaunotās Latvijas vēsturē, ir biežs dažādu valsts konkursu uzvarētājs atkritumu apsaimniekošanas jomā. Jāatgādina, ka šīs firmas īpašnieki tika aizturēti aizdomās par krāpšanos ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodokļu nemaksāšanu un PVN izkrāpšanas shēmu izveidi vairāku miljonu apmērā.

Pieminēšanas vērts ir arī liepājnieks Andrejs Podrjadčikovs, kurš bija izveidojis Kurzemē lielāko PVN izkrāpšanas shēmu. Presē raksta, ka viņam ar kompanjoniem izdevies no valsts izkrāpt vairāk nekā divus miljonus eiro un iespēju netraucēti darboties viņam nodrošināja bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Nellija Jezdakova, kuru viņš atbalstījis ar regulāriem maksājumiem. Nedomāju, ka uzskaitītie ir vienīgie gadījumi, kad pie mūsu visu naudas tiek negodprātīgi uzņēmumi, kas tādā veidā neļauj strādāt godīgiem nodokļu maksātājiem, jo godīgie valsts pasūtījumus vienkārši nevar izpildīt, jo tad nodokļus nāktos maksāt no citiem ieņēmumiem.

Valsts iepirkumu dalībnieku reputācijas pārbaude būtu tikai viens solis sistēmas sakārtošanas virzienā, taču, ticamākais, arī to būs viegli apiet. Taču šajā gadījumā vismaz būs radīti principi, pēc kuriem sabiedrība varēs vadīties un vērtēt notikušo, savukārt valsts iepirkumu veicēji varēs noraidīt negodprātīga uzņēmēja piedāvājumus.

Otra pamatproblēma valsts iepirkumos ir zemākas cenas princips, nevis kvalitatīvākais piedāvājums. Pati valsts kā iepirkuma veicējs veicina dažādu shēmu radīšanu, lai uzņēmumi varētu panākt zemāko cenu un tikt pie pasūtījuma.

Visbiežāk tas notiek, nolīgstot dažādus apakšuzņēmējus. Savukārt apakšuzņēmējs darbu uztic vēl citiem vai pat rada firmu-viendienīti, kas pēc naudas saņemšanas un (labākajā gadījumā) algu izmaksāšanas darbiniekiem pavisam legāli kļūst maksātnespējīga un paliek parādā valstij. Savukārt, ja iepirkumos tiktu vērtēta piedāvājuma kvalitāte, nevis cena, uzņēmēji būtu ieinteresēti izstrādāt patiešām kvalitatīvu piedāvājumu un nemaz nedomātu par iespēju ietaupīt uz nodokļu rēķina. Tas veicinātu konkurenci un risinātu vēl vienu Latvijas kā salīdzinoši nelielas valsts problēmu – to, ka mūsu valstī pakalpojumu sniedzēju vai piegādātāju skaits ir salīdzinoši neliels, visi viens otru pazīst, tādējādi ir iespējams prognozēt, kuri uzņēmumi pieteiksies iepirkumam un vienoties jau iepriekš, kurš tad šoreiz iesniegs piedāvājumu par zemāko cenu.

Skaidrs, ka esošā iepirkumu sistēma ir bumba ar laika degli, jo pēc šādas shēmas veicot iepirkumus, var piepildīties tikai divi no trim nosacījumiem, proti, pakalpojumus ir sniegts lēti, kvalitatīvi un pakalpojuma sniedzējs ir samaksājis visus nodokļus. Pieredze rāda, ka kopā visi šie trīs nosacījumi var piepildīties ārkārtīgi reti; tā nav tālredzīga un valstiska domāšana. Diemžēl uzņēmēji un valsts politiskā elite ir pārāk saauguši savā starpā un ir jābūt ļoti stiprai politikai gribai, vai, nedod Dievs, vēl kādai traģēdijai, lai esošo situāciju mainītu.

Tāpēc valdošajiem politiķiem būtu pēdējais laiks ķerties pie iepirkumu sistēmas pārskatīšanas, lai ilgtermiņā ieguvēji būtu visi, nevis tikai tā daļa, kas māk izstrādāt un realizēt pareizās shēmas un nopelnīt uz kāda cita rēķina.

Autors ir Dr.oec., Latvijas Universitātes profesors

 

Komentāri (11)

aivars15 05.12.2014. 12.11

Zaglis saka, ķeriet zagli! Par labu saimniekošanu un ētiku runā cilvēks, kurš pārkāpis likumu, ne tikai kaut kādus ēteriskas ētikas normas.

Deniņš bija Liepājas Metalurga Padomes loceklis, bet viņa auditorkompānija BDO revidēja Liepājas Metalurgu. Deniņš pārbaudīja pats sevi.

Tas ir ne tikai likuma par revidentiem rupjš pārkāpums, par ko BDO tika sodīta. Valsts Kontrole uzskata, ka valsts galvojums “Liepājas metalurgam” tika sniegts, balstoties uz, iespējams, pārlieku pozitīvu un faktiskajai situācijai neatbilstošu informāciju.

+10
-1
Atbildēt

0

lama 05.12.2014. 13.04

Vai gaidīsim vēl vienu Zolitūdi?

________________

un ar vienu Deniņu arī pietiek.

+8
-1
Atbildēt

0

Neticis 05.12.2014. 12.02

Atsaukties uz Maxima traģēdiju nav korekti, jo veikalu Zolitūdē pasūtīja ārzonās samudžināts privāts uzņēmums, nevis valsts.

Ja sistēma ir bezatbildīga un korumpēta, tad atceļot zemāko cenu kā uzvaras kritēriju, valsts tikai ļaus žuļikiem vairāk nopelnīt. Arī ar lielāku papīru mudžekli šo sistēmu neuzlabos.

Drīzāk ir jāprasa, lai ģenerāluzņēmēja atbildīgie darbinieki nepārtraukti atrodas objektā un paši ar savu dzīvību atbild, par to, kas tajā notiek.

+7
-3
Atbildēt

5

    v_rostins > Neticis 07.12.2014. 03.28

    Bet

    Atkal centies attaisnot Dombrovski, Sprūdžu, RD, un Re&Re?

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > Neticis 07.12.2014. 19.12

    ” Lai algo katrs pasūtītājs vienu būvuzraugu, ja jau darbu izpildītājs strādā “na haļavu”! ”

    ==

    Lielisks ieteikums! Realizēts jau 10+ gadu (varbūt 20+)…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > Neticis 05.12.2014. 15.57

    “Drīzāk ir jāprasa, lai ģenerāluzņēmēja atbildīgie darbinieki nepārtraukti atrodas objektā un paši ar savu dzīvību atbild, par to, kas tajā notiek. ”

    ===

    Saistībā ar zemākās cenas principa darbību drīzāk gan ir jānodrošina pienācīga valsts pārraudzība, lai būtu neizdevīgi piedāvāt cenu, kas ir zemāka par faktisko tirgus cenu, paļaujoties uz to, ka pēc tam valsts pārstāvji piekritīs projektā paredzēto materiālu aizstāšanai ar lētākiem un sliktākiem. Zemākas cenas principam nav ne vainas – komersanti to izmanto un tas darbojas. Cita lieta – savu interešu aizstāvība, kas valsts kantoru gadījumā reizēm nav tik strikta.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Bet > Neticis 05.12.2014. 17.53

    Man gan liekas, ka nekas nepalidzēs nodrošināt celtniecības objektu drošibu, ja katrs nedarīs savu darbu atbildīgi un kvalitatīvi!!!!

    Nekādas būvinspekcijas nespēs izkontrolēt kāda skrūve ieskrūvēta attiecīgajā būvobjektā!

    Neviena kontrole no valsts puses nevar stāvēt klāt katram darbiniekam, lai tas pietiekami kvalitatīvi strādātu nevis pa roku galam saliktu kaut kādas ķīniešu nekvaliitatīvas skrūves utt!

    Priekš kam ir būvuzraugi. Lai algo katrs pasūtītājs vienu būvuzraugu, ja jau darbu izpildītājs strādā “na haļavu”!

    Re, mums jau ir lētie ob jekti Zelta tilts, Gaismas pils, Prezidenta pils!!

    Vai tie ir lēti projekti? Bet kāda kvalitāte , piemēram, tam pašam Zelta tiltam, ka sir pats dārgākais pasaulē pēc garuma.

    Katrai būvei kuru veic katra pašvaldībba valsts nevarēs pielikt no savas kabatas būvuzraugu!

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Gantrijs Tors > Neticis 05.12.2014. 15.16

    Valsts ir atbildīga par kvalitātes pārbaudes nodrošināšanu. Šajā gadījumā tā bija uzticēta pašvaldībai, kura gūtu nodokļu ienākumus no komercdarbības šajā ēkā.

    Ja pašvaldība nespēj to nodrošināt, tas nozīmē, ka tā nespēj nodrošināt iedzīvotāju drošību. Šaubos, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās to kāds jutīs.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu